Tag: futbols

Valmieras FC un Latvijas Futbola Federācijas strīds: Arbitra Nolēmums
Gadu pēc aktīvā strīda ir publiskots tiesneša argumentētais lēmums strīdā starp Valmieras FK un LFF. Argumentos tiesnesis uzsver, ka klubu licencēšanas noteikumi ir obligāta prasība, ko federācija likumīgi drīkst uzspiest savu tiesisko pilnvaru realizācijas ietvaros. Šo prasību ietvaros no kluba var prasīt saistību izpildi.

Citiem vārdiem – federācijas varas pozīcija pieļauj prasīt no klubiem pakļaušanos futbola interesēm, noteiktajai publiskajai kārtībai.

Īsumā par lietas būtību

Valmieras FC, profesionāls futbola klubs no Valmieras, Latvijā, iesaistījās juridiskā strīdā ar Latvijas Futbola Federāciju (LFF) par UEFA licences piešķiršanu 2024./2025. gada sezonai. Šis raksts sniedz pārskatu par notikumiem, kas noveda pie strīda, un galvenajiem punktiem no Arbitra Nolēmuma, ko pieņēma Sporta Arbitrāžas Tiesa (CAS).

Informācija par apstākļu kontekstu

Valmieras FC ir profesionāls futbola klubs, kas spēlēja Virslīgā, augstākajā Latvijas futbola līgā. Klubs bijatiesīgs piedalīties UEFA klubu sacensībās, pateicoties LFF kā Latvijas Republikā atzītas federācijas futbola jomā dalībai UEFA. 2023. gada sezonā Valmieras FC ieguva ceturto vietu Virslīgā, kas ļāva klubam pretendēt uz UEFA Konferences līgas kvalifikācijas kārtu.

Tik tālu par sportisko pusi.

Licencēšanas Process

2023.gada 24. novembrī LFF uzsāka klubu licencēšanas procesu 2024. gada Virslīgas sezonai un 2024./2025. gada UEFA klubu sacensībām. Valmieras FC iesniedza pieteikumu gan Virslīgas, gan UEFA licencēm. Tomēr 2024. gada 10. maijā LFF atteica piešķirt UEFA licenci klubam, pamatojoties uz kluba nodokļu parādiem un negatīvo pašu kapitālu.

Photo by Pixabay on Pexels.com
Arbitra Nolēmums

Valmieras FC apstrīdēja LFF lēmumu Sporta Arbitrāžas Tiesā (CAS). Arbitrs Marks A. Hovels izskatīja lietu un pieņēma lēmumu, kas apstiprināja LFF atteikumu piešķirt UEFA licenci Valmieras FC. Galvenie punkti no nolēmuma ir šādi:
1. Nodokļu Parādi: 2024. gada 31. martā Valmieras FC bija nodokļu parādi 188 327,57 eiro apmērā. Lai gan klubs vēlāk vienojās ar nodokļu iestādēm par parādu atmaksas grafiku, šī vienošanās tika panākta tikai 2024. gada 10. maijā, kas bija pēc noteiktā termiņa.
2. Darbinieku Algu Parādi: 2024. gada 31. martā Valmieras FC bija parādi darbiniekiem 302 124,11 eiro apmērā. Lai gan klubs vēlāk samaksāja šos parādus, tas notika pēc noteiktā termiņa.
3. Licencēšanas Noteikumu Pārkāpumi: Arbitrs konstatēja, ka Valmieras FC pārkāpa LFF licencēšanas noteikumus, kas paredz, ka klubiem jābūt bez parādiem līdz 31. martam, lai saņemtu UEFA licenci.
Secinājumi

Sporta Arbitrāžas Tiesa apstiprināja LFF lēmumu atteikt piešķirt UEFA licenci Valmieras FC, pamatojoties uz kluba nodokļu un algu parādiem. Šis nolēmums uzsver nepieciešamību klubiem ievērot licencēšanas noteikumus un termiņus, lai nodrošinātu dalību starptautiskās sacensībās.

Noslēgums

Valmieras FC un LFF strīds par UEFA licenci ir svarīgs precedents Latvijas futbola vēsturē. Tas uzsver licencēšanas procesa nozīmi un nepieciešamību klubiem būt finansiāli stabiliem, lai piedalītos starptautiskās sacensībās. Arbitra Nolēmums kalpo kā atgādinājums par licencēšanas noteikumu ievērošanas nozīmi un sekām, ja tie tiek pārkāpti.

Šis nav pirmais gadījums, kad futbola klubi parādu dēļ arī labu sportisko sasniegumu gadījumos nevar realizēt savu potenciālu. Arī futbolisti kā darbinieki ir pelnījuši vadošās nozares iestādes aizsardzību, un citi klubi arī ir pelnījuši godīgu konkurenci.

Valmieras FC Argumenti Pret Latvijas Futbola Federācijas Lēmumu

Nosbeigumam piedāvājam nelielu pārskatu par galvenajiem argumentiem, ko Valmieras FC izvirzīja savā apelācijā pret LFF lēmumu.

Galvenie Argumenti
1. Atbilstība Licencēšanas Noteikumiem:
  - 63. pants (Neto kapitāla noteikums): Valmieras FC apgalvoja, ka neto kapitāla noteikums, kas stājās spēkā no 2024. gada sezonas, nedrīkst būt pamats licences atteikumam. Klubs uzskatīja, ka pat ja viņi nebija atbilstīgi, tas būtu jārisina ar disciplinārsankcijām, nevis licences atteikumu.
  - 64. pants (Parādi darbiniekiem): Klubs atzina, ka 2024. gada 31. martā viņiem bija parādi darbiniekiem 302 124,11 eiro apmērā, bet apgalvoja, ka šie parādi tika novērsti līdz 2024. gada 8. maijam. Viņi uzskatīja, ka LFF jau bija piemērojusi sankciju ar reģistrācijas aizliegumu, kas tika atcelts pēc atbilstības, padarot šo jautājumu res judicata (jau izskatīts).
  - 65. pants (Parādi nodokļu iestādēm): Valmieras FC atzina, ka 2024. gada 31. martā viņiem bija parādi nodokļu iestādēm 188 327,57 eiro apmērā. Tomēr viņi apgalvoja, ka līdz 2024. gada 10. maijam viņi bija panākuši atmaksas grafiku ar nodokļu iestādēm, tādējādi atbilstot prasībām.
2. Proporcionalitāte un Vienlīdzīga Attieksme:
  - Valmieras FC apgalvoja, ka licences atteikums bija nesamērīgs un priekšlaicīgs. Viņi uzskatīja, ka LFF vajadzēja apsvērt mazākas sankcijas pirms visstingrākās sankcijas piemērošanas – licences atteikuma.
  - Viņi arī apgalvoja, ka citiem klubiem līdzīgās situācijās, piemēram, FK Auda, FK Liepāja, BFC Daugavpils, FK Metta un FC Noah Jurmala, tika piešķirtas UEFA licences, neskatoties uz līdzīgiem pārkāpumiem.
3. Principi par Vainu un Proporcionalitāti:
  - Klubs uzsvēra, ka sankcijām jāievēro vainas, vienlīdzīgas attieksmes un proporcionalitātes principi. Viņi apgalvoja, ka visstingrākā sankcija nedrīkst tikt piemērota pirms citu mazāk stingru sankciju izsmelšanas.
4. Apelācijas Maksas Atmaksa:
  - Valmieras FC arī pieprasīja 2 000 eiro apelācijas nodevas atmaksu, apgalvojot, ka viņiem vajadzētu piešķirt UEFA licenci.
Secinājumi

Valmieras FC argumenti bija vērsti uz to, lai pierādītu, ka klubs ir veicis nepieciešamos pasākumus, lai novērstu savus finanšu pārkāpumus, un ka UEFA licences atteikums bija netaisnīgs un nesamērīgs.

Vai bija taisnīgi, ka klubs uzreiz saņēma bargāko sodu?

Vai ir korekts arguments, ka klubam vispār pirmo reizi jebkad būtu bijuši kādi pārkāpumi?

Iespējams, ka klubs būtu varējis piemekkēt daudz atbilstošākus juridiskos argumentus savas pozīcijas pamatošanai, jo lai gan vispārīgi šie argumenti šķiet loģiski, tomēr neiet kopā ar to, kas vispār bija zināms par kluba problēmām – nav vērts veidot teorētiskus argumentus, ignorējot reālos faktus. Tāpēc svarīgi piesaistīt juristu, kurš var palīdzēt un konsultēt atbilstoši dzīves situācijai un ne tikai pēc teorijas.
2. May, 2025.
Sportistu līgumsaistības, ja klubs nemaksā (2.daļa)
Apskatīsim potenciālos konfliktus starp sportistu tiesībām “lauzt” jeb izbeigt līgumu un Latvijas likumu. Kā uzskatāmus piemērus izmantosim Latvijā populārus sporta veidus, futbolu un basketbolu.

Kad svilpe pūš uz maksātnespēju

Futbola spēlētāju līgumi pret Latvijas likumiem

Profesionālā futbola pasaule ir pārklāta ar sarežģītu regulējumu tīklu gan globālā mērogā (FIFA), gan nacionālo tiesību ietvaros. Tas var novest pie aizraujošiem un dažreiz problemātiskiem krustpunktiem, kad šīs sistēmas saduras. Viens no šādiem potenciāliem konfliktu apgabaliem rodas, kad futbola klubs saskaras ar tā dēvēto “faktisko” maksātnespēju, īpaši attiecībā uz spēlētāju līgumu neizpildi. Iedziļināsimies potenciālajā sadursmē starp futbola regulējumu un Latvijas maksātnespējas likumu jeb “Bankrota Tiesībām”.

Latvijas nacionālā līmeņa noteikumi paredz principu, ka tikai pēc 2 mēnešu ilgas algas kavēšanas futbolistam ir tiesības dot klubam brīdinājumu. Šāds brīdinājums paredz, ka futbolistam ir vēl vismaz pusmēneis jāgaida samaksa, tādējādi tikai pēc 1/3 no sezonas futbolists var juridiski būt brīvs no pienākuma spēlēt nemaksājošajam klubam – ar nosacījumu, ka ir sniedzis rakstisku paziņojumu un devis klubam otrās iespējas. Reglaments nav spēlētājiem draudzīgs, tāpēc īpaši svarīgi ir šo atrunāt līgumā.

Basketbola nozares regulējums

Latvijas basketbola reglaments nav tik skrupulozs kā futbolā. Tāpēc īpaši svarīgi ir šo atrunāt līgumā.

Piemēram, Itālijā seko līdzīgam principam kā futbolā, ar papildus niansēm: pēc pilnu divu algu nesaņemšanas ir jānosūta klubam ierakstīta vēstule, dodot vismaz 20 dienas parādu kārtošanai. Šādam noteikumam ir piekritusi basketbolistu arodbiedrība, tas noteikts kolektīvajā līgumā (ACCORDO COLLETTIVO).

Izpratne par spēles laukumu, klubam nemaksājot sportistu algu:
- FIFA noteikumi
  - FIFA noteikumi par spēlētāju statusu un pāreju (RSTP) sniedz īpašus norādījumus par spēlētāju līgumu laušanu, īpaši gadījumos, kad klubi nepilda savas finansiālās saistības (piemēram, neizmaksātas algas).
  - Šie noteikumi ir paredzēti, lai aizsargātu spēlētāju tiesības un nodrošinātu līgumu stabilitāti sportā.
  - Galvenie punkti FIFA noteikumos ietver “pamatota iemesla” nodrošināšanu līguma laušanai, kad klubi pārkāpj līgumu.
- FIBA un nacionālo basketbola asociāciju noteikumi
  - Basketbolā pastāv brīvlaišanas vēstuļu sistēma, kad katru gadījumu skata individuāli. Attiecīgi, FIBA šo jautājumu vērtē individuāli. Pēc noklusējuma būtu jāatzīst, ka Itālijas piemērs būtu uzskatāms par tuvu tam, kas ir “tirgus standarts”.
  - Katrā nacionālā līmenī noteikumi var atšķirties, līdz ar ko svarīgi spēlētājiem neparakstīties zem tādiem līgumiem, kuros nav saprotama izejas opcija pie nemaksāšanas.
- Bankrota Tiesības: Latvijas Maksātnespējas likums:
  - Latvijas Maksātnespējas likums nosaka maksātnespējas procedūras un sekas valstī jeb nosaka “juridiskās” maksātnespējas kritērijus (Latvijas likumos vairs neeksistē tāda “faktiskā maksātnespēja” jau kopš 2008.gada)
  - Maksātnespējas process var būtiski ietekmēt līgumsaistības, potenciāli novedot pie esošo līgumu laušanas vai restrukturizācijas.
  - Šis likums ir paredzēts, lai aizsargātu kreditoru tiesības un nodrošinātu maksātnespējīgu subjektu sakārtotu likvidāciju vai rehabilitāciju.
  - Latvijas likums paredz 2 mēnešu kritēriju kā absolūtu brīdi maksātnespējas konstatēšanai attiecībā uz darba algu – šeit spēlētājiem svarīgi noteikt, ka visi maksājumi ir darba alga, nevis iesaistīties apšaubāmos darījumos, kuri nedos iespēju atrast jaunu darbu problēmsituācijās.
Potenciālais konflikts starp futbola tiesībām un Bankrota Tiesībām

Problēmas būtība slēpjas potenciālajā neatbilstībā starp FIFA fokusu uz spēlētāju (arī klubu) tiesībām un Latvijas maksātnespējas likuma plašāko tvērumu. Kamēr FIFA noteikumi prioritizē spēlētāju iespēju lauzt līgumus neizmaksātu algu dēļ tikai atsevišķos gadījumos un izejot pagaru procedūru, Latvijas maksātnespējas likums ir daudz tiešāks, turklāt var prioritizēt visu kreditoru tiesības un maksātnespējīga subjekta aktīvu saglabāšanu (šoreiz nediskutēsim par to, vai klubiem Latvijā tādi ir un vai tiem ir jebkāda vērtība). Šeit var rasties potenciāli konflikti:
- Līguma laušanas procedūras:
  - FIFA noteikumi paredz īpašas procedūras spēlētāju līgumu laušanai, bieži vien iekļaujot paziņojuma periodus un strīdu risināšanas mehānismus. FIFA noteikumi ignorē Latvijas Bankrota Tiesības, izņemot kad runa ir par UEFA licences izsniegšanu – klubam nedrīkst būt bijusi maksātnepsēja.
  - Latvijas maksātnespējas process var noteikt atšķirīgas vai papildu prasības, potenciāli ignorējot FIFA noteikumus. Taču FIFA process ir katram futbolistam individuāls, kamēr maksātnespēja – visu futbolistu vārdā un interesēs.
  - Maksātnespējas process var izraisīt maksājumu kavēšanos, kamēr FIFA noteikumos ir noteikti laika ierobežojumi, kad maksājumi ir jāveic.
- Prasījumu prioritāte:
  - Maksātnespējas procesā kreditori parasti tiek sarindoti atbilstoši viņu prioritātei.
  - Rodas jautājums: kur spēlētāju prasījumi par neizmaksātām algām atrodas attiecībā pret citiem kreditoru prasījumiem saskaņā ar Latvijas likumiem?
- Sporta sankcijas pret juridiskiem procesiem:
  - FIFA var piemērot sporta sankcijas klubiem, kas nepilda savas finansiālās saistības, piemēram, pārejas aizliegumus. Tāds pats risks ir pret futbolistiem, ja viņi nespēj sagaidīt FIFA procesa galu.
  - Šīs sankcijas var būt pretrunā ar Latvijas maksātnespējas procesa mērķiem, kas ir maksātnespējīga subjekta rehabilitācija vai likvidācija.
Basketbola gadījumā konflikts varētu nebūt tik izteikts un ass, jo basketbolā nepastāv vispārpieņemti noteikumi, kas sliktāki par Bankrota Tiesībās noteikto.

Navigācija sarežģītībā

Lai risinātu šos potenciālos konfliktus, ir rūpīgi jāizvērtē gan futbola regulējums, gan Latvijas maksātnespējas likums. Ir svarīgi, lai spēlētāji, klubi un juristi saprastu šo sistēmu mijiedarbību, lai nodrošinātu spēlētāju tiesību aizsardzību, vienlaikus ievērojot maksātnespējas procesa integritāti.

Galvenie apsvērumi:
- Skaidri līguma noteikumi, kas risina potenciālos nemaksāšanas scenārijus, kas nepasliktina sportistu situāciju.
- Efektīva komunikācija un sadarbība starp futbola pārvaldes iestādēm un nacionālajām juridiskajām iestādēm.
- Ekspertu juridiskie padomi, lai orientētos gan futbola tiesību, gan maksātnespējas tiesību sarežģītībā.
Futbola tiesību un nacionālo maksātnespējas tiesību krustpunkts rada sarežģītu juridisko ainavu. Izprotot potenciālos konfliktus un meklējot ekspertu norādījumus, ieinteresētās personas var censties panākt taisnīgu un līdzsvarotu iznākumu.

Atruna: Šis emuāra ieraksts sniedz vispārīgu informāciju, un to nevajadzētu uzskatīt par juridisku padomu.

ARKA Group SIA / Sportslaw.lv priekšlikums Latvijas klubu līgumos iekļaujamam punktam nemaksāšanas situācijā:
19. March, 2025.
Spēlētāju imidža tiesību līgums – arī sieviešu futbolā

Augot sieviešu sporta popularitātei un izplatībai, arvien aktuālāki ir arī jautājumi par tā komercializēšanos. Lūk, vadošās Francijas futbolistes tiks atalgotas par viņu atpazīstamības un vārda izmantošanu Francijas Futbola federācijas aktivitātēs, kā nesen ziņo profesijas apvienība

Francijas Profesionālo futbolistu savienība (Union Nationale des Footballeurs Professionnels, UNFP) nesen paziņoja par revolucionāru vienošanos ar Francijas Futbola federāciju (FFF) par sieviešu futbolistu tēla tiesībām Francijā. Šī attīstība iezīmē nozīmīgu soli uz priekšu sieviešu futbolā šajā valstī, jo līguma mērķis ir risināt ieilgušo jautājumu par taisnīgu atlīdzību un kontroli pār viņu tēla tiesībām.

Saskaņā ar jauno vienošanos futbolistēm būs lielāka autonomija un finansiālas priekšrocības saistībā ar viņu tēla tiesībām. Tas ietver iespēju vienoties par individuāliem sponsorēšanas darījumiem un piedalīties komerciālās aktivitātēs, ļaujot viņiem gūt labumu no pieaugošās popularitātes un ietekmes. UNFP ir aktīvi iestājusies par šīm tiesībām, atzīstot, ka futbolistēm ir jāsaņem taisnīga kompensācija par viņu ieguldījumu sportā.

Sadarbība starp UNFP un FFF nozīmē pozitīvas pārmaiņas sieviešu futbolā Francijā. Sniedzot spēlētājām lielāku kontroli pār viņu tēla tiesībām, šis nolīgums ne tikai veicina vienlīdzību, bet arī veicina vispārējo izaugsmi un attīstību valstī.

View this post on Instagram

A post shared by UNFP (@unfp_officiel)

https://twitter.com/UNFP/status/1848833272245080386 https://twitter.com/UNFP/status/1848833272245080386

4. November, 2024.
Vai pēc FIFA noteikumiem varētu krist arī nacionālie reglamenti?

Pēc EST sprieduma un diskusijas “Diaras lietas” kontekstā, nākamie rindā varētu būt nacionālie futbola reglamenti.

Lai saprastu risku vietējā mēroga noteikumiem, vispirms ieskatīsimies ES likumos un salīdzināsim tos ar Latvijas nacionālā reglamenta īpatnībām.

Kuram tieši ES noteikumam neatbilst FIFA transfēru reglaments?

FIFA “Spēlētāju statusa un pāreju” reglamenta 17.punkts atzīts par neatbilstošu Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD“) 45. un 101.pantam. Ko paredz šie ES noteikumi?

LESD 45.pants paredz, ka darbiniekiem ir tiesības brīvi pārvietoties starp ES valstīm. FIFA noteikumi būtiski bremzēja šī noteikuma efektivitāti īstajā dzīvē. Latvijas likumos, saprotams, šāds analogs noteikums nav, jo tiesības strādāt citā pilsētā vai reģionā ir pārāk pašsaprotamas. Būtu absudri, ja likumā būtu jāraksta, piemēram, ka jaunietis no Valkas var spēlēt Kandavas klubā. Var, un par to nav jautājumu.

LESD 101. pants paredz, ka ES ietvaros jābūt godīgai konkurencei. FIFA noteikumi bloķēja reālu iespēju klubu starpā sacensties par futbolistiem, jo FIFA ieviestā sistēma mākslīgi bremzēja šo procesu. Par šo noteikumu Latvijas likumos var meklēt analogus.

LESD IV SADAĻA: PERSONU, PAKALPOJUMU UN KAPITĀLA BRĪVA APRITE

1. NODAĻA: DARBA ŅĒMĒJI

45. pants

(bijušais EKL 39. pants)

1.   Savienībā nodrošina darba ņēmēju pārvietošanās brīvību.

2.   Pārvietošanās brīvība nozīmē to, ka likvidē jebkādu dalībvalstu darba ņēmēju diskrimināciju pilsonības dēļ attiecībā uz nodarbinātību, darba samaksu un citiem darba un nodarbinātības nosacījumiem.

3.   Tā nozīmē turpmāk norādītās tiesības, ko var ierobežot, vienīgi pamatojoties uz sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai sabiedrības veselības apsvērumiem:

a) tiesības pieņemt faktiskos darba piedāvājumus;

b) tiesības šajā nolūkā brīvi pārvietoties dalībvalstu teritorijā;

c) tiesības darba nolūkos uzturēties kādā dalībvalstī saskaņā ar normatīviem un administratīviem aktiem, kas reglamentē šīs valsts pilsoņu nodarbinātību;

d) tiesības palikt kādā dalībvalstī pēc tam, kad darba attiecības šajā valstī beigušās, atbilstīgi nosacījumiem, kas ietverti regulās, kuras izstrādās Komisija.

(..)

LESD VII SADAĻA: KOPĪGI NOTEIKUMI PAR KONKURENCI, NODOKĻIEM UN TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANU

1. NODAĻA: KONKURENCES NOTEIKUMI

1. IEDAĻA: NOTEIKUMI, KAS ATTIECAS UZ UZŅĒMUMIEM

101. pants

(bijušais EKL 81. pants)

1.   Turpmāk norādītais ir aizliegts kā nesaderīgs ar iekšējo tirgu: visi nolīgumi uzņēmumu starpā, uzņēmumu apvienību lēmumi un saskaņotas darbības, kas var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm un kuru mērķis vai sekas ir nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū, un jo īpaši darbības, ar kurām:

a) tieši vai netieši nosaka iepirkuma vai pārdošanas cenas, vai kādus citus tirdzniecības nosacījumus;

b) ierobežo vai kontrolē ražošanu, tirgus, tehnikas attīstību vai investīcijas;

c) sadala tirgus vai piegādes avotus;

d) līdzvērtīgos darījumos ar dažādiem tirdzniecības partneriem piemēro atšķirīgus nosacījumus, tādējādi radot tiem neizdevīgus konkurences apstākļus;

e) slēdzot līgumus, prasa, lai otra puse uzņemtos papildu saistības, kuras pēc savas būtības vai saskaņā ar nozares praksi nekādi nav saistītas ar attiecīgo līguma priekšmetu.

2.   Visi nolīgumi vai lēmumi, kas ir aizliegti saskaņā ar šo pantu, automātiski nav spēkā.

3.   Šā panta 1. punktu tomēr var atzīt par nepiemērojamu:

— jebkuram starp uzņēmumiem noslēgtam nolīgumam vai nolīgumu kategorijai;

— jebkuram uzņēmumu apvienības pieņemtam lēmumam vai lēmumu kategorijai;

— jebkādai saskaņotai darbībai vai darbību kategorijai,

kas palīdz uzlabot preču ražošanu vai izplatīšanu vai veicina tehnisku vai saimniecisku attīstību, reizē ļaujot patērētājiem baudīt pienācīgu daļu no iegūtajiem labumiem, un kas:

a) neuzspiež attiecīgiem uzņēmumiem ierobežojumus, kuri nav obligāti vajadzīgi, lai sasniegtu šos mērķus;

b) neļauj šādiem uzņēmumiem likvidēt konkurenci attiecībā uz šo ražojumu būtisku daļu.

Latvijas konkurences tiesības

Latvijā ir spēkā Konkurences likums. Šī likuma vispārīgo uzraudzību veic Konkurences padome, taču arī neapmierinātie sportisti var vērsties ar tiešu prasību savu tiesību aizsardzībā.

Likuma III nodaļa raksturo konkurenci ierobežojošas darbības, kuras ir aizliegtas:

11.pants. Aizliegtas vienošanās un par spēkā esošām atzītas vienošanās

Ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, to skaitā vienošanās par:

1) tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem;

2) ražošanas vai realizācijas apjomu, tirgu, tehniskās attīstības vai investīciju ierobežošanu vai kontroli;

3) tirgu sadali, ņemot vērā teritoriju, pircējus, piegādātājus vai citus nosacījumus;

4) noteikumiem, kuri darījumu slēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu ar trešo personu padara atkarīgu no tā, vai šī trešā persona uzņemas saistības, kuru komerciālais lietojums neattiecas uz konkrēto darījumu;

5) piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkursos vai izsolēs vai par šīs darbības (bezdarbības) noteikumiem, izņemot gadījumus, kad konkurenti publiski darījuši zināmu kopīgu piedāvājumu un šā piedāvājuma mērķis nav kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci;

6) nevienādu noteikumu piemērošanu ekvivalentos darījumos ar trešajām personām, radot tām konkurences ziņā nelabvēlīgākus apstākļus;

7) darbībām (bezdarbību), kuru dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt kādu konkrēto tirgu vai tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana kādā konkrētajā tirgū.

Konkurences padomes viedoklis līdzīgā jautājumā

KP ir rakstījusi:

Novērojams ir apstāklis, ka “no-poach” vienošanās pastāv sevišķi slēgtās nozarēs, kur darbinieki ir speciālisti kādā nozarē vai ir apveltīti ar īpašiem talantiem, un ir ļoti ierobežots skaits šādu darbinieku konkrētajā tirgū. Piemēram, tehnoloģiju nozarē, veselības aprūpes nozarē u.c. profesionālo pakalpojumu nozarēs. “No-poach” vienošanās nereti tiek panāktas nozaru asociāciju ietvaros, kur konkurenti visas nozares līmenī savstarpēji vienojas nepieņemt darbā viens otra darbiniekus un noteikt darbinieku algu līmeni. Nereti “no-poach” vienošanās tiek pieņemtas kā “džentelmeņu vienošanās”, t.i. ļoti neformāli nozares pārstāvjiem savstarpēji vienojoties, ka neņems darbā viens otra darbiniekus – īpaši mazos tirgos ar šauru konkurentu loku, kas ir savstarpēji pazīstams.

KP raksts par no-poach tēmu.

Lai gan KP nemin profesionālos / pusamatieru / amatieru sportistus, tomēr uzskatāms, kā arī uz šo šauro nozari attiecas likuma regulējums. Labs basketbolists, piemēram, nevar ātri kļūt par labu hokejistu vai futbolistu, u.tml.

Situācija ar konkurences tiesībām Latvijas sportā

Atbilde uz virsrakstā zudoto jautājumu ir: jā, bet mazākā daļā nekā EST lietā par Diaras situāciju un starptautiskajiem transfēriem (dabīgi, nacionālie reglamenti attiecas uz iekšzemes pārejām, bet FIFA reglamentā starptautiskās pārejas).

Vai Latvijā kādai federācijai ir līdzīgi reglamenti kā FIFA, kas varētun būt pretēji Konkurences likumam?

17. October, 2024.
FIFA reakcija uz Diaras lietu: pārskatīs reglamentu

FIFA izziņojusi, ka sekojot Eiropas Savienības Tiesas spriedumam Diaras lietā, aicinās savas ieinteresētās puses piedalīties futbolistu transfēru kārtības pārskatīšanā. Mēneša sākumā EST publicēja spriedumu lietā, kur vērtēja FIFA transfēru reglamenta atbilstību ES likumiem un atzina FIFA izveidoto un reglamentēto par nesaderīgu ar ES pamatvērtībām vairākos aspektos.

FIFA nesteidzas neko mainīt

Publicējot savu atbildi uz EST spriedumu, FIFA vispirms uzsver to, ka pirms jebkādām izmaiņām 1) konsultēsies ar sev svarīgajiem nozares dalībniekiem (“steikholderiem”), un 2) ka virknē citu aspektu neplāno neko mainīt.

FIFA galvenais jurists savā kopsavilkumā par FIFA redzējumu uz EST spriedumu cita starpā atsaucas uz 2001.gadā notikušajām sarunām starp viņa pārstāvēto organizāciju un Eiropas Komisiju, netieši paužot aizvainojumu par to, ka pirms 20 gadiem runātais izrādījies nederīgs arguments EST priekšā. Vienlaikus jurists uzsver, ka ESt spriedums ir labs dzinulis uzsākt FIFA prezidenta 2016.gadā deklarēto vēlmi modernizēt juridisko regulējumu futbola birokrātijā.

Kāpēc vajag mainīt?

Pasaules futbolā pastāvējusī nesamērība, ka futbolistu atalgojums un iespējamā transfēra maksa jeb līguma izpirkuma cena ir liela problēma, jau sen visiem it kā bija zināms. Taču nevienam to vēl nebija izdevies novest līdz juridiski augsta līmeņa risinājumam, kā tas notika Diaras lietā.

EST lietā neapstrīdēja, ka FIFA reglaments ir vajadzīgs, lai veidotu iespējami līdzīgu futbola transfēru sistēmu visā pasaulē. Apstrīdēta tika sadaļa un prakse, kuras ietvaros futbolisti un nesaistīti klubi varēja tikt padarīti atbildīgi par tādu izmaksu segšanu, kas pēc godīguma, taisnīguma un veselā saprāta, nebūtu jāsedz kādam no tiem. Tas ir, FIFA savu cēlo mērķu sasniegšanā pieļāva netaisnīgas situācijas nestandarta situācijās (citiem vārdiem sakot, atzīstams mērķis tomēr nevar attaisnot jebkurus līdzekļus).

Ko FIFA nemainīs

Plānots saglabāt vairumu no visiem pārējiem noteikumiem, kuri EST lietā netika vērtēti (tāpēc netika atzīti par prettiesiskiem).

Piemēram, vēl aizvien futbolisti ar derīgiem un neapstrīdētiem kontraktiem nedrīkstēs brīvi staigāt starp klubiem. Vēl aizvien transfēri un līguma uzteikuma jākārto juridiski korektā ceļā. Jaunais regulējums varētu attiekties vien uz šauri definētām situācijām, kad pastāv domstarpības starp spēlētāju un klubu, kad viņš vēlas klubu pamest (vai to jau ir izdarījis) un meklē vai jau ir atradis savu nākamo nodarbinātības vietu.

Šobrīd grūti prognozēt, vai FIFA revīziju rezultātā tiks veikta futbolistu alg un transfēra (izpirkuma) maksu salāgošana. Ar to saprotot situācijas, kad futbolista līgumā noteiktā cena ir nesamērīgi liela pret algu. Latvijas kontekstā ar to varētu saprast gadījumus, piemēram, kad ar algu EUR 1500 vai EUR 2000 vienlaikus noteiktā izpirkuma cena ir 2 miljonu apmērā.

14. October, 2024.