Sporta komandas var vienoties ar sportistiem par sadarbību uz amatiera līguma pamata. Atkarībā no situācijas un sportista-kluba attiecībām, pastāv risks, ka šāds sportists var pieprasīt nomaksāt par viņu sociālos maksājumus, ienākuma nodokļus un pieņemt darbā.
Vairākās Eiropas valstīs šāda prakse jau ir labi pazīstama un izplatās. Aplūkosim kādu nesenu piemēru no Francijas Dienvidiem.

Basketbols: pārkvalifikācija, neizmaksātas algas un slēpts darbs
2025.gada aprīlī Nīmas apelācijas tiesa pieņēma interesantu lēmumu par darba tiesībām amatieru sportā.

Fakti
Basketbola spēlētājs, kurš bija noslēdzis līgumu ar amatieru klubu (NM2) uz divām sezonām (2019-2020 un 2020-2021), sākotnēji kā īstermiņa darba līgumu, bet vēlāk kā “NM2 saistību līgumu”, vērsās Darba strīdu padomē. Viņš pieprasīja, lai viņa līgumi tiktu pārkvalificēti par nenoteikta laika pilna laika darba līgumiem, norādot uz nodarbinātības pazīmēm: pakļautība un alga.
Algu daļēji izmaksāja prēmiju veidā.

Viņš apgalvoja, ka strādājis kluba vadībā (noteikti darba laiki, sankcijas par kavēšanos, jauniešu apmācība), bez autonomijas vai brīvības organizēt savu darba laiku. Viņš arī apgalvoja, ka alga tika slēpta prēmiju un fiktīvu ceļa izdevumu atlīdzību veidā, ko klubs nebija deklarējis.

Juridiskie jautājumi
- Pakļautības saikne: būtisks elements, lai pārkvalificētu kāda slīgumiskās attiecības par darba līgumu.
- Līgumu formalitāšu ievērošana – rakstveida forma: ja tās nav, tiek pieņemts, ka darbs ir pilna laika.
- Slēpts darbs: var tikt konstatēts, ja klubs apzināti slēpj atlīdzību no sociālās apdrošināšanas iestādēm.
Lēmums
Apelācijas tiesa konstatēja, ka spēlētājam bija pienākums piedalīties sporta aktivitātēs, ievērot treniņu norādījumus, ievērot kluba noteikumus, pretējā gadījumā draudēja sankcijas, un viņš saņēma atlīdzību par treniņiem un jauniešu sekcijas vadīšanu. Tādējādi tiesa pārkvalificēja darba attiecības par nenoteikta laika pilna laika darba līgumu un piesprieda klubam izmaksāt spēlētājam vairāk nekā 40 000 eiro: algas parādu, atvaļinājuma naudu, kompensāciju par slēptu darbu (10 000 eiro), kompensāciju par nepamatotu atlaišanu un kompensāciju par darbinieku tiesību neievērošanu.

Secinājumi sporta klubiem (pat amatieru)
- Ja nav rakstiska līguma, juridiski svarīga ir pakļautības saikne un darba apstākļi: ja šī saikne ir konstatēta, sportists faktiski ir darbinieks.
- Spēlētāju atlīdzības un dabas labumi ir jādeklarē. Iespējamie izdevumu atlīdzinājumi var faktiski būt slēpta alga.
Amatieru sporta komandām ir daudz mazāk argumentu noteikta laika līgumu slēgšanai, tāpēc visi darbības aspekti organizējāmi īpaši uzmanīgi.
