Tag: atpazīstamība

  • CAS apstiprina ISU Lēmumu: Reinsalu paliek diskvalificēts no Olimpiskajām daiļslidošanas sacensībām

    CAS apstiprina ISU Lēmumu: Reinsalu paliek diskvalificēts no Olimpiskajām daiļslidošanas sacensībām

    12.februārī Court of Arbitration for Sport Ad Hoc Division izdeva nolēmumu lietā CAS OG 26/08: igauņu daiļslidošanas trenera Raimo Reinsalu apelācija pret ISU Disciplinārās komisijas lēmumu par provizorisko liegumu noraidīta. Treneris paliek izslēgts no visām ISU aktivitātēm, tostarp Milano Cortina 2026 olimpiskajām spēlēm.

    Lieta parāda to, ka sporta tiesībās nevar attiecināt tos pašus konstitucionālos tiesību uz darbu/nodarbinātību un imidža (reputācijas) tiesību aspektus kā tas būtu standara nodarbinātības attiecībās, tikai ar zināšanām par savām kā cilvēka pamattiesībām sporta tiesībās ir par maz.

    Šajā rakstā aplūkosim CAS lēmuma motivāciju, kāpēc igauņu treneris paliek malā.

    Fakti īsumā

    1. gada jūlijā ISU Safeguarding saņēma sūdzību no bijušās latviešu daiļslidotājas (nepilngadīgas laikā no 2020. līdz 2024. gadam), apsūdzot Reinsalu un viņa sievu fiziskā, psiholoģiskā un emocionālā vardarbībā. ISU uzsāka izmeklēšanu ar Sportradar palīdzību; 2026. gada janvārī Latvijas policija sāka kriminālprocesu. 6. februārī ISU iesniedza sūdzību par ISU Ētikas kodeksa pārkāpumiem (3. un 6.1 pants). 7. februārī ISU Disciplinārā komisija piemēroja provizorisko suspensiju. 8. februārī Reinsalu pieteikums par lieguma atcelšanu noraidīts. Lietuviešu sportiste Meda Variakojytė (Reinsalu trenē kopš 2019. gada) un viņas tēvs atbalstīja treneri, argumentējot neatgriezenisku kaitējumu sportistes sagatavošanai.

    CAS Panelis (prezidents Prof. Stefano Bastianon) secināja:

    • CAS ir jurisdikcija (strīds saistīts ar olimpiskajām spēlēm, iekšējie līdzekļi izsmelti vai neefektīvi laika trūkuma dēļ).
    • Provizoriskā dsq ir piesardzības un aizsardzības pasākums, nevis sods – tā neizdara vainas prezumpciju.
    • Apsūdzību smagums (vardarbība pret nepilngadīgo), trenera autoritāte un ISU prioritāte aizsargāt sportistus (Ētikas kodekss) attaisno mēru.
    • Interešu līdzsvars: aizsardzība pret iespējamiem riskiem pārspēj trenera un sportistes intereses (Variakojytė var turpināt ar alternatīviem treneriem).
    • Nav pārkāpta nevainīguma prezumpcija vai taisnīga procesa tiesības (Reinsalu uzklausīts, galīgā izmeklēšana turpinās).

    Lēmums: pieteikums noraidīts, ISU lēmums no 8. februāra apstiprināts. Reinsalu paliek dīkstāvē līdz ISU gala lēmumam. Nekādas izmaksas (CAS Ad Hoc pakalpojumi bez maksas).

    Šis gadījums atkal parāda, cik specifiska ir sporta tiesību nozare. Tas nav tikai par cilvēka pamattiesībām, tiesībām uz darbu vai reputāciju – šeit krustojas federāciju ētikas kodeksi, aizsardzības pienākumi pret nepilngadīgiem sportistiem, provizorisko mēru preventīvais raksturs, olimpisko spēļu specifika un ārkārtas procedūras. Standarta civiltiesību vai cilvēktiesību pieeja bieži vien nepietiek – nepieciešama dziļa izpratne par antidopinga, ētikas, akreditācijas un federāciju iekšējiem regulējumiem, kā arī CAS precedentiem olimpiskajā kontekstā.

    Daži apsvērumi:

    • sports kā tāds paredz, ka ne visi var būt uzvarētāji;
    • jauniešu sportā uzvaras un tituli nevar būt galvenais mērķis;
    • arī lietuviete Meda Variakojytė ir tik tikko pilngadīga, līdz izmeklēšanas pabeigšanai būtu neprātīgi, ka federācijas un CAS ļauj šādam trenerim strādāt ar jaunieti;
    • viena trenera tiesības uz nodarbinātību nevar būt augstākas par cilvēciskajām vērtībām, trenera personiskās ambīcijas būt olimpiskajās spēlēs (divu nedēļu notikums) neierobežo ne jauno lietuvieti, ne treneri turpināt pelnīt iztiku.

    Ja Tev vai Taviem sportistiem ir līdzīgas situācijas – vardarbības/ētikas apsūdzības, provizoriska atstādināšana, akreditācijas atteikums vai steidzama apelācija olimpiskajās spēlēs – mūsu komanda specializējas tieši sporta tiesībās.

    Konsultācijas pieejamas online (videozvans vai telefons):

    • 40 EUR par 30 minūtēm
    • 50 EUR par 45 minūtēm

    Sazinies pa:
    📞 Tālrunis (kontaktu sadaļā) +37122525686
    📧 E-pasts (kontaktu sadaļā) arka@arkagroup.lv
    💬 WhatsApp (kontaktu sadaļā) +37122525686

    Sekosim ISU gala lēmumam – tas var ietekmēt treneru ētikas standartus visā Baltijā un Eiropā.

  • Naudas sodi NCAA: arguments par koledžas sportistu “darbinieku” statusu?

    Naudas sodi NCAA: arguments par koledžas sportistu “darbinieku” statusu?

    Kā aplūkots šī mēneša Sporta Avīzes numurā, koledžas sports pašlaik atrodas krustcelēs – vai nu tas paliek “amatieru” modelī, vai pārvēršas par atklātu profesionālo līgu.

    Pagājušajā nedēļā Deion Sanders (Colorado Buffaloes) ieviesa oficiālu naudas sodu sistēmu saviem spēlētājiem:

    • Nokavēts treniņš → 500 USD
    • Izlaista filmas sesija → 2000 USD
    • Smagi komandas noteikumu pārkāpumi / sociālie pārkāpumi → līdz 5000 USD

    Cik daudzi Latvijas profesionāļi spētu segt šādus sodus? Nemaz nerunājot par sudentiem profu līgās (LU, RSU).

    Tātad tieši šajā brīdī Sanders izdarīja kaut ko ļoti bīstamu NCAA – viņš deva visspēcīgāko ieroci tiem, kuri cīnās par studentu-sportistu atzīšanu par darbiniekiem.

    Kāpēc tas ir juridiski sprādzienbīstami?

    NFL šādi sodi ir likumīgi, jo tie ir kolektīvi sarunāti CBA (kolektīvajā līgumā) starp spēlētāju arodbiedŗibu – NFLPA – un līgu. Bet Colorado?

    • Nav arodbiedrības
    • Nav CBA
    • Nav oficiāla darba līguma
    • Spēlētāji joprojām ir “studenti”

    Sandersa sistēma ir tīra darba devēja vara jeb pakļautības attiecību elements – naudas sodi par darba disciplīnas pārkāpumiem. Tas ir klasisks “employment” indikators.

    Kā precīzi norāda Michael McCann un citi eksperti: NIL tiesības un revenue share nav paredzētas, lai attaisnotu darba vietas sodus. Tas ir pārāk tālu aizgājis.

    Deiona Sandersa naudas sodi: vai NCAA vairs nevar izvairīties no sportistu nodarbinātības statuss

    • Fakts A: Pagājušajā nedēļā Kolorādo Universitātes futbolkomandas galvenais treneris Deions Sanderss publiskoja iekšējās kārtības noteikumus ar iespaidīgu naudas sodu skalu: 500 USD par kavēšanu uz treniņu, 2000 USD par izlaistu video analīzi, līdz pat 5000 USD par “sociālu pārkāpumu”.
    • Fakts B: Pirmajā brīdī daudzi to uztvēra kā loģisku disciplīnas soli pēc 3-9 bilances 2025. gadā. Tomēr juridiski tas ir kā sarkans karogs tiesas zālē – treneris rīkojas tieši tā, kā drīkst tikai darba devējs pret darbiniekiem.

    Vēlreiz atgādinot ievadā minēto, tieši par šīm NIL (Name, Image, Likeness) un ar to saistītajām nodarbinātības problēmām es rakstīju janvāra Sporta Avīzē (“Studentu revolūcija”. – https://www.diena.lv/raksts/sporta-avize/tuvplana/studentu-sporta-revolucija-14346836). Tajā brīdināju, ka katrs solis, kas padara koledžu sportu līdzīgāku profesionālajam, tuvina brīdi, kad tiesas atzīs sportistus par universitāšu darbiniekiem. Sandersa naudas sodi ir tieši tāds solis.

    Kāpēc tas ir problēma?

    1. NFL naudas sodi ir likumīgi, jo tos regulē kolektīvais līgums (CBA) starp spēlētājiem (caur NFLPA) un līgu, kamēr NCAA arodbiredrības esamība ir izslēgta.
    2. Kolorādo, tāpat kā visu citur NCAA attiecībā uz studentiem, nav ne CBA, ne arodbiedrības, ne oficiāla darbinieku statusa.
    3. NIL līgumi un ienākumu dalīšana (revenue share) nav domāti kā darba attiecību regulējums – tie ir tikai publiskuma tiesību un mediju ienākumu sadales instruments. SA rakstā skaidrots, kāda šai niansei nozīme darba attiecību kontekstā.
    4. Naudas sodi par darba pienākumu nepildīšanu (kavēšana, ārstēšanās izlaišana, komandas noteikumu pārkāpšana) ir klasiska darba devēja kontrole – pakļautības un organizēšanas tiesība.

    Sporta tiesību eksperts Maikls Makkenns (Michael McCann) norāda: Sanderss faktiski rīkojas kā darba devējs bez jebkādām darbinieku aizsardzības garantijām. NFL spēlētāji var apstrīdēt sodus caur arbitrāžu un CBA noteikumiem; Kolorādo futbolistiem tādas iespējas nav. Latvijā šāda darba devēja patvaļa pat nebūtu pieļaujama, ja vien sodi nepārsniedz nelielu daļu no mēnešalgas.

    Tieši šāda vienpusēja kontrole ir viens no galvenajiem argumentiem lietā Johnson v. NCAA (3. apgabala apelācijas tiesa jau atzinusi, ka koledžu sportisti var būt FLSA darbinieki). Sandersa noteikumi var kļūt par spilgtu pierādījumu nākamajās tiesas sēdēs.

    Bijušais FTC komisārs Džošs Raits (Josh Wright) nesen precīzi formulēja trijus iespējamos nākotnes scenārijus:

    1. Kongress piešķir NCAA antitrust imunitāti un saglabā “studentu-sportistu” modeli;
    2. sportisti kļūst par darbiniekiem → arodbiedrības → CBA;
    3. tikai NIL un līgumtiesības bez darba attiecībām.

    NCAA un Power-5 konferences izmisīgi lūdz 1. variantu, bet katru nedēļu pašas dara visu, lai nonāktu pie 2.varianta. Sandersa naudas sodi ir tikai pēdējais piemērs.

    Ironiski, bet daži treneri (arī Debo Svinnijs no Clemson’s nesen) sāk publiski atzīt: varbūt darbinieku statuss ar CBA tomēr ir mazākais ļaunums salīdzinājumā ar haotisko pašreizējo “savvaļas rietumu” transfer portālu unieviesto jauno sistēmu.

    Kamēr Kongress vilcinās (senators Teds Krūzs vakar vēlreiz uzsvēra, ka jebkuram likumam jāiekļauj aizliegums atzīt sportistus par darbiniekiem), tiesas turpina virzīties pretējā virzienā. Katrs šāds precedents kā Sandersa naudas sodi tikai paātrina procesu.

    Latvijā mēs pagaidām esam tālu no šādām dilemmām, bet globālā sporta tiesību attīstība skar arī mūs – gan caur FIBA/UEFA noteikumiem, gan caur Eiropas jauniešu akadēmijām, kur arvien biežāk parādās līdzīgi jautājumi par jaunajiem sportistiem kā “darbiniekiem”.

    Drīz būs interesanti vērot, vai NCAA izdosies izvairīties no loģiskā gala – oficiāla darbinieku statusa un kolektīvajiem līgumiem. Pagaidām izskatās, ka paši sev rok dziļāku bedri.

    Konkurences tiesību profesors Josh Wright to formulēja īpaši trāpīgi:

    “NCAA nevar beigt izturēties pret studentiem kā pret darbiniekiem, vienlaikus ja tā lūdz Kongresu glābt amatierisma modeli.”

    Citi svarīgi citāti/notikumi:

    • Dabo Swinney (Clemson) pēkšņi mainījis pozīciju:
      “Es vienmēr biju pret to, bet iespējams, ka darbinieku statuss ir labākais veids, kā aizsargāt koledžas modeli.”
    • Mičiganas vidusskolu līmenī (MHSAA) no šī gada oficiāli atļauti individuālie NIL līgumi (bet aizliegti collectives un skolas iesaiste).

    Mans secinājums

    Sanders ar savu soli ir izdarījis to, ko NCAA baidījās visvairāk – viņš padarīja darbinieku statusu par neizbēgamu realitāti. Jo vairāk treneri un universitātes izturas pret sportistiem kā pret profesionāļiem, jo grūtāk būs tiesā apgalvot, ka viņi ir tikai studenti.

    Jautājums Latvijai: Cik ilgi vēl mēs varēsim ignorēt šīs tendences? Vai arī pie mums drīz būs jārunā par NIL, revenue share un potenciālu darbinieku statusu augstākajā līmenī?

    Cik ilgi izlases spēlētāju sejas reklamēs dažādus biznesus, kamēr visi honorāri paliek federācijām?

  • Sarkanās līnijas sportistu imidža izmantošanā

    Sarkanās līnijas sportistu imidža izmantošanā

    Sportistu imidža izmantošana palīdz tikt asociētam ar savu preci vai biznesu, pateicoties svešiem nopelniem – konkrētas personas vai komandas nopelnītai atpazīstamībai starp amatabrāļiem.

    Šajā rakstā par to, kas ir jāievēro vienmēr – sarkanās līnijas.

    Visbiežāk sastopamie pārkāpumi saistībā ar spēlētāju atpazīstamības izmantošanu

    Kad runa ir par spēlētāju attēla, vārda vai līdzības izmantošanu, visbiežāk sastopamie pārkāpumi ir saistīti ar autortiesībām

    * Vārda nenorādīšana pie attēla: tiek izmantots spēlētāja attēls bez viņa atļaujas vai norādes uz autorību.

    * Līdzības izmantošana: tiek radīts jauns tēls, kas ir ļoti līdzīgs konkrētam spēlētājam, piemēram, pēc fiziskā izskata, spēles stila vai pat runas manieres.

    * Spēles stila kopēšana: Spēles mehānika vai spēles elementi tiek pārāk precīzi kopēti no konkrēta spēlētāja spēles stila.

    Preču zīmju pārkāpumi:

    * Vārda izmantošana: Spēlētāja vārds tiek izmantots kā preču zīme bez viņa atļaujas, piemēram, spēles nosaukumā vai kā preces nosaukums.

    Personības tiesību pārkāpumi:

    * Neuzmanīga izmantošana: Spēlētāja attēls tiek izmantots negatīvā vai pazemojošā kontekstā, kas var kaitēt viņa reputācijai.

    * Privātuma pārkāpums: Tiek izmantoti detalizēti fakti par spēlētāja dzīvi, kas nav likumīgā un tiesiskā veidā publiski pieejami. Tikai tāpēc, ka sabiedrība par kaut ko zina, vai materiāli ir nelegāli nopludināti, nepadara šīs informācijas vai materiālu izmantošanu juridiski pieļaujamu.

    Kāpēc sporotistu imidža tiesību pārkāpumi ir būtiski?

    * Finansiāls zaudējums: Spēlētāji iegulda daudz laika un pūļu, lai kļūtu atpazīstami. Neuzmanīga viņu attēla izmantošana var novest pie ienākumu zaudējumiem.

    * Reputācijas bojājumi: Ja spēlētāja attēls tiek izmantots negatīvā kontekstā, tas var sabojāt viņa reputāciju un attiecības ar viņa esošajiem sponsoriem.

    * Juridiskas sekas: Spēlētāji var celt pretenzijas, arī ierosināt tiesvedību par autortiesību, preču zīmju vai personības tiesību pārkāpumu.

    Kā izvairīties no sportistu imidža tiesību pārkāpumiem?

    * Iegūt atļauju:

    Vienkāršākais veids, kā izvairīties no problēmām, ir iegūt spēlētāja rakstisku atļauju izmantot viņa attēlu vai vārdu.

    * Veikt izmaiņas:

    Ja nav iespējams iegūt atļauju, var mēģināt mainīt attēlu vai vārdu, lai tas nebūtu tik viegli atpazīstams.

    * Konsultēties ar juristu:

    Pirms savu produktu vai materiālu izlaišanas ir ieteicams konsultēties ar juristu, lai pārliecinātos, ka netiek pārkāpti nekādi likumi.

    Svarīgi atcerēties, ka katrs gadījums ir individuāls, un tas, kas ir pieņemami vienā situācijā, var būt nepieņemami citā.

  • Sportistu vārda izmantošana datorspēlēs

    Sportistu vārda izmantošana datorspēlēs

    Spēlētāja atpazīstamības izmantošanas juridiskie kritēriji datorspēlēs – pat AI atzīst, ka tas ir ļoti labs jautājums! Spēlētāju atpazīstamības izmantošana datorspēlēs ir sarežģīta juridiska tēma, kas ietver vairākus aspektus

    Sportistu iekļaušana datorspēlēs: galvenie temati

    Šeit tiek skarts gan intelektuālais īpašums, gan privātums.

    Autortiesības: Spēlētāja vārds, līdzība, spēles stils un citas individuālas pazīmes (žests, kustība, poza, utt.) var būt aizsargātas ar autortiesībām kā intelektuālais īpašums.
    Preču zīmes: Ja spēlētājs ir reģistrējis savu vārdu vai logotipu kā preču zīmi, tas sniedz papildu aizsardzību pret neautorizētu izmantošanu.
    Personības jeb personiskās tiesības (Privātums): Katram cilvēkam ir tiesības uz savu personību, kas ietver tiesības uz privātumu un godu. Neuzmanīga spēlētāja attēla izmantošana var pārkāpt šīs tiesības.
    Līgumi: Spēlētāji bieži vien noslēdz līgumus ar komandām vai sponsoriem, kas nosaka, kā viņu vārds un attēls var tikt izmantots.

    Kā pareizi iekļaut spēlētāju datorspēlē


    Kādi tad ir galvenie juridiskie kritēriji, lai izmantotu spēlētāja atpazīstamību datorspēlēs?

    Atļauja: Visdrošākais veids ir iegūt spēlētāja rakstisku atļauju. Līgumā, ar vienošanos jeb kontraktā, var precizēt, kādos apstākļos un kādos mērķos var izmantot spēlētāja attēlu un vārdu.
    Transformācijas: Ja spēlētāja attēls tiek būtiski pārveidots, tas var samazināt risku pārkāpt autortiesības un personības tiesības. Piemēram, var izmantot karikatūru vai stilizētu attēlu.
    Parodija vai satīra: Ja spēlētāja attēls tiek izmantots parodijas vai satīras nolūkos, tas var būt aizsargāts ar vārda brīvības principu.
    “Public domain” jeb brīvās pieejas materiāls un dati: Ja spēlētājs ir miris un noteikts laiks ir pagājis, viņa attēls var pāriet publiskajā brīvajā telpā, un to var brīvi izmantot.

    Riski, neievērojot sportistu (arī treneru) tiesības

    Kādi ir iespējamie riski, ja netiek ievēroti nepieciešamie pamatojumi?

    Tiesvedība: Spēlētājs var ierosināt tiesas prāvu par autortiesību, preču zīmju vai personības tiesību pārkāpumu. Tas savukārt var negatīvi atsaukties uz reputāciju.
    Zaudējumu piedziņa, kompensācijas: Ja tiesa atzīst, ka ir noticis pārkāpums, spēles izstrādātājam var nākties maksāt kompensāciju par nodarītajiem zaudējumiem, ieskaitot zaudētos ienākumus un morālo kaitējumu.
    Pat ja tiesas prāva netiek ierosināta, negatīva publicitāte var sabojāt spēles izstrādātāja reputāciju.

    Spēlētāja atpazīstamības izmantošana datorspēlēs ir sarežģīts juridiskais jautājums, un katru gadījumu nepieciešams vērtēt individuāli.

  • Sportistu un komandu uzlīmju albumu juridiskā puse

    Sportistu un komandu uzlīmju albumu juridiskā puse

    Bērni un aizrautīgi kolekcionāri mēdz krāt sportistu uzlīmju albumus un kartītes. Retu kartiņu cena otrreizējā tirgū var būt pat ļoti augsta. Pašiem sportistiem albumu izdevēji mēdz kaut ko samaksāt, taču arī tur ir savas juridiskās nianses, kur domas dalās.

    Francijas tiesvedība

    Nesen noticis neparasts gadījums. Daži mazpazīstami futbolisti apstrīdēja profesionālo futbolistu savienības tiesības vienoties ar Panini – slaveno uzlīmju albumu veidotāju par viņu bildīšu iekļaušanu Francijas līgas albumā. Parīzes tiesa 2024.gada maijā pasludināja spriedumu, ar kuru katram no viņiem piešķīra zināmu atlīdzību – dažus tūkstošu eiro. Lai gan prasīja viņi daudzreiz vairāk.

    Augstākās līgas sportisti un privātums

    Atšķirībā no parastu ikdienas darbu veicējiem, kuru darba rezultātu redz ļoti šaurs cilvēku loks, augstāko līgu sportisti parasti ir publiska spersonas. Tas gan neatņem viņiem tiesības uz savu privātumu un personību.

    Ierasts, ka šāda veida tiesas prāvas bieži vien tiek risinātas privāti, un detalizēta informācija par tām netiek publiskota. tomēr Francijas gadījumā sanāca citādi.
    Tāpat arī ir grūti iegūt uzticamus datus, ja strīds ir ļoti nesen noticis, informācija par to vēl nav indeksēta meklētājprogrammās un nav tiesu datubāzēs, spriedumi vēl nav anonimizēti

    Jautājuma skaidrību kavē arī konkrētības trūkums: jautājums ir diezgan vispārīgs. Savukārt nereti sportistus pārstāv organizācijas, kuru nosaukumi ir maz zināmi. Ja ir zināms vairāk informācijas, piemēram, par konkrētiem basketbolistiem/futbolistiem/hokejistiem/utt. vai komandām, kā arī par to, kādas tieši tiesības tika apstrīdētas, ir daudz vieglāk veikt meklēšanu.

    Tipiskie strīdi

    Bieži sastopami strīdi ir par spēlētāju vārda un līdzības izmantošana videospēlēs un citās digitālās platformās. Bieži rodas strīdi par to, vai spēļu izstrādātāji ir tiesīgi izmantot spēlētāju vārdus, līdzības un spēles stilu bez viņu (tiešas, personiskas) atļaujas.


    Otra liela kategorija: spēlētāju attēlu izmantošana reklāmās un citos mārketinga materiālos. Spēlētāji bieži vien slēdz līgumus ar sponsoriem, kas dod tiem tiesības izmantot spēlētāju attēlus. Tomēr, ja tiek pārkāpti līguma noteikumi, var rasties strīdi.


    Trešais lielais bloks ir spēlētāju preču zīmes. Daži spēlētāji reģistrē savus vārdus vai logotipus kā preču zīmes, lai aizsargātu savus zīmolus un novērstu to neautorizētu izmantošanu.

    Parīzes tiesas sprieduma ieguvēji

    Saprotams, ka mazpazīstamie sportisti bija pirmie lielie ieguvēji, ka no populārās albumu sērijas saņēma kaut vai tikai zemajos četrciparu skaitļos mērāmu atlīdzību.

    Francijas profesionālo futbolistu savienība šī sprieduma ēnā jeb gaismā varēja paātrināt sieviešu izlases labāko spēlētāju atpazīstamības pārdošanu FFF jeb Francijas futbola federācijai.

    Sieviešu futbols ir strauji augošs. Tomēr tā komercializācija ne tuvu nav tāda kā vīriešu futbolam, vai, piemēram, basketbolam vai tenisam. Līdz ar ko šāda FFF rīcība vērtējama vairāk nekā pozitīvi, parādot labo piemēru sportistu atpazīstamības korektā atlīdzināšanā.