Sporta tiesības. ARKA Group SIA juridiskie pakalpojumi

Sports Law Legal Consultations by ARKA Group SIA

Tag: FIFA

  • Sportistu līgumsaistības, ja klubs nemaksā (2.daļa)

    Sportistu līgumsaistības, ja klubs nemaksā (2.daļa)

    Apskatīsim potenciālos konfliktus starp sportistu tiesībām “lauzt” jeb izbeigt līgumu un Latvijas likumu. Kā uzskatāmus piemērus izmantosim Latvijā populārus sporta veidus, futbolu un basketbolu.

    Kad svilpe pūš uz maksātnespēju

    Futbola spēlētāju līgumi pret Latvijas likumiem

    Profesionālā futbola pasaule ir pārklāta ar sarežģītu regulējumu tīklu gan globālā mērogā (FIFA), gan nacionālo tiesību ietvaros. Tas var novest pie aizraujošiem un dažreiz problemātiskiem krustpunktiem, kad šīs sistēmas saduras. Viens no šādiem potenciāliem konfliktu apgabaliem rodas, kad futbola klubs saskaras ar tā dēvēto “faktisko” maksātnespēju, īpaši attiecībā uz spēlētāju līgumu neizpildi. Iedziļināsimies potenciālajā sadursmē starp futbola regulējumu un Latvijas maksātnespējas likumu jeb “Bankrota Tiesībām”.

    Latvijas nacionālā līmeņa noteikumi paredz principu, ka tikai pēc 2 mēnešu ilgas algas kavēšanas futbolistam ir tiesības dot klubam brīdinājumu. Šāds brīdinājums paredz, ka futbolistam ir vēl vismaz pusmēneis jāgaida samaksa, tādējādi tikai pēc 1/3 no sezonas futbolists var juridiski būt brīvs no pienākuma spēlēt nemaksājošajam klubam – ar nosacījumu, ka ir sniedzis rakstisku paziņojumu un devis klubam otrās iespējas. Reglaments nav spēlētājiem draudzīgs, tāpēc īpaši svarīgi ir šo atrunāt līgumā.

    Basketbola nozares regulējums

    Latvijas basketbola reglaments nav tik skrupulozs kā futbolā. Tāpēc īpaši svarīgi ir šo atrunāt līgumā.

    Piemēram, Itālijā seko līdzīgam principam kā futbolā, ar papildus niansēm: pēc pilnu divu algu nesaņemšanas ir jānosūta klubam ierakstīta vēstule, dodot vismaz 20 dienas parādu kārtošanai. Šādam noteikumam ir piekritusi basketbolistu arodbiedrība, tas noteikts kolektīvajā līgumā (ACCORDO COLLETTIVO).

    Izpratne par spēles laukumu, klubam nemaksājot sportistu algu:

    • FIFA noteikumi
      • FIFA noteikumi par spēlētāju statusu un pāreju (RSTP) sniedz īpašus norādījumus par spēlētāju līgumu laušanu, īpaši gadījumos, kad klubi nepilda savas finansiālās saistības (piemēram, neizmaksātas algas).
      • Šie noteikumi ir paredzēti, lai aizsargātu spēlētāju tiesības un nodrošinātu līgumu stabilitāti sportā.
      • Galvenie punkti FIFA noteikumos ietver “pamatota iemesla” nodrošināšanu līguma laušanai, kad klubi pārkāpj līgumu.
    • FIBA un nacionālo basketbola asociāciju noteikumi
      • Basketbolā pastāv brīvlaišanas vēstuļu sistēma, kad katru gadījumu skata individuāli. Attiecīgi, FIBA šo jautājumu vērtē individuāli. Pēc noklusējuma būtu jāatzīst, ka Itālijas piemērs būtu uzskatāms par tuvu tam, kas ir “tirgus standarts”.
      • Katrā nacionālā līmenī noteikumi var atšķirties, līdz ar ko svarīgi spēlētājiem neparakstīties zem tādiem līgumiem, kuros nav saprotama izejas opcija pie nemaksāšanas.
    • Bankrota Tiesības: Latvijas Maksātnespējas likums:
      • Latvijas Maksātnespējas likums nosaka maksātnespējas procedūras un sekas valstī jeb nosaka “juridiskās” maksātnespējas kritērijus (Latvijas likumos vairs neeksistē tāda “faktiskā maksātnespēja” jau kopš 2008.gada)
      • Maksātnespējas process var būtiski ietekmēt līgumsaistības, potenciāli novedot pie esošo līgumu laušanas vai restrukturizācijas.
      • Šis likums ir paredzēts, lai aizsargātu kreditoru tiesības un nodrošinātu maksātnespējīgu subjektu sakārtotu likvidāciju vai rehabilitāciju.
      • Latvijas likums paredz 2 mēnešu kritēriju kā absolūtu brīdi maksātnespējas konstatēšanai attiecībā uz darba algu – šeit spēlētājiem svarīgi noteikt, ka visi maksājumi ir darba alga, nevis iesaistīties apšaubāmos darījumos, kuri nedos iespēju atrast jaunu darbu problēmsituācijās.

    Potenciālais konflikts starp futbola tiesībām un Bankrota Tiesībām

    Problēmas būtība slēpjas potenciālajā neatbilstībā starp FIFA fokusu uz spēlētāju (arī klubu) tiesībām un Latvijas maksātnespējas likuma plašāko tvērumu. Kamēr FIFA noteikumi prioritizē spēlētāju iespēju lauzt līgumus neizmaksātu algu dēļ tikai atsevišķos gadījumos un izejot pagaru procedūru, Latvijas maksātnespējas likums ir daudz tiešāks, turklāt var prioritizēt visu kreditoru tiesības un maksātnespējīga subjekta aktīvu saglabāšanu (šoreiz nediskutēsim par to, vai klubiem Latvijā tādi ir un vai tiem ir jebkāda vērtība). Šeit var rasties potenciāli konflikti:

    • Līguma laušanas procedūras:
      • FIFA noteikumi paredz īpašas procedūras spēlētāju līgumu laušanai, bieži vien iekļaujot paziņojuma periodus un strīdu risināšanas mehānismus. FIFA noteikumi ignorē Latvijas Bankrota Tiesības, izņemot kad runa ir par UEFA licences izsniegšanu – klubam nedrīkst būt bijusi maksātnepsēja.
      • Latvijas maksātnespējas process var noteikt atšķirīgas vai papildu prasības, potenciāli ignorējot FIFA noteikumus. Taču FIFA process ir katram futbolistam individuāls, kamēr maksātnespēja – visu futbolistu vārdā un interesēs.
      • Maksātnespējas process var izraisīt maksājumu kavēšanos, kamēr FIFA noteikumos ir noteikti laika ierobežojumi, kad maksājumi ir jāveic.
    • Prasījumu prioritāte:
      • Maksātnespējas procesā kreditori parasti tiek sarindoti atbilstoši viņu prioritātei.
      • Rodas jautājums: kur spēlētāju prasījumi par neizmaksātām algām atrodas attiecībā pret citiem kreditoru prasījumiem saskaņā ar Latvijas likumiem?
    • Sporta sankcijas pret juridiskiem procesiem:
      • FIFA var piemērot sporta sankcijas klubiem, kas nepilda savas finansiālās saistības, piemēram, pārejas aizliegumus. Tāds pats risks ir pret futbolistiem, ja viņi nespēj sagaidīt FIFA procesa galu.
      • Šīs sankcijas var būt pretrunā ar Latvijas maksātnespējas procesa mērķiem, kas ir maksātnespējīga subjekta rehabilitācija vai likvidācija.

    Basketbola gadījumā konflikts varētu nebūt tik izteikts un ass, jo basketbolā nepastāv vispārpieņemti noteikumi, kas sliktāki par Bankrota Tiesībās noteikto.

    Navigācija sarežģītībā

    Lai risinātu šos potenciālos konfliktus, ir rūpīgi jāizvērtē gan futbola regulējums, gan Latvijas maksātnespējas likums. Ir svarīgi, lai spēlētāji, klubi un juristi saprastu šo sistēmu mijiedarbību, lai nodrošinātu spēlētāju tiesību aizsardzību, vienlaikus ievērojot maksātnespējas procesa integritāti.

    Galvenie apsvērumi:

    • Skaidri līguma noteikumi, kas risina potenciālos nemaksāšanas scenārijus, kas nepasliktina sportistu situāciju.
    • Efektīva komunikācija un sadarbība starp futbola pārvaldes iestādēm un nacionālajām juridiskajām iestādēm.
    • Ekspertu juridiskie padomi, lai orientētos gan futbola tiesību, gan maksātnespējas tiesību sarežģītībā.

    Futbola tiesību un nacionālo maksātnespējas tiesību krustpunkts rada sarežģītu juridisko ainavu. Izprotot potenciālos konfliktus un meklējot ekspertu norādījumus, ieinteresētās personas var censties panākt taisnīgu un līdzsvarotu iznākumu.

    Atruna: Šis emuāra ieraksts sniedz vispārīgu informāciju, un to nevajadzētu uzskatīt par juridisku padomu.

    ARKA Group SIA / Sportslaw.lv priekšlikums Latvijas klubu līgumos iekļaujamam punktam nemaksāšanas situācijā:

    Klub snemaksā sportistam algu līguma paraugs

  • Vai pēc FIFA noteikumiem varētu krist arī nacionālie reglamenti?

    Vai pēc FIFA noteikumiem varētu krist arī nacionālie reglamenti?

    Pēc EST sprieduma un diskusijas “Diaras lietas” kontekstā, nākamie rindā varētu būt nacionālie futbola reglamenti.

    Lai saprastu risku vietējā mēroga noteikumiem, vispirms ieskatīsimies ES likumos un salīdzināsim tos ar Latvijas nacionālā reglamenta īpatnībām.

    Kuram tieši ES noteikumam neatbilst FIFA transfēru reglaments?

    FIFA “Spēlētāju statusa un pāreju” reglamenta 17.punkts atzīts par neatbilstošu Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD“) 45. un 101.pantam. Ko paredz šie ES noteikumi?

    LESD 45.pants paredz, ka darbiniekiem ir tiesības brīvi pārvietoties starp ES valstīm. FIFA noteikumi būtiski bremzēja šī noteikuma efektivitāti īstajā dzīvē. Latvijas likumos, saprotams, šāds analogs noteikums nav, jo tiesības strādāt citā pilsētā vai reģionā ir pārāk pašsaprotamas. Būtu absudri, ja likumā būtu jāraksta, piemēram, ka jaunietis no Valkas var spēlēt Kandavas klubā. Var, un par to nav jautājumu.

    LESD 101. pants paredz, ka ES ietvaros jābūt godīgai konkurencei. FIFA noteikumi bloķēja reālu iespēju klubu starpā sacensties par futbolistiem, jo FIFA ieviestā sistēma mākslīgi bremzēja šo procesu. Par šo noteikumu Latvijas likumos var meklēt analogus.

    LESD IV SADAĻA: PERSONU, PAKALPOJUMU UN KAPITĀLA BRĪVA APRITE

    1. NODAĻA: DARBA ŅĒMĒJI

    45. pants

    (bijušais EKL 39. pants)

    1.   Savienībā nodrošina darba ņēmēju pārvietošanās brīvību.

    2.   Pārvietošanās brīvība nozīmē to, ka likvidē jebkādu dalībvalstu darba ņēmēju diskrimināciju pilsonības dēļ attiecībā uz nodarbinātību, darba samaksu un citiem darba un nodarbinātības nosacījumiem.

    3.   Tā nozīmē turpmāk norādītās tiesības, ko var ierobežot, vienīgi pamatojoties uz sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai sabiedrības veselības apsvērumiem:

    a)tiesības pieņemt faktiskos darba piedāvājumus;
    b)tiesības šajā nolūkā brīvi pārvietoties dalībvalstu teritorijā;
    c)tiesības darba nolūkos uzturēties kādā dalībvalstī saskaņā ar normatīviem un administratīviem aktiem, kas reglamentē šīs valsts pilsoņu nodarbinātību;
    d)tiesības palikt kādā dalībvalstī pēc tam, kad darba attiecības šajā valstī beigušās, atbilstīgi nosacījumiem, kas ietverti regulās, kuras izstrādās Komisija.

    (..)

    LESD VII SADAĻA: KOPĪGI NOTEIKUMI PAR KONKURENCI, NODOKĻIEM UN TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANU

    1. NODAĻA: KONKURENCES NOTEIKUMI

    1. IEDAĻA: NOTEIKUMI, KAS ATTIECAS UZ UZŅĒMUMIEM

    101. pants

    (bijušais EKL 81. pants)

    1.   Turpmāk norādītais ir aizliegts kā nesaderīgs ar iekšējo tirgu: visi nolīgumi uzņēmumu starpā, uzņēmumu apvienību lēmumi un saskaņotas darbības, kas var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm un kuru mērķis vai sekas ir nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū, un jo īpaši darbības, ar kurām:

    a)tieši vai netieši nosaka iepirkuma vai pārdošanas cenas, vai kādus citus tirdzniecības nosacījumus;
    b)ierobežo vai kontrolē ražošanu, tirgus, tehnikas attīstību vai investīcijas;
    c)sadala tirgus vai piegādes avotus;
    d)līdzvērtīgos darījumos ar dažādiem tirdzniecības partneriem piemēro atšķirīgus nosacījumus, tādējādi radot tiem neizdevīgus konkurences apstākļus;
    e)slēdzot līgumus, prasa, lai otra puse uzņemtos papildu saistības, kuras pēc savas būtības vai saskaņā ar nozares praksi nekādi nav saistītas ar attiecīgo līguma priekšmetu.

    2.   Visi nolīgumi vai lēmumi, kas ir aizliegti saskaņā ar šo pantu, automātiski nav spēkā.

    3.   Šā panta 1. punktu tomēr var atzīt par nepiemērojamu:

    —jebkuram starp uzņēmumiem noslēgtam nolīgumam vai nolīgumu kategorijai;
    —jebkuram uzņēmumu apvienības pieņemtam lēmumam vai lēmumu kategorijai;
    —jebkādai saskaņotai darbībai vai darbību kategorijai,

    kas palīdz uzlabot preču ražošanu vai izplatīšanu vai veicina tehnisku vai saimniecisku attīstību, reizē ļaujot patērētājiem baudīt pienācīgu daļu no iegūtajiem labumiem, un kas:

    a)neuzspiež attiecīgiem uzņēmumiem ierobežojumus, kuri nav obligāti vajadzīgi, lai sasniegtu šos mērķus;
    b)neļauj šādiem uzņēmumiem likvidēt konkurenci attiecībā uz šo ražojumu būtisku daļu.

    Latvijas konkurences tiesības

    Latvijā ir spēkā Konkurences likums. Šī likuma vispārīgo uzraudzību veic Konkurences padome, taču arī neapmierinātie sportisti var vērsties ar tiešu prasību savu tiesību aizsardzībā.

    Likuma III nodaļa raksturo konkurenci ierobežojošas darbības, kuras ir aizliegtas:

    11.pants. Aizliegtas vienošanās un par spēkā esošām atzītas vienošanās

    Ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, to skaitā vienošanās par:

    1) tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem;

    2) ražošanas vai realizācijas apjomu, tirgu, tehniskās attīstības vai investīciju ierobežošanu vai kontroli;

    3) tirgu sadali, ņemot vērā teritoriju, pircējus, piegādātājus vai citus nosacījumus;

    4) noteikumiem, kuri darījumu slēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu ar trešo personu padara atkarīgu no tā, vai šī trešā persona uzņemas saistības, kuru komerciālais lietojums neattiecas uz konkrēto darījumu;

    5) piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkursos vai izsolēs vai par šīs darbības (bezdarbības) noteikumiem, izņemot gadījumus, kad konkurenti publiski darījuši zināmu kopīgu piedāvājumu un šā piedāvājuma mērķis nav kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci;

    6) nevienādu noteikumu piemērošanu ekvivalentos darījumos ar trešajām personām, radot tām konkurences ziņā nelabvēlīgākus apstākļus;

    7) darbībām (bezdarbību), kuru dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt kādu konkrēto tirgu vai tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana kādā konkrētajā tirgū.

    Konkurences padomes viedoklis līdzīgā jautājumā

    KP ir rakstījusi:

    Novērojams ir apstāklis, ka “no-poach” vienošanās pastāv sevišķi slēgtās nozarēs, kur darbinieki ir speciālisti kādā nozarē vai ir apveltīti ar īpašiem talantiem, un ir ļoti ierobežots skaits šādu darbinieku konkrētajā tirgū. Piemēram, tehnoloģiju nozarē, veselības aprūpes nozarē u.c. profesionālo pakalpojumu nozarēs. “No-poach” vienošanās nereti tiek panāktas nozaru asociāciju ietvaros, kur konkurenti visas nozares līmenī savstarpēji vienojas nepieņemt darbā viens otra darbiniekus un noteikt darbinieku algu līmeni. Nereti “no-poach” vienošanās tiek pieņemtas kā “džentelmeņu vienošanās”, t.i. ļoti neformāli nozares pārstāvjiem savstarpēji vienojoties, ka neņems darbā viens otra darbiniekus – īpaši mazos tirgos ar šauru konkurentu loku, kas ir savstarpēji pazīstams.

    KP raksts par no-poach tēmu.

    Lai gan KP nemin profesionālos / pusamatieru / amatieru sportistus, tomēr uzskatāms, kā arī uz šo šauro nozari attiecas likuma regulējums. Labs basketbolists, piemēram, nevar ātri kļūt par labu hokejistu vai futbolistu, u.tml.

    Situācija ar konkurences tiesībām Latvijas sportā

    Atbilde uz virsrakstā zudoto jautājumu ir: jā, bet mazākā daļā nekā EST lietā par Diaras situāciju un starptautiskajiem transfēriem (dabīgi, nacionālie reglamenti attiecas uz iekšzemes pārejām, bet FIFA reglamentā starptautiskās pārejas).

    Vai Latvijā kādai federācijai ir līdzīgi reglamenti kā FIFA, kas varētun būt pretēji Konkurences likumam?

  • FIFA reakcija uz Diaras lietu: pārskatīs reglamentu

    FIFA reakcija uz Diaras lietu: pārskatīs reglamentu

    FIFA izziņojusi, ka sekojot Eiropas Savienības Tiesas spriedumam Diaras lietā, aicinās savas ieinteresētās puses piedalīties futbolistu transfēru kārtības pārskatīšanā. Mēneša sākumā EST publicēja spriedumu lietā, kur vērtēja FIFA transfēru reglamenta atbilstību ES likumiem un atzina FIFA izveidoto un reglamentēto par nesaderīgu ar ES pamatvērtībām vairākos aspektos.

    FIFA nesteidzas neko mainīt

    Publicējot savu atbildi uz EST spriedumu, FIFA vispirms uzsver to, ka pirms jebkādām izmaiņām 1) konsultēsies ar sev svarīgajiem nozares dalībniekiem (“steikholderiem”), un 2) ka virknē citu aspektu neplāno neko mainīt.

    FIFA galvenais jurists savā kopsavilkumā par FIFA redzējumu uz EST spriedumu cita starpā atsaucas uz 2001.gadā notikušajām sarunām starp viņa pārstāvēto organizāciju un Eiropas Komisiju, netieši paužot aizvainojumu par to, ka pirms 20 gadiem runātais izrādījies nederīgs arguments EST priekšā. Vienlaikus jurists uzsver, ka ESt spriedums ir labs dzinulis uzsākt FIFA prezidenta 2016.gadā deklarēto vēlmi modernizēt juridisko regulējumu futbola birokrātijā.

    Kāpēc vajag mainīt?

    Pasaules futbolā pastāvējusī nesamērība, ka futbolistu atalgojums un iespējamā transfēra maksa jeb līguma izpirkuma cena ir liela problēma, jau sen visiem it kā bija zināms. Taču nevienam to vēl nebija izdevies novest līdz juridiski augsta līmeņa risinājumam, kā tas notika Diaras lietā.

    EST lietā neapstrīdēja, ka FIFA reglaments ir vajadzīgs, lai veidotu iespējami līdzīgu futbola transfēru sistēmu visā pasaulē. Apstrīdēta tika sadaļa un prakse, kuras ietvaros futbolisti un nesaistīti klubi varēja tikt padarīti atbildīgi par tādu izmaksu segšanu, kas pēc godīguma, taisnīguma un veselā saprāta, nebūtu jāsedz kādam no tiem. Tas ir, FIFA savu cēlo mērķu sasniegšanā pieļāva netaisnīgas situācijas nestandarta situācijās (citiem vārdiem sakot, atzīstams mērķis tomēr nevar attaisnot jebkurus līdzekļus).

    Ko FIFA nemainīs

    Plānots saglabāt vairumu no visiem pārējiem noteikumiem, kuri EST lietā netika vērtēti (tāpēc netika atzīti par prettiesiskiem).

    Piemēram, vēl aizvien futbolisti ar derīgiem un neapstrīdētiem kontraktiem nedrīkstēs brīvi staigāt starp klubiem. Vēl aizvien transfēri un līguma uzteikuma jākārto juridiski korektā ceļā. Jaunais regulējums varētu attiekties vien uz šauri definētām situācijām, kad pastāv domstarpības starp spēlētāju un klubu, kad viņš vēlas klubu pamest (vai to jau ir izdarījis) un meklē vai jau ir atradis savu nākamo nodarbinātības vietu.

    Šobrīd grūti prognozēt, vai FIFA revīziju rezultātā tiks veikta futbolistu alg un transfēra (izpirkuma) maksu salāgošana. Ar to saprotot situācijas, kad futbolista līgumā noteiktā cena ir nesamērīgi liela pret algu. Latvijas kontekstā ar to varētu saprast gadījumus, piemēram, kad ar algu EUR 1500 vai EUR 2000 vienlaikus noteiktā izpirkuma cena ir 2 miljonu apmērā.

  • Secinājumi no EST lietas par FIFA transfēru reglamentu

    Secinājumi no EST lietas par FIFA transfēru reglamentu

    Diaras lietu jau steidz pielīdzināt Bosmana lietai, kura toreiz apstiprināja vidējam darbiniekam absolūti pašsaprotamu lietu – drīkst meklēt jaunu darbu, kad vecais līgums ir beidzies (un vecais darba devējs nevar izdomāt iemeslus, kāpēc darbiniekam nevajag strādāt citur, arī ja pats negrib ne turpināt nodrbināt, ne maskāt algu vai nekonkurēšanas kompensāciju). Diaras lietā EST apstiprināja, ka jau sen gaisā virmojusī sajūta, ka FIFA transfēru reglamenti pārāk aizsargā klubus uz spēlētāju rēķina, ir arī juridiska problēma.

    Sporta tiesībās vēl tikai prognozē Diaras lietas iespējamo nozīmi praksē, taču vismaz uz papīra ir skaidrs:

    1️⃣

    FIFA noteikumi pārkāpj Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 45. un 101.pantu – tas ir liels pārkāpums

    Brīva pārvietošanās un brīva konkurence ir fundamentālas ES tiesības

    Vienkāršiem vārdiem – likumu hierarhijā LESD ir virs Satversmes un visu citu ES valstu konstitūcijām (ar atsevišķiem izņēmumiem un atrunām). LESD paredz arī futbolistu brīvu pārvietošanos ES ietvaros, taču FIFA to nenodrošina.

    Diaras gadījumā strīda esamība ar Maskavas Lokomotiv bloķēja iespēju droši pievienoties citam klubam – tik būtiskā apmērā, ka nozīmīgi bremzēja arī viņa karjeru.

    Noteikums par kluba un spēlētāja solidāro atbildību pret futbolista kādreizējo klubu arī faktiski bloķē futbolista brīvas pārvietošanās iespējas. Naudas riski būtiski bremzē potenciālos interesentus, teju neviens klubs negrib sev spēlētāju ar liekiem izdevumiem.

    Pat neraugoties uz visiem ES izņēmumiem par labu sportam kā “īpašai” nozarei, šis EST ieskatā ir nepieņemami.

    2️⃣

    Kluba vainas prezumpcija FIFA noteikumos arī ir nepareiza

    Solidārā atbildība un jaunā kluba vainas prezumpcija ir pretējas ES pamatpīlāriem

    FIFA izveidotajā sistēmā klubs, kas vienojas ar strīda situācijā esošu spēlētāju, pat ja nav bijis tur pat tuvumā iepriekšējā līguma izbeigšanai, tiek uzskatīts par vainīgu iepriekšējā kluba piemānīšanā. Šādas atbildības uzvelšana jaunajam klubam ir pārspīlēta un pretēja LESD.

    Futbolā nereti ir gadījumi, kad aģentu ietekmē vai pēc labākiem piedāvājumiem no citiem klubiem, futbolisti bezatbildīgi pamet esošās saistības. Taču FIFA šo noteikumu izpleta tik tālu, ka tas jau sāka apkarot ari godīgos klubus.

    3️⃣

    Starptautiskā pāreju sertifikāta atteikuma iemesli ir pārmērīgi par sliktu futbolistiem

    FIFA izveidotajā sistēmā katrs spēlētājs ir nosacīti čipots ar International Transfer Certificate (“ITC”)

    Futbolisti ir piesaistīti ITC jeb Starptautiskajam pāreju sertifikātam.

    ITC ir obligāts, lai futbolisti varētu mainīt klubus starpvalstu līmenī, tie nodrošina futbolistu absolūtu paklausību klubiem. FIFA noteikumi veidoti tādējādi, ka klubs var bloķēt ITC jebkura strīda gadījumā. Tātad var neļaut futbolistam atrast jaunu darbu.

    Šāda stingra kārtība palīdz cīnīties pret bezatbildīgajiem futbolistiem, taču atkal – pārāk plaši izstiepta pret godīgajiem, un trāpa pat tiem, kas neveiksmīgi ir noslēguši ilgtermiņa līgumu ar nestabilu un finansiāli norietošu klubu.

  • FIFA transfēru noteikumu likumība: EST spriedums apstiprina neatbilstību futbolā

    FIFA transfēru noteikumu likumība: EST spriedums apstiprina neatbilstību futbolā

    FIFA transfēru sistēma pirmo reizi kopš Bosmana lietas nonākusi Eiropas Savienības Tiesā. Varētu teikt, ka atkal – šoreiz EST lielā mērā apstiprināja pretenzijas pret esošo futbolistu pāreju sistēmu. FIFA noteikumi neatbilst ES normām.

    Kas sagaida futbola transfēru sistēmu?

    EST Ģenerāladvokāts šī gada pavasarī rakstīja:

    1)      LESD 101. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā noteikumi, kurus pieņēmusi apvienība, kas ir atbildīga par futbola sacensību rīkošanu pasaules līmenī, kurus īstenojusi gan šī apvienība, gan tās biedres – nacionālās futbola apvienības, atbilstoši kuriem spēlētājs un klubs, kas vēlas viņu uzņemt, ir solidāri atbildīgi par zaudējumu atlīdzību klubam, ar kuru līgums tika lauzts bez pamatota iemesla, un kas paredz, ka apvienība, pie kuras pieder spēlētāja bijušais klubs, ir tiesīga neizsniegt starptautisko transfēra sertifikātu, kas vajadzīgs, lai spēlētājs varētu tikt nodarbināts jaunajā klubā, pastāvot strīdam starp šo bijušo klubu un spēlētāju, ja tiek konstatēts, pirmkārt, ka šie uzņēmumu apvienību lēmumi var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un, otrkārt, ka to mērķis vai sekas ir ierobežot konkurenci starp profesionāliem futbola klubiem, ja vien otrajā minētajā gadījumā ar pārliecinošiem argumentiem un pierādījumiem netiek pierādīts, ka abi šie lēmumi ir pamatoti ar viena vai vairāku leģitīmu un šim nolūkam absolūti nepieciešamu mērķu sasniegšanu.

    2)      45. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu noteikumu piemērošanu, kurus pieņēmusi apvienība, kas ir atbildīga par futbola sacensību rīkošanu pasaules līmenī, kurus ir īstenojusi gan šī apvienība, gan tās biedres – nacionālās futbola apvienības un kas paredz, ka

    –        spēlētājs un klubs, kas vēlas viņu uzņemt, ir solidāri atbildīgi par zaudējumu atlīdzību klubam, ar kuru līgums tika lauzts bez pamatota iemesla, ja vien nav iespējams pierādīt, ka ir faktiski iespējams saprātīgā termiņā nepiemērot šo principu, konstatējot, ka jaunais klubs nav bijis saistīts ar spēlētāja līguma priekšlaicīgo un nepamatoto izbeigšanu;

    –        apvienība, pie kuras pieder spēlētāja bijušais klubs, ir tiesīga neizsniegt starptautisko transfēra sertifikātu, kas vajadzīgs, lai spēlētājs varētu tikt nodarbināts jaunajā klubā, pastāvot strīdam starp šo bijušo klubu un spēlētāju, ja vien nav iespējams pierādīt, ka var veikt efektīvus, reālus un ātrus pagaidu pasākumus situācijā, kad tiek tikai apgalvots, ka spēlētājs nav ievērojis sava līguma nosacījumus un ka klubs bija spiests izbeigt līgumu tādēļ, ka spēlētājs, iespējams, nav izpildījis savas līgumsaistības.

    Lēmuma praktiskā nozīme

    Ko FIFA noteikumi nozīmē praksē? Ja futbolists ir ticis “nopirkts” (pirmais klubs kā pārdevējs), un ir izgājis no jaunā līguma ar klubu bez laba iemesla (ar otro klubu kā pircēju) un pievienojies jau nākamajam (trešajam) klubam, tad šis pēdējais klubs un pats futbolists varētu būt atbildīgi par transfēra maksas kompensēšanu otrajam klubam.

    FIFA strīdu izšķiršanas prakse ir tāda, ka šādi konflikti nereti tikuši risināti ar lielu laika nobīdi un transfēra logu princips faktiski izslēdz futbolistus no aprites uz pusgadu, gadu, citreiz arī var gadīties ilgāk.

    Ģenerāladvokāts rekomendēja tiesai atzīt šādu sistēmu par pretlikumīgu ES līmenī. Ar ļoti šauru izņēmuma iespējamību, kad tā varbūt tomēr varētu atļaut turpināt.

    Dzīves piemērs: Lasana Diara

    Saskaņā ar ārvalstu mediju ziņām, Charleroi klubs izvēlējās neriskēt ar 10-20 miljoniem eiro, parakstot darba līgumu ar Lasanu Diara. Saskaņā ar FIFA izveidoto praksi, iespējamās strīdu situācijās pēc viena tiesneša ieskatiem tiek izskatītas “neatkarīgā juridiskā procesā, uz FIFA reglamentu pamata”.

    Konkrētāk izvēršot šo piemēru, futbolists pārgājis no kluba A (Anzhi) uz klubu B (Lokomotiv) par transfēra maksu 20 miljoni eiro. Noslēgts 4 gadu līgums. Bet futbolists, saskatot pārkāpumus kluba darbībā, neierodas treniņā, it kā neuzteic (vai neizdara to rakstiski?) līgumu un klubu pamet pirms šī 4 gadu termiņa. Futbolists vēl ir pieprasīts darba tirgū un piesaista interesi no kluba C (Charleroi). Taču FIFA prakse ir tāda, ka klubs B, ja nepiekrīt viņa uzteikumam, var jebkurā laikā vērsties pie FIFA un prasīt sodīt futbolistu (un klubu C, ja perspektīvais darījums realizētos) – piedzīt transfēra maksu, ko B iztērējis par labu A un papildus tam arī viņu diskvalificēt.

    Jebkurā citā nozarē tas būtu dīvaini, ka divu klubu naudas darījumos (kā zināms, nereti transfēru maksas ir uzpūstas) no futbolista kā darbinieka prasa pārmērīgas summas, jo klubs B izvēlējās patērēties. Tāpat būtu dīvaini, ja šāds strīds var tik ilgi vilkties, ka darbinieks pēc X datuma (attiecīgās federācijas transfēra logs) ilgstoši vairs nevar dabūt darbu.

    Atšķirībā no parastiem darbiniekiem, futbolistiem par šādu izslēgšanu no aprites faktiski nav iespēju saņemt nekādu saprātīgu pabalstu.

    FIFA neņem vērā nacionālos likumus par darbinieku aizsardzību – valda tikai futbola likumi.

    Vai FIFA sistēma bija godīga pret futbolistiem, ja tik ilgi varēja pastāvēt neapstrīdēta, kāda tā būs nākotnē?