Tag: futbols

  • Secinājumi no EST lietas par FIFA transfēru reglamentu

    Secinājumi no EST lietas par FIFA transfēru reglamentu

    Diaras lietu jau steidz pielīdzināt Bosmana lietai, kura toreiz apstiprināja vidējam darbiniekam absolūti pašsaprotamu lietu – drīkst meklēt jaunu darbu, kad vecais līgums ir beidzies (un vecais darba devējs nevar izdomāt iemeslus, kāpēc darbiniekam nevajag strādāt citur, arī ja pats negrib ne turpināt nodrbināt, ne maskāt algu vai nekonkurēšanas kompensāciju). Diaras lietā EST apstiprināja, ka jau sen gaisā virmojusī sajūta, ka FIFA transfēru reglamenti pārāk aizsargā klubus uz spēlētāju rēķina, ir arī juridiska problēma.

    Sporta tiesībās vēl tikai prognozē Diaras lietas iespējamo nozīmi praksē, taču vismaz uz papīra ir skaidrs:

    1️⃣

    FIFA noteikumi pārkāpj Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 45. un 101.pantu – tas ir liels pārkāpums

    Brīva pārvietošanās un brīva konkurence ir fundamentālas ES tiesības

    Vienkāršiem vārdiem – likumu hierarhijā LESD ir virs Satversmes un visu citu ES valstu konstitūcijām (ar atsevišķiem izņēmumiem un atrunām). LESD paredz arī futbolistu brīvu pārvietošanos ES ietvaros, taču FIFA to nenodrošina.

    Diaras gadījumā strīda esamība ar Maskavas Lokomotiv bloķēja iespēju droši pievienoties citam klubam – tik būtiskā apmērā, ka nozīmīgi bremzēja arī viņa karjeru.

    Noteikums par kluba un spēlētāja solidāro atbildību pret futbolista kādreizējo klubu arī faktiski bloķē futbolista brīvas pārvietošanās iespējas. Naudas riski būtiski bremzē potenciālos interesentus, teju neviens klubs negrib sev spēlētāju ar liekiem izdevumiem.

    Pat neraugoties uz visiem ES izņēmumiem par labu sportam kā “īpašai” nozarei, šis EST ieskatā ir nepieņemami.

    2️⃣

    Kluba vainas prezumpcija FIFA noteikumos arī ir nepareiza

    Solidārā atbildība un jaunā kluba vainas prezumpcija ir pretējas ES pamatpīlāriem

    FIFA izveidotajā sistēmā klubs, kas vienojas ar strīda situācijā esošu spēlētāju, pat ja nav bijis tur pat tuvumā iepriekšējā līguma izbeigšanai, tiek uzskatīts par vainīgu iepriekšējā kluba piemānīšanā. Šādas atbildības uzvelšana jaunajam klubam ir pārspīlēta un pretēja LESD.

    Futbolā nereti ir gadījumi, kad aģentu ietekmē vai pēc labākiem piedāvājumiem no citiem klubiem, futbolisti bezatbildīgi pamet esošās saistības. Taču FIFA šo noteikumu izpleta tik tālu, ka tas jau sāka apkarot ari godīgos klubus.

    3️⃣

    Starptautiskā pāreju sertifikāta atteikuma iemesli ir pārmērīgi par sliktu futbolistiem

    FIFA izveidotajā sistēmā katrs spēlētājs ir nosacīti čipots ar International Transfer Certificate (“ITC”)

    Futbolisti ir piesaistīti ITC jeb Starptautiskajam pāreju sertifikātam.

    ITC ir obligāts, lai futbolisti varētu mainīt klubus starpvalstu līmenī, tie nodrošina futbolistu absolūtu paklausību klubiem. FIFA noteikumi veidoti tādējādi, ka klubs var bloķēt ITC jebkura strīda gadījumā. Tātad var neļaut futbolistam atrast jaunu darbu.

    Šāda stingra kārtība palīdz cīnīties pret bezatbildīgajiem futbolistiem, taču atkal – pārāk plaši izstiepta pret godīgajiem, un trāpa pat tiem, kas neveiksmīgi ir noslēguši ilgtermiņa līgumu ar nestabilu un finansiāli norietošu klubu.

  • FIFA transfēru noteikumu likumība: EST spriedums apstiprina neatbilstību futbolā

    FIFA transfēru noteikumu likumība: EST spriedums apstiprina neatbilstību futbolā

    Kas sagaida futbola transfēru sistēmu?

    EST Ģenerāladvokāts šī gada pavasarī rakstīja:

    1)      LESD 101. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā noteikumi, kurus pieņēmusi apvienība, kas ir atbildīga par futbola sacensību rīkošanu pasaules līmenī, kurus īstenojusi gan šī apvienība, gan tās biedres – nacionālās futbola apvienības, atbilstoši kuriem spēlētājs un klubs, kas vēlas viņu uzņemt, ir solidāri atbildīgi par zaudējumu atlīdzību klubam, ar kuru līgums tika lauzts bez pamatota iemesla, un kas paredz, ka apvienība, pie kuras pieder spēlētāja bijušais klubs, ir tiesīga neizsniegt starptautisko transfēra sertifikātu, kas vajadzīgs, lai spēlētājs varētu tikt nodarbināts jaunajā klubā, pastāvot strīdam starp šo bijušo klubu un spēlētāju, ja tiek konstatēts, pirmkārt, ka šie uzņēmumu apvienību lēmumi var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un, otrkārt, ka to mērķis vai sekas ir ierobežot konkurenci starp profesionāliem futbola klubiem, ja vien otrajā minētajā gadījumā ar pārliecinošiem argumentiem un pierādījumiem netiek pierādīts, ka abi šie lēmumi ir pamatoti ar viena vai vairāku leģitīmu un šim nolūkam absolūti nepieciešamu mērķu sasniegšanu.

    2)      45. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu noteikumu piemērošanu, kurus pieņēmusi apvienība, kas ir atbildīga par futbola sacensību rīkošanu pasaules līmenī, kurus ir īstenojusi gan šī apvienība, gan tās biedres – nacionālās futbola apvienības un kas paredz, ka

    –        spēlētājs un klubs, kas vēlas viņu uzņemt, ir solidāri atbildīgi par zaudējumu atlīdzību klubam, ar kuru līgums tika lauzts bez pamatota iemesla, ja vien nav iespējams pierādīt, ka ir faktiski iespējams saprātīgā termiņā nepiemērot šo principu, konstatējot, ka jaunais klubs nav bijis saistīts ar spēlētāja līguma priekšlaicīgo un nepamatoto izbeigšanu;

    –        apvienība, pie kuras pieder spēlētāja bijušais klubs, ir tiesīga neizsniegt starptautisko transfēra sertifikātu, kas vajadzīgs, lai spēlētājs varētu tikt nodarbināts jaunajā klubā, pastāvot strīdam starp šo bijušo klubu un spēlētāju, ja vien nav iespējams pierādīt, ka var veikt efektīvus, reālus un ātrus pagaidu pasākumus situācijā, kad tiek tikai apgalvots, ka spēlētājs nav ievērojis sava līguma nosacījumus un ka klubs bija spiests izbeigt līgumu tādēļ, ka spēlētājs, iespējams, nav izpildījis savas līgumsaistības.

    Lēmuma praktiskā nozīme

    Ko FIFA noteikumi nozīmē praksē? Ja futbolists ir ticis “nopirkts” (pirmais klubs kā pārdevējs), un ir izgājis no jaunā līguma ar klubu bez laba iemesla (ar otro klubu kā pircēju) un pievienojies jau nākamajam (trešajam) klubam, tad šis pēdējais klubs un pats futbolists varētu būt atbildīgi par transfēra maksas kompensēšanu otrajam klubam.

    FIFA strīdu izšķiršanas prakse ir tāda, ka šādi konflikti nereti tikuši risināti ar lielu laika nobīdi un transfēra logu princips faktiski izslēdz futbolistus no aprites uz pusgadu, gadu, citreiz arī var gadīties ilgāk.

    Ģenerāladvokāts rekomendēja tiesai atzīt šādu sistēmu par pretlikumīgu ES līmenī. Ar ļoti šauru izņēmuma iespējamību, kad tā varbūt tomēr varētu atļaut turpināt.

    Dzīves piemērs: Lasana Diara

    Saskaņā ar ārvalstu mediju ziņām, Charleroi klubs izvēlējās neriskēt ar 10-20 miljoniem eiro, parakstot darba līgumu ar Lasanu Diara. Saskaņā ar FIFA izveidoto praksi, iespējamās strīdu situācijās pēc viena tiesneša ieskatiem tiek izskatītas “neatkarīgā juridiskā procesā, uz FIFA reglamentu pamata”.

    Konkrētāk izvēršot šo piemēru, futbolists pārgājis no kluba A (Anzhi) uz klubu B (Lokomotiv) par transfēra maksu 20 miljoni eiro. Noslēgts 4 gadu līgums. Bet futbolists, saskatot pārkāpumus kluba darbībā, neierodas treniņā, it kā neuzteic (vai neizdara to rakstiski?) līgumu un klubu pamet pirms šī 4 gadu termiņa. Futbolists vēl ir pieprasīts darba tirgū un piesaista interesi no kluba C (Charleroi). Taču FIFA prakse ir tāda, ka klubs B, ja nepiekrīt viņa uzteikumam, var jebkurā laikā vērsties pie FIFA un prasīt sodīt futbolistu (un klubu C, ja perspektīvais darījums realizētos) – piedzīt transfēra maksu, ko B iztērējis par labu A un papildus tam arī viņu diskvalificēt.

    Jebkurā citā nozarē tas būtu dīvaini, ka divu klubu naudas darījumos (kā zināms, nereti transfēru maksas ir uzpūstas) no futbolista kā darbinieka prasa pārmērīgas summas, jo klubs B izvēlējās patērēties. Tāpat būtu dīvaini, ja šāds strīds var tik ilgi vilkties, ka darbinieks pēc X datuma (attiecīgās federācijas transfēra logs) ilgstoši vairs nevar dabūt darbu.

    Atšķirībā no parastiem darbiniekiem, futbolistiem par šādu izslēgšanu no aprites faktiski nav iespēju saņemt nekādu saprātīgu pabalstu.

    FIFA neņem vērā nacionālos likumus par darbinieku aizsardzību – valda tikai futbola likumi.

    Vai FIFA sistēma bija godīga pret futbolistiem, ja tik ilgi varēja pastāvēt neapstrīdēta, kāda tā būs nākotnē?