Latvijas sports tiek pārvaldīts daudzlīmeņu struktūrā:
a) sporta federāciju līmenis – visi sporta veidi
b) olimpiskā kustība – kvalificējas tikai SOK atzītie sporta veidi

Latvijas sporta pīlāri


Latvijā abi līmeņi (a&b) pieder dažādām organizācijām: a – Latvijas Sporta federāciju padomei (saukta par “LSFP”) un b – Latvijas Olimpiskajai komitejai (saukta par “LOK”).

10.pants. Sporta organizācijas

(..)

(6) Latvijā atzīto sporta federāciju darbību koordinē, to kopīgās intereses pārstāv un īsteno sporta organizācija — biedrība “Latvijas Sporta federāciju padome”.

(7) Latvijā atzīto sporta federāciju darbību Starptautiskās Olimpiskās komitejas apstiprinātajos olimpiskajos sporta veidos koordinē, to kopīgās intereses pārstāv un īsteno sporta organizācija — biedrība “Latvijas Olimpiskā komiteja”.

Sporta likuma 10.pants par LSFP un LOK kompetenci

LSFP un LOK reorganizācija

2024. gada 27. martā abas organizācijas rīko kopsapulces, lai apstiprinātu to apvienošanos. Šādas iniciatīvas pamatā ir to attiecīgie statūti un Biedrību un nodibinājumu likums.

Sporta likuma deleģējums

Lai gan apvienošanās pamatā galvenokārt ir minēti divi tiesību avoti (attiecīgo organizāciju statūti un likums, kas reglamentē biedrības un nodibinājumus), apvienošanās līguma projektā un lēmuma projektā nav precizēta Latvijas Sporta likuma loma.
Sporta likuma 10. pants deleģē šīm divām biedrībām to attiecīgās pilnvaras. T.i., tiesības sertificēt sporta federācijas un pārstāvēt Latvijas Republiku – tās nerodas no katras attiecīgās organizācijas statūtu teksta, lai kāds tas arī būtu.
Šādas tiesības ir gan LSFP, gan LOK, jo Latvijas likumdevējs (parlaments) – Saeima – viņiem šādu pilnvarojumu ir devis.
Līdz ar to, lai arī lēmums par apvienošanās apstiprināšanu varētu radīt politisku spiedienu uz Latvijas Saeimu, tomēr varētu nebūt juridiski izpildāms un šādu lēmumu juridisko sagatavošanu Uzņēmumu Reģistrs, ļoti iespējams, varētu noraidīt.
Biedru sapulcei vienkārši nav tiesību lemt par šādiem jautājumiem, ja augstākas hierarhijas likums viņus tos nav pilnvarojis.

8. pants. Uzņēmumu reģistra darbība

Izskatot iesniegtos dokumentus, Uzņēmumu reģistra valsts notārs pārbauda, vai:

(..)

3) dokumentiem, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu Uzņēmumu reģistra žurnālā, ir juridisks spēks un vai citas formas prasības atbilst normatīvajiem aktiem, kā arī vai ziņu un noteikumu apjoms un saturs atbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem;

Likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 8.pants


Vai šo defektu var izlabot?

Hipotētiski, ja apvienošanās līgumā būtu norādīts uz “priekšnoteikumu” vai ” nosacījumu”, ka Saeima apstiprina šo apvienošanos, vai tas validētu biedru balsojumus par reorganizāciju kā tādu? Visticamāk, ka joprojām nē, jo likums būtu jāgroza kā politiskas gribas izpausme. Likumdošanas procesam ir savas prasības, kuras jāizpilda, pirms likums ir pieņemts. Diez vai varētu uzskatīt par spēkā esošu gala lēmumu bez papildu biedru lēmuma, kurš būtu jāpieņem pēc likuma grozījumu pieņemšanas (un spēkā stāšanās).

Statūti kā augstākais tiesību avots?

Organizācijas ikdienas darba dzīvē tās statūtiem, iespējams, ir galvenā un vissvarīgākā loma. Tāpēc ir viegli aizmirst, ka Statūti un sākotnējās deleģētās tiesības organizācijai patiesībā radies no augstāka tiesību avota.
Sporta likumā noteiktās normas, kas nosaka LSFP savu kompetenču daļu, bet LOK savu daļu pārējās kompetencēs – ir politisks Saeimas lēmums, kuru nevar mainīt ar vienkāršu pašu organizāciju lēmumu, lai arī kādā formātā tie tiktos.

Kurš pildīs atsevišķās Sporta likumā definētās lomas?

Papildus abām minētajām organizācijām pastāv arī “Latvijas Nacionālā sporta padome” ar atsevišķu funkciju katras organizācijas prezidentas.

Latvijas Nacionālā sporta padome ir sabiedriska konsultatīva institūcija, kas piedalās valsts sporta politikas izstrādē, veicina sporta attīstību un sadarbību sporta jomā, kā arī lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas attiecas uz sportu. Latvijas Nacionālās sporta padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

Sporta likuma 9.pants

Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvā ir vairāki valdības ministri, kā arī (a) biedrības “Latvijas Olimpiskā komiteja” prezidents un (b) biedrības “Latvijas Sporta federāciju padome” prezidents, tāpat kā vairāki citi nominanti.

LOK un LSFP priekšsēdētāju lomas šajā forumā ir nodalītas un dažādas. Skatoties tālāk likumā, arī antidopinga jautājumos katrai no amatpersonām no katras organizācijas varam atrast nodalītas lomas. Tātad, dienas beigās jautājums ir – vai divu biedrību biedru lēmums var būt svarīgāks par likumu?

No vienas puses – LOK varēs turpinat darbu kā iepriekš, bet nevarēs likumigi atzīt federācijas vai izskatīt par tām sūdzības un atņemt statusu disfunkcionālām federacijām (varas vakums?), kamēr netiks grozīts Sporta likums. LSFP funkcijas LOK nevarēs pildīt, bet LSFP būs pazudusi.

Bet no otras puses – ņemot vērā LOK statūtu neatbilstību Sporta likumam, šādas izmaiņas nebūtu atzīstamas vispār. Pēdējoreiz LSFP reorganizēta saistībā ar komercreģistra reformu 2004.gadā: un izmaiņām, kas skāra likumu “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” notika tiesiskās formas maiņa no “Sporta sabiedrisko organizāciju apvienība” uz “Biedrība”. No vēsturiskajiem grozījumiem Sporta likuma 10.pantā var secināt, ka likumdevējs ir gribējis paturēt sev tiesības lemt par LSFP funkciju iespējamo pārdali vai reorganizēšanu attiecībā uz likumā noteiktajām lomām.

Kā lems Uzņēmumu Reģistrs?