Francijas futbols šobrīd piedzīvo īstu juridisko vētru – vairākas augsta līmeņa lietas nonākušas tiesās, un tās skar ne tikai slavenus spēlētājus un klubus, bet arī pamatjautājumus par darba tiesībām sportā, aģentu darbību un preses brīvību. Lielākā daļa no šīm lietām var radīt precedentus, kas ietekmēs visu profesionālo sportu Francijā un ārpus tās. Šeit apkopoju četrus karstākos gadījumus, kas pašlaik ir uzmanības centrā.
1. Kiljans Mbapē pret PSG: miljonu strīds prud’hommes tiesā
Kiljans Mbapē un viņa bijušais klubs Paris Saint-Germain (PSG) 17. novembrī tikās Parīzes prud’hommes tiesā. Mbapē prasa vairāk nekā 263 miljonus eiro – galvenokārt par neizmaksātiem bonusiem, algām. Viņš apgalvo, ka klubs viņu pakļāvis spiedienam un pat morālas aizskaršanas gadījumiem pēdējā sezonā.
PSG atbild ar pretprasību uz 440 miljoniem eiro, apsūdzot Mbapē līguma lojalitātes pārkāpumā un zaudētas iespējas dēļ (piemēram, neīstenots pāreja uz Saūda Arābiju 2023. gadā). Kluba advokāti uzsver, ka Mbapē apzināti slēpis vēlmi aiziet, lai iegūtu maksimālu finansiālu labumu.
Spriedums gaidāms (arī otrā – skat. zemāk) gaidāms 16. decembrī 2025. gadā.
Šī lieta ir unikāla ar summām – prud’hommes tiesas reti redz tik gigantiskus skaitļus. Tā var mainīt, kā futbolā tiek traktēti spēlētāju līgumi.
2. Keira Hamraui pret PSG: apsūdzības par morālo aizskārumu un drošības pienākuma neizpildē
Tajā pašā 17. novembra sēdē PSG stājās pretī bijušajai spēlētājai Keirai Hamraui. Pēc 2021. gada novembra brutālā uzbrukuma (kurā iesaistīta arī bijusī komandas biedrene Aminata Diallo), Hamraui apgalvo, ka klubs viņu izolējis, pakļāvis morālām ciešanām un nepildījis drošības sniegšanas pienākumus. Viņa trenējusies atsevišķi mēnešiem ilgi, zaudējusi numuru 14 un saņēmusi naidu no līdzjutējiem un dažām spēlētājām.
Hamraui prasa aptuveni 3,5 miljonus eiro kompensāciju par morālo kaitējumu, zaudētām iespējām un kluba sniedzamā drošuma pienākuma pārkāpumiem.
PSG noliedz apsūdzības, uzsverot, ka nodrošināja apsardzi, iesaistīja mediķus un ka Hamraui spēlēja gandrīz visās spēlēs līdz līguma beigām 2023. gadā.
Spriedums – 16. decembrī. Šī lieta var kļūt par etalonu, kā klubi aizsargā spēlētājus no vardarbības un iekšējām konfliktiem, īpaši sieviešu futbolā.
3. Badū Sambagē un trīs aģenti pret prokuratūru: vai advokāts drīkst darboties kā aģents?
Advokāts Badū Sambagē (bijušais spēlētājs, pazīstams ar darbu pie tādiem futbolistiem kā Usmans Dembelē, Mohamede Simakans un Timotijs Vea) un trīs licencēti FFF aģenti (Lasana Koita, Martials Kodžia un Antuāns Mendī) apsūdzēti nelikumīgā aģenta profesijas praktizēšanā. FFF signāls izmeklētājiem par vairākiem pārejām, kurās Sambagē it kā saņēmis komisijas maksu caur “starpniekiem”.
Galvenais jautājums: cik tālu advokāts-pilnvarotais drīkst iesaistīties komerciālās pārejas operācijās? Kassācijas tiesa jau 2023. gadā apstiprināja, ka advokāti nedrīkst veikt “starpniecību” – tas rezervēts licencētiem aģentiem.
Process sākās novembrī, bet daļa jautājumu atlikta. Gala spriedums var precizēt advokātu lomu transfēru tirgū un ietekmēt daudzus juristus, kas strādā sporta jomā.
Jāuzsver, ka pēc Latvijas likumiem zvērināti advokāti jau šobrīd nedrīkstētu pildīt spēlētāju aģentu funkcijas.
4. Didjē Dešāns pret Danielu Riolo: apmelošana par “melošanu”
Francijas izlases vadītājs Didjē Dešāns iesūdzējis RMC žurnālistu Danielu Riolo par diffamāciju jeb apmelošanu. Riolo vairākas reizes raidījumā “After Foot” nosauca Dešānu par “melkuli” saistībā ar Karima Benzemā aiziešanu no izlases pirms 2022. gada Pasaules kausa Katarā (Benzemā bija savainots, bet daži apgalvoja – izdzīts).
Dešāns uzskata, ka tas aizskar viņa godu un godīgumu. Riolo aizstāv, ka tā bijusi viedokļa paušana, nevis fakti.
Tiesa – 20. novembrī 2025. gadā. Dešāns plānoja ierasties personīgi. Šī lieta pārbaudīs robežu starp žurnālistu kritiku un diffamāciju – īpaši jutīga tēma Francijā, kur preses brīvība ir augstā vērtē. Latvijā, saprotams, futbola žurnālistika ne tuvu nav kā Francijā nedz preses neatkarības, ne citos aspektos.
Ko tas viss nozīmē futbolam kopumā?
Šīs lietas nav tikai par naudu vai personiskiem konfliktiem. Tās skar:
- Darba tiesības sportā (nenoteikta un fiksēta termiņa līgumi jeb kā tos sauc Francijā- CDD vs CDI, uzmākšanās, drošība).
- Aģentu un advokātu lomas regulējumu.
- Žurnālistu brīvību kritizēt svarīgās figūras futbolā.
Decembra spriedumi (īpaši Mbapē un Hamraui) var mainīt, kā klubi slēdz līgumus un aizsargā spēlētājus. Sekosim līdzi – Francijas futbols tiesu zālēs izskatās tikpat intensīvs kā uz laukuma!
Ko jūs domājat – kurš no šiem gadījumiem būs vissvarīgākais precedents? Rakstiet viedokļus! ⚽🏛️
