Juridiskās konsultācijas sportā

SportsLaw.lv

Starta iela 2, Rīga

+371 22525686

birojs@sportslaw.lv

Birka: FIFA

  • Vai pēc FIFA noteikumiem varētu krist arī nacionālie reglamenti?

    Vai pēc FIFA noteikumiem varētu krist arī nacionālie reglamenti?

    Pēc EST sprieduma un diskusijas “Diaras lietas” kontekstā, nākamie rindā varētu būt nacionālie futbola reglamenti.

    Lai saprastu risku vietējā mēroga noteikumiem, vispirms ieskatīsimies ES likumos un salīdzināsim tos ar Latvijas nacionālā reglamenta īpatnībām.

    Kuram tieši ES noteikumam neatbilst FIFA transfēru reglaments?

    FIFA “Spēlētāju statusa un pāreju” reglamenta 17.punkts atzīts par neatbilstošu Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD“) 45. un 101.pantam. Ko paredz šie ES noteikumi?

    LESD 45.pants paredz, ka darbiniekiem ir tiesības brīvi pārvietoties starp ES valstīm. FIFA noteikumi būtiski bremzēja šī noteikuma efektivitāti īstajā dzīvē. Latvijas likumos, saprotams, šāds analogs noteikums nav, jo tiesības strādāt citā pilsētā vai reģionā ir pārāk pašsaprotamas. Būtu absudri, ja likumā būtu jāraksta, piemēram, ka jaunietis no Valkas var spēlēt Kandavas klubā. Var, un par to nav jautājumu.

    LESD 101. pants paredz, ka ES ietvaros jābūt godīgai konkurencei. FIFA noteikumi bloķēja reālu iespēju klubu starpā sacensties par futbolistiem, jo FIFA ieviestā sistēma mākslīgi bremzēja šo procesu. Par šo noteikumu Latvijas likumos var meklēt analogus.

    LESD IV SADAĻA: PERSONU, PAKALPOJUMU UN KAPITĀLA BRĪVA APRITE

    1. NODAĻA: DARBA ŅĒMĒJI

    45. pants

    (bijušais EKL 39. pants)

    1.   Savienībā nodrošina darba ņēmēju pārvietošanās brīvību.

    2.   Pārvietošanās brīvība nozīmē to, ka likvidē jebkādu dalībvalstu darba ņēmēju diskrimināciju pilsonības dēļ attiecībā uz nodarbinātību, darba samaksu un citiem darba un nodarbinātības nosacījumiem.

    3.   Tā nozīmē turpmāk norādītās tiesības, ko var ierobežot, vienīgi pamatojoties uz sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai sabiedrības veselības apsvērumiem:

    a)tiesības pieņemt faktiskos darba piedāvājumus;
    b)tiesības šajā nolūkā brīvi pārvietoties dalībvalstu teritorijā;
    c)tiesības darba nolūkos uzturēties kādā dalībvalstī saskaņā ar normatīviem un administratīviem aktiem, kas reglamentē šīs valsts pilsoņu nodarbinātību;
    d)tiesības palikt kādā dalībvalstī pēc tam, kad darba attiecības šajā valstī beigušās, atbilstīgi nosacījumiem, kas ietverti regulās, kuras izstrādās Komisija.

    (..)

    LESD VII SADAĻA: KOPĪGI NOTEIKUMI PAR KONKURENCI, NODOKĻIEM UN TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANU

    1. NODAĻA: KONKURENCES NOTEIKUMI

    1. IEDAĻA: NOTEIKUMI, KAS ATTIECAS UZ UZŅĒMUMIEM

    101. pants

    (bijušais EKL 81. pants)

    1.   Turpmāk norādītais ir aizliegts kā nesaderīgs ar iekšējo tirgu: visi nolīgumi uzņēmumu starpā, uzņēmumu apvienību lēmumi un saskaņotas darbības, kas var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm un kuru mērķis vai sekas ir nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū, un jo īpaši darbības, ar kurām:

    a)tieši vai netieši nosaka iepirkuma vai pārdošanas cenas, vai kādus citus tirdzniecības nosacījumus;
    b)ierobežo vai kontrolē ražošanu, tirgus, tehnikas attīstību vai investīcijas;
    c)sadala tirgus vai piegādes avotus;
    d)līdzvērtīgos darījumos ar dažādiem tirdzniecības partneriem piemēro atšķirīgus nosacījumus, tādējādi radot tiem neizdevīgus konkurences apstākļus;
    e)slēdzot līgumus, prasa, lai otra puse uzņemtos papildu saistības, kuras pēc savas būtības vai saskaņā ar nozares praksi nekādi nav saistītas ar attiecīgo līguma priekšmetu.

    2.   Visi nolīgumi vai lēmumi, kas ir aizliegti saskaņā ar šo pantu, automātiski nav spēkā.

    3.   Šā panta 1. punktu tomēr var atzīt par nepiemērojamu:

    jebkuram starp uzņēmumiem noslēgtam nolīgumam vai nolīgumu kategorijai;
    jebkuram uzņēmumu apvienības pieņemtam lēmumam vai lēmumu kategorijai;
    jebkādai saskaņotai darbībai vai darbību kategorijai,

    kas palīdz uzlabot preču ražošanu vai izplatīšanu vai veicina tehnisku vai saimniecisku attīstību, reizē ļaujot patērētājiem baudīt pienācīgu daļu no iegūtajiem labumiem, un kas:

    a)neuzspiež attiecīgiem uzņēmumiem ierobežojumus, kuri nav obligāti vajadzīgi, lai sasniegtu šos mērķus;
    b)neļauj šādiem uzņēmumiem likvidēt konkurenci attiecībā uz šo ražojumu būtisku daļu.

    Latvijas konkurences tiesības

    Latvijā ir spēkā Konkurences likums. Šī likuma vispārīgo uzraudzību veic Konkurences padome, taču arī neapmierinātie sportisti var vērsties ar tiešu prasību savu tiesību aizsardzībā.

    Likuma III nodaļa raksturo konkurenci ierobežojošas darbības, kuras ir aizliegtas:

    11.pants. Aizliegtas vienošanās un par spēkā esošām atzītas vienošanās

    Ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, to skaitā vienošanās par:

    1) tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem;

    2) ražošanas vai realizācijas apjomu, tirgu, tehniskās attīstības vai investīciju ierobežošanu vai kontroli;

    3) tirgu sadali, ņemot vērā teritoriju, pircējus, piegādātājus vai citus nosacījumus;

    4) noteikumiem, kuri darījumu slēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu ar trešo personu padara atkarīgu no tā, vai šī trešā persona uzņemas saistības, kuru komerciālais lietojums neattiecas uz konkrēto darījumu;

    5) piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkursos vai izsolēs vai par šīs darbības (bezdarbības) noteikumiem, izņemot gadījumus, kad konkurenti publiski darījuši zināmu kopīgu piedāvājumu un šā piedāvājuma mērķis nav kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci;

    6) nevienādu noteikumu piemērošanu ekvivalentos darījumos ar trešajām personām, radot tām konkurences ziņā nelabvēlīgākus apstākļus;

    7) darbībām (bezdarbību), kuru dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt kādu konkrēto tirgu vai tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana kādā konkrētajā tirgū.

    Konkurences padomes viedoklis līdzīgā jautājumā

    KP ir rakstījusi:

    Novērojams ir apstāklis, ka “no-poach” vienošanās pastāv sevišķi slēgtās nozarēs, kur darbinieki ir speciālisti kādā nozarē vai ir apveltīti ar īpašiem talantiem, un ir ļoti ierobežots skaits šādu darbinieku konkrētajā tirgū. Piemēram, tehnoloģiju nozarē, veselības aprūpes nozarē u.c. profesionālo pakalpojumu nozarēs. “No-poach” vienošanās nereti tiek panāktas nozaru asociāciju ietvaros, kur konkurenti visas nozares līmenī savstarpēji vienojas nepieņemt darbā viens otra darbiniekus un noteikt darbinieku algu līmeni. Nereti “no-poach” vienošanās tiek pieņemtas kā “džentelmeņu vienošanās”, t.i. ļoti neformāli nozares pārstāvjiem savstarpēji vienojoties, ka neņems darbā viens otra darbiniekus – īpaši mazos tirgos ar šauru konkurentu loku, kas ir savstarpēji pazīstams.

    KP raksts par no-poach tēmu.

    Lai gan KP nemin profesionālos / pusamatieru / amatieru sportistus, tomēr uzskatāms, kā arī uz šo šauro nozari attiecas likuma regulējums. Labs basketbolists, piemēram, nevar ātri kļūt par labu hokejistu vai futbolistu, u.tml.

    Situācija ar konkurences tiesībām Latvijas sportā

    Atbilde uz virsrakstā zudoto jautājumu ir: jā, bet mazākā daļā nekā EST lietā par Diaras situāciju un starptautiskajiem transfēriem (dabīgi, nacionālie reglamenti attiecas uz iekšzemes pārejām, bet FIFA reglamentā starptautiskās pārejas).

    Vai Latvijā kādai federācijai ir līdzīgi reglamenti kā FIFA, kas varētun būt pretēji Konkurences likumam?

  • FIFA reakcija uz Diaras lietu: pārskatīs reglamentu

    FIFA reakcija uz Diaras lietu: pārskatīs reglamentu

    FIFA izziņojusi, ka sekojot Eiropas Savienības Tiesas spriedumam Diaras lietā, aicinās savas ieinteresētās puses piedalīties futbolistu transfēru kārtības pārskatīšanā. Mēneša sākumā EST publicēja spriedumu lietā, kur vērtēja FIFA transfēru reglamenta atbilstību ES likumiem un atzina FIFA izveidoto un reglamentēto par nesaderīgu ar ES pamatvērtībām vairākos aspektos.

    FIFA nesteidzas neko mainīt

    Publicējot savu atbildi uz EST spriedumu, FIFA vispirms uzsver to, ka pirms jebkādām izmaiņām 1) konsultēsies ar sev svarīgajiem nozares dalībniekiem (“steikholderiem”), un 2) ka virknē citu aspektu neplāno neko mainīt.

    FIFA galvenais jurists savā kopsavilkumā par FIFA redzējumu uz EST spriedumu cita starpā atsaucas uz 2001.gadā notikušajām sarunām starp viņa pārstāvēto organizāciju un Eiropas Komisiju, netieši paužot aizvainojumu par to, ka pirms 20 gadiem runātais izrādījies nederīgs arguments EST priekšā. Vienlaikus jurists uzsver, ka ESt spriedums ir labs dzinulis uzsākt FIFA prezidenta 2016.gadā deklarēto vēlmi modernizēt juridisko regulējumu futbola birokrātijā.

    Kāpēc vajag mainīt?

    Pasaules futbolā pastāvējusī nesamērība, ka futbolistu atalgojums un iespējamā transfēra maksa jeb līguma izpirkuma cena ir liela problēma, jau sen visiem it kā bija zināms. Taču nevienam to vēl nebija izdevies novest līdz juridiski augsta līmeņa risinājumam, kā tas notika Diaras lietā.

    EST lietā neapstrīdēja, ka FIFA reglaments ir vajadzīgs, lai veidotu iespējami līdzīgu futbola transfēru sistēmu visā pasaulē. Apstrīdēta tika sadaļa un prakse, kuras ietvaros futbolisti un nesaistīti klubi varēja tikt padarīti atbildīgi par tādu izmaksu segšanu, kas pēc godīguma, taisnīguma un veselā saprāta, nebūtu jāsedz kādam no tiem. Tas ir, FIFA savu cēlo mērķu sasniegšanā pieļāva netaisnīgas situācijas nestandarta situācijās (citiem vārdiem sakot, atzīstams mērķis tomēr nevar attaisnot jebkurus līdzekļus).

    Ko FIFA nemainīs

    Plānots saglabāt vairumu no visiem pārējiem noteikumiem, kuri EST lietā netika vērtēti (tāpēc netika atzīti par prettiesiskiem).

    Piemēram, vēl aizvien futbolisti ar derīgiem un neapstrīdētiem kontraktiem nedrīkstēs brīvi staigāt starp klubiem. Vēl aizvien transfēri un līguma uzteikuma jākārto juridiski korektā ceļā. Jaunais regulējums varētu attiekties vien uz šauri definētām situācijām, kad pastāv domstarpības starp spēlētāju un klubu, kad viņš vēlas klubu pamest (vai to jau ir izdarījis) un meklē vai jau ir atradis savu nākamo nodarbinātības vietu.

    Šobrīd grūti prognozēt, vai FIFA revīziju rezultātā tiks veikta futbolistu alg un transfēra (izpirkuma) maksu salāgošana. Ar to saprotot situācijas, kad futbolista līgumā noteiktā cena ir nesamērīgi liela pret algu. Latvijas kontekstā ar to varētu saprast gadījumus, piemēram, kad ar algu EUR 1500 vai EUR 2000 vienlaikus noteiktā izpirkuma cena ir 2 miljonu apmērā.

  • Secinājumi no EST lietas par FIFA transfēru reglamentu

    Secinājumi no EST lietas par FIFA transfēru reglamentu

    Diaras lietu jau steidz pielīdzināt Bosmana lietai, kura toreiz apstiprināja vidējam darbiniekam absolūti pašsaprotamu lietu – drīkst meklēt jaunu darbu, kad vecais līgums ir beidzies (un vecais darba devējs nevar izdomāt iemeslus, kāpēc darbiniekam nevajag strādāt citur, arī ja pats negrib ne turpināt nodrbināt, ne maskāt algu vai nekonkurēšanas kompensāciju). Diaras lietā EST apstiprināja, ka jau sen gaisā virmojusī sajūta, ka FIFA transfēru reglamenti pārāk aizsargā klubus uz spēlētāju rēķina, ir arī juridiska problēma.

    Sporta tiesībās vēl tikai prognozē Diaras lietas iespējamo nozīmi praksē, taču vismaz uz papīra ir skaidrs:

    1️⃣

    FIFA noteikumi pārkāpj Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 45. un 101.pantu – tas ir liels pārkāpums

    Brīva pārvietošanās un brīva konkurence ir fundamentālas ES tiesības

    Vienkāršiem vārdiem – likumu hierarhijā LESD ir virs Satversmes un visu citu ES valstu konstitūcijām (ar atsevišķiem izņēmumiem un atrunām). LESD paredz arī futbolistu brīvu pārvietošanos ES ietvaros, taču FIFA to nenodrošina.

    Diaras gadījumā strīda esamība ar Maskavas Lokomotiv bloķēja iespēju droši pievienoties citam klubam – tik būtiskā apmērā, ka nozīmīgi bremzēja arī viņa karjeru.

    Noteikums par kluba un spēlētāja solidāro atbildību pret futbolista kādreizējo klubu arī faktiski bloķē futbolista brīvas pārvietošanās iespējas. Naudas riski būtiski bremzē potenciālos interesentus, teju neviens klubs negrib sev spēlētāju ar liekiem izdevumiem.

    Pat neraugoties uz visiem ES izņēmumiem par labu sportam kā “īpašai” nozarei, šis EST ieskatā ir nepieņemami.

    2️⃣

    Kluba vainas prezumpcija FIFA noteikumos arī ir nepareiza

    Solidārā atbildība un jaunā kluba vainas prezumpcija ir pretējas ES pamatpīlāriem

    FIFA izveidotajā sistēmā klubs, kas vienojas ar strīda situācijā esošu spēlētāju, pat ja nav bijis tur pat tuvumā iepriekšējā līguma izbeigšanai, tiek uzskatīts par vainīgu iepriekšējā kluba piemānīšanā. Šādas atbildības uzvelšana jaunajam klubam ir pārspīlēta un pretēja LESD.

    Futbolā nereti ir gadījumi, kad aģentu ietekmē vai pēc labākiem piedāvājumiem no citiem klubiem, futbolisti bezatbildīgi pamet esošās saistības. Taču FIFA šo noteikumu izpleta tik tālu, ka tas jau sāka apkarot ari godīgos klubus.

    3️⃣

    Starptautiskā pāreju sertifikāta atteikuma iemesli ir pārmērīgi par sliktu futbolistiem

    FIFA izveidotajā sistēmā katrs spēlētājs ir nosacīti čipots ar International Transfer Certificate (“ITC”)

    Futbolisti ir piesaistīti ITC jeb Starptautiskajam pāreju sertifikātam.

    ITC ir obligāts, lai futbolisti varētu mainīt klubus starpvalstu līmenī, tie nodrošina futbolistu absolūtu paklausību klubiem. FIFA noteikumi veidoti tādējādi, ka klubs var bloķēt ITC jebkura strīda gadījumā. Tātad var neļaut futbolistam atrast jaunu darbu.

    Šāda stingra kārtība palīdz cīnīties pret bezatbildīgajiem futbolistiem, taču atkal – pārāk plaši izstiepta pret godīgajiem, un trāpa pat tiem, kas neveiksmīgi ir noslēguši ilgtermiņa līgumu ar nestabilu un finansiāli norietošu klubu.

  • FIFA transfēru noteikumu likumība: EST spriedums apstiprina neatbilstību futbolā

    FIFA transfēru noteikumu likumība: EST spriedums apstiprina neatbilstību futbolā

    Kas sagaida futbola transfēru sistēmu?

    EST Ģenerāladvokāts šī gada pavasarī rakstīja:

    1)      LESD 101. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā noteikumi, kurus pieņēmusi apvienība, kas ir atbildīga par futbola sacensību rīkošanu pasaules līmenī, kurus īstenojusi gan šī apvienība, gan tās biedres – nacionālās futbola apvienības, atbilstoši kuriem spēlētājs un klubs, kas vēlas viņu uzņemt, ir solidāri atbildīgi par zaudējumu atlīdzību klubam, ar kuru līgums tika lauzts bez pamatota iemesla, un kas paredz, ka apvienība, pie kuras pieder spēlētāja bijušais klubs, ir tiesīga neizsniegt starptautisko transfēra sertifikātu, kas vajadzīgs, lai spēlētājs varētu tikt nodarbināts jaunajā klubā, pastāvot strīdam starp šo bijušo klubu un spēlētāju, ja tiek konstatēts, pirmkārt, ka šie uzņēmumu apvienību lēmumi var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un, otrkārt, ka to mērķis vai sekas ir ierobežot konkurenci starp profesionāliem futbola klubiem, ja vien otrajā minētajā gadījumā ar pārliecinošiem argumentiem un pierādījumiem netiek pierādīts, ka abi šie lēmumi ir pamatoti ar viena vai vairāku leģitīmu un šim nolūkam absolūti nepieciešamu mērķu sasniegšanu.

    2)      45. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu noteikumu piemērošanu, kurus pieņēmusi apvienība, kas ir atbildīga par futbola sacensību rīkošanu pasaules līmenī, kurus ir īstenojusi gan šī apvienība, gan tās biedres – nacionālās futbola apvienības un kas paredz, ka

    –        spēlētājs un klubs, kas vēlas viņu uzņemt, ir solidāri atbildīgi par zaudējumu atlīdzību klubam, ar kuru līgums tika lauzts bez pamatota iemesla, ja vien nav iespējams pierādīt, ka ir faktiski iespējams saprātīgā termiņā nepiemērot šo principu, konstatējot, ka jaunais klubs nav bijis saistīts ar spēlētāja līguma priekšlaicīgo un nepamatoto izbeigšanu;

    –        apvienība, pie kuras pieder spēlētāja bijušais klubs, ir tiesīga neizsniegt starptautisko transfēra sertifikātu, kas vajadzīgs, lai spēlētājs varētu tikt nodarbināts jaunajā klubā, pastāvot strīdam starp šo bijušo klubu un spēlētāju, ja vien nav iespējams pierādīt, ka var veikt efektīvus, reālus un ātrus pagaidu pasākumus situācijā, kad tiek tikai apgalvots, ka spēlētājs nav ievērojis sava līguma nosacījumus un ka klubs bija spiests izbeigt līgumu tādēļ, ka spēlētājs, iespējams, nav izpildījis savas līgumsaistības.

    Lēmuma praktiskā nozīme

    Ko FIFA noteikumi nozīmē praksē? Ja futbolists ir ticis “nopirkts” (pirmais klubs kā pārdevējs), un ir izgājis no jaunā līguma ar klubu bez laba iemesla (ar otro klubu kā pircēju) un pievienojies jau nākamajam (trešajam) klubam, tad šis pēdējais klubs un pats futbolists varētu būt atbildīgi par transfēra maksas kompensēšanu otrajam klubam.

    FIFA strīdu izšķiršanas prakse ir tāda, ka šādi konflikti nereti tikuši risināti ar lielu laika nobīdi un transfēra logu princips faktiski izslēdz futbolistus no aprites uz pusgadu, gadu, citreiz arī var gadīties ilgāk.

    Ģenerāladvokāts rekomendēja tiesai atzīt šādu sistēmu par pretlikumīgu ES līmenī. Ar ļoti šauru izņēmuma iespējamību, kad tā varbūt tomēr varētu atļaut turpināt.

    Dzīves piemērs: Lasana Diara

    Saskaņā ar ārvalstu mediju ziņām, Charleroi klubs izvēlējās neriskēt ar 10-20 miljoniem eiro, parakstot darba līgumu ar Lasanu Diara. Saskaņā ar FIFA izveidoto praksi, iespējamās strīdu situācijās pēc viena tiesneša ieskatiem tiek izskatītas “neatkarīgā juridiskā procesā, uz FIFA reglamentu pamata”.

    Konkrētāk izvēršot šo piemēru, futbolists pārgājis no kluba A (Anzhi) uz klubu B (Lokomotiv) par transfēra maksu 20 miljoni eiro. Noslēgts 4 gadu līgums. Bet futbolists, saskatot pārkāpumus kluba darbībā, neierodas treniņā, it kā neuzteic (vai neizdara to rakstiski?) līgumu un klubu pamet pirms šī 4 gadu termiņa. Futbolists vēl ir pieprasīts darba tirgū un piesaista interesi no kluba C (Charleroi). Taču FIFA prakse ir tāda, ka klubs B, ja nepiekrīt viņa uzteikumam, var jebkurā laikā vērsties pie FIFA un prasīt sodīt futbolistu (un klubu C, ja perspektīvais darījums realizētos) – piedzīt transfēra maksu, ko B iztērējis par labu A un papildus tam arī viņu diskvalificēt.

    Jebkurā citā nozarē tas būtu dīvaini, ka divu klubu naudas darījumos (kā zināms, nereti transfēru maksas ir uzpūstas) no futbolista kā darbinieka prasa pārmērīgas summas, jo klubs B izvēlējās patērēties. Tāpat būtu dīvaini, ja šāds strīds var tik ilgi vilkties, ka darbinieks pēc X datuma (attiecīgās federācijas transfēra logs) ilgstoši vairs nevar dabūt darbu.

    Atšķirībā no parastiem darbiniekiem, futbolistiem par šādu izslēgšanu no aprites faktiski nav iespēju saņemt nekādu saprātīgu pabalstu.

    FIFA neņem vērā nacionālos likumus par darbinieku aizsardzību – valda tikai futbola likumi.

    Vai FIFA sistēma bija godīga pret futbolistiem, ja tik ilgi varēja pastāvēt neapstrīdēta, kāda tā būs nākotnē?