Kā aplūkots šī mēneša Sporta Avīzes numurā, koledžas sports pašlaik atrodas krustcelēs – vai nu tas paliek “amatieru” modelī, vai pārvēršas par atklātu profesionālo līgu.
Pagājušajā nedēļā Deion Sanders (Colorado Buffaloes) ieviesa oficiālu naudas sodu sistēmu saviem spēlētājiem:
- Nokavēts treniņš → 500 USD
- Izlaista filmas sesija → 2000 USD
- Smagi komandas noteikumu pārkāpumi / sociālie pārkāpumi → līdz 5000 USD
Cik daudzi Latvijas profesionāļi spētu segt šādus sodus? Nemaz nerunājot par sudentiem profu līgās (LU, RSU).
Tātad tieši šajā brīdī Sanders izdarīja kaut ko ļoti bīstamu NCAA – viņš deva visspēcīgāko ieroci tiem, kuri cīnās par studentu-sportistu atzīšanu par darbiniekiem.
Kāpēc tas ir juridiski sprādzienbīstami?
NFL šādi sodi ir likumīgi, jo tie ir kolektīvi sarunāti CBA (kolektīvajā līgumā) starp spēlētāju arodbiedŗibu – NFLPA – un līgu. Bet Colorado?
- Nav arodbiedrības
- Nav CBA
- Nav oficiāla darba līguma
- Spēlētāji joprojām ir “studenti”
Sandersa sistēma ir tīra darba devēja vara jeb pakļautības attiecību elements – naudas sodi par darba disciplīnas pārkāpumiem. Tas ir klasisks “employment” indikators.
Kā precīzi norāda Michael McCann un citi eksperti: NIL tiesības un revenue share nav paredzētas, lai attaisnotu darba vietas sodus. Tas ir pārāk tālu aizgājis.
Deiona Sandersa naudas sodi: vai NCAA vairs nevar izvairīties no sportistu nodarbinātības statuss
- Fakts A: Pagājušajā nedēļā Kolorādo Universitātes futbolkomandas galvenais treneris Deions Sanderss publiskoja iekšējās kārtības noteikumus ar iespaidīgu naudas sodu skalu: 500 USD par kavēšanu uz treniņu, 2000 USD par izlaistu video analīzi, līdz pat 5000 USD par “sociālu pārkāpumu”.
- Fakts B: Pirmajā brīdī daudzi to uztvēra kā loģisku disciplīnas soli pēc 3-9 bilances 2025. gadā. Tomēr juridiski tas ir kā sarkans karogs tiesas zālē – treneris rīkojas tieši tā, kā drīkst tikai darba devējs pret darbiniekiem.
Vēlreiz atgādinot ievadā minēto, tieši par šīm NIL (Name, Image, Likeness) un ar to saistītajām nodarbinātības problēmām es rakstīju janvāra Sporta Avīzē (“Studentu revolūcija”. – https://www.diena.lv/raksts/sporta-avize/tuvplana/studentu-sporta-revolucija-14346836). Tajā brīdināju, ka katrs solis, kas padara koledžu sportu līdzīgāku profesionālajam, tuvina brīdi, kad tiesas atzīs sportistus par universitāšu darbiniekiem. Sandersa naudas sodi ir tieši tāds solis.
Kāpēc tas ir problēma?
- NFL naudas sodi ir likumīgi, jo tos regulē kolektīvais līgums (CBA) starp spēlētājiem (caur NFLPA) un līgu, kamēr NCAA arodbiredrības esamība ir izslēgta.
- Kolorādo, tāpat kā visu citur NCAA attiecībā uz studentiem, nav ne CBA, ne arodbiedrības, ne oficiāla darbinieku statusa.
- NIL līgumi un ienākumu dalīšana (revenue share) nav domāti kā darba attiecību regulējums – tie ir tikai publiskuma tiesību un mediju ienākumu sadales instruments. SA rakstā skaidrots, kāda šai niansei nozīme darba attiecību kontekstā.
- Naudas sodi par darba pienākumu nepildīšanu (kavēšana, ārstēšanās izlaišana, komandas noteikumu pārkāpšana) ir klasiska darba devēja kontrole – pakļautības un organizēšanas tiesība.
Sporta tiesību eksperts Maikls Makkenns (Michael McCann) norāda: Sanderss faktiski rīkojas kā darba devējs bez jebkādām darbinieku aizsardzības garantijām. NFL spēlētāji var apstrīdēt sodus caur arbitrāžu un CBA noteikumiem; Kolorādo futbolistiem tādas iespējas nav. Latvijā šāda darba devēja patvaļa pat nebūtu pieļaujama, ja vien sodi nepārsniedz nelielu daļu no mēnešalgas.
Tieši šāda vienpusēja kontrole ir viens no galvenajiem argumentiem lietā Johnson v. NCAA (3. apgabala apelācijas tiesa jau atzinusi, ka koledžu sportisti var būt FLSA darbinieki). Sandersa noteikumi var kļūt par spilgtu pierādījumu nākamajās tiesas sēdēs.
Bijušais FTC komisārs Džošs Raits (Josh Wright) nesen precīzi formulēja trijus iespējamos nākotnes scenārijus:
- Kongress piešķir NCAA antitrust imunitāti un saglabā “studentu-sportistu” modeli;
- sportisti kļūst par darbiniekiem → arodbiedrības → CBA;
- tikai NIL un līgumtiesības bez darba attiecībām.
NCAA un Power-5 konferences izmisīgi lūdz 1. variantu, bet katru nedēļu pašas dara visu, lai nonāktu pie 2.varianta. Sandersa naudas sodi ir tikai pēdējais piemērs.
Ironiski, bet daži treneri (arī Debo Svinnijs no Clemson’s nesen) sāk publiski atzīt: varbūt darbinieku statuss ar CBA tomēr ir mazākais ļaunums salīdzinājumā ar haotisko pašreizējo “savvaļas rietumu” transfer portālu unieviesto jauno sistēmu.
Kamēr Kongress vilcinās (senators Teds Krūzs vakar vēlreiz uzsvēra, ka jebkuram likumam jāiekļauj aizliegums atzīt sportistus par darbiniekiem), tiesas turpina virzīties pretējā virzienā. Katrs šāds precedents kā Sandersa naudas sodi tikai paātrina procesu.
Latvijā mēs pagaidām esam tālu no šādām dilemmām, bet globālā sporta tiesību attīstība skar arī mūs – gan caur FIBA/UEFA noteikumiem, gan caur Eiropas jauniešu akadēmijām, kur arvien biežāk parādās līdzīgi jautājumi par jaunajiem sportistiem kā “darbiniekiem”.
Drīz būs interesanti vērot, vai NCAA izdosies izvairīties no loģiskā gala – oficiāla darbinieku statusa un kolektīvajiem līgumiem. Pagaidām izskatās, ka paši sev rok dziļāku bedri.
Konkurences tiesību profesors Josh Wright to formulēja īpaši trāpīgi:
“NCAA nevar beigt izturēties pret studentiem kā pret darbiniekiem, vienlaikus ja tā lūdz Kongresu glābt amatierisma modeli.”
Citi svarīgi citāti/notikumi:
- Dabo Swinney (Clemson) pēkšņi mainījis pozīciju:
“Es vienmēr biju pret to, bet iespējams, ka darbinieku statuss ir labākais veids, kā aizsargāt koledžas modeli.” - Mičiganas vidusskolu līmenī (MHSAA) no šī gada oficiāli atļauti individuālie NIL līgumi (bet aizliegti collectives un skolas iesaiste).
Mans secinājums
Sanders ar savu soli ir izdarījis to, ko NCAA baidījās visvairāk – viņš padarīja darbinieku statusu par neizbēgamu realitāti. Jo vairāk treneri un universitātes izturas pret sportistiem kā pret profesionāļiem, jo grūtāk būs tiesā apgalvot, ka viņi ir tikai studenti.
Jautājums Latvijai: Cik ilgi vēl mēs varēsim ignorēt šīs tendences? Vai arī pie mums drīz būs jārunā par NIL, revenue share un potenciālu darbinieku statusu augstākajā līmenī?
Cik ilgi izlases spēlētāju sejas reklamēs dažādus biznesus, kamēr visi honorāri paliek federācijām?