Latvijas Republikā visus līgumus regulē Civillikums. Arī Darba likums un citi normatīvie akti. Sporta nozare šajā jautājumā atšķiras ar to, ka liela nozīme ir starptautiskajai praksei.
Starptautiskās Olimpiskās komitejas prasības un dažādo sporta veidu federāciju prasības var atšķirties no tā, kas ir ierasts citās nozarēs. Jārēķinās, ka sporta strīdi par līgumiem ne vienmēr nonāks civillietu tiesā vispārējā procesuālā kārtībā. Kā tas būtu atbilstoši Civilprocesa likumam. Tiklīdz līgums attiecas uz sporta nozari, paturam prātā gan administratīvo tiesu kompetenci (Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā), gan speciālo sporta šķīrējtiesu praksi.
Sporta skolas
Sporta skolai ir jāsaņem atbilstošās atļaujas, lai tā drīkstētu darboties. Lai saņemtu valsts vai sporta federāciju finansējumu, ir jāizpilda arī atsevišķi kvalitatīvie un kvantitatīvie kritēriji.
Sporta klubi
Sporta klubs kā trenažieru un grupu treniņu vieta ir vieglāk organizējams bizness nekā sporta skola.
Jauniešu un bērnu sports
Bērnu un vecāku tiesības aizsargā kā vietējie likumi, tā arī starptautiskās konvencijas.
Amatiera un profesionālā statuss
Balansēšana starp amatiera un profesionāļa statusu var būtiski izmainīt virkni finanšu jautājumu.
Darba tiesības sportā
Sportisti daudzējādi ir tādi paši darbinieki kā biroja specialisti, rūpnīcu vai būvniecības strādnieki.
Ieguldījumi sportā
Biznesi iegulda naudu sportā, pērkot licences, iegādājoties dažādas autortiesību izmantošanas iespējas, liekot lietā intelektuālā īpašuma tiesības.
Sponsorēšana un mārketings profesionālajam sportam nodrošina lielāko daļu ienākumu.
Nopietnākas organizācijas izvēlas arī savu akciju pārdošanu publiskajā piedāvājumā.