Sveiki, sporta tiesību sekotāji!
Janvāra sākumā Siguldā norisinājās Pasaules kausa posms kamaniņu sportā (3.–4. janvāris 2026.), kas bija viens no kvalifikācijas posmiem uz Ziemas Olimpiskajām spēlēm Milānā-Kortīnā. Posms pagāja bez Krievijas sportistu dalības – un tas nav nejaušība, bet gan apzināts Latvijas valsts lēmums.
Kas notika?
- gada 23. decembrī ārlietu ministre Baiba Braže pieņēma lēmumu iekļaut 14 Krievijas kamaniņu sportistus Latvijas persona non grata sarakstā (nevēlamo personu sarakstā).
Aizliegums ieceļošanai Latvijā noteikts uz nenoteiktu laiku, balstoties uz Imigrācijas likuma 61. panta otro daļu.
Ministre publiski uzsvēra: “Agresorvalsts sportisti nav gaidīti Latvijā”, kamēr turpinās karš Ukrainā.
Šis lēmums tieši ietekmēja sacensības Siguldā:
- Starptautiskā Kamaniņu sporta federācija (FIL) pēc CAS (Sporta arbitrāžas tiesas) lēmuma oktobrī bija atļāvusi dažiem Krievijas atlētiem startēt kā neitrāliem (ja izpilda stingrus kritērijus).
- Tomēr Latvijas valsts suverenitāte (ieceļošanas kontrole) izrādījās augstāka par federācijas noteikumiem – sportisti vienkārši nevarēja ierasties valstī.
Rezultātā posms noritēja bez Krievijas pārstāvjiem, bet Latvijas kamaniņu braucēji izcīnīja medaļas:
- Vīru divniekos – zelts (Eduards Ševics-Mikeļševics / Lūkass Krasts) un bronza (Mārtiņš Bots / Roberts Plūme).
- Komandu stafetē – sudrabs (aiz Austrijas).
Starptautiskās reakcijas
- Krievijas puse (Krievijas Kamaniņu federācija un Olimpiskā komiteja) iesniedza sūdzības Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai (SOK), paužot neapmierinātību.
- Latvijas Kamaniņu sporta federācijas prezidents Klāvs Vasks uzsvēra: lēmums ir Ārlietu ministrijas prerogatīva, nevis federācijas. Latvija konsekventi iestājas pret agresorvalstu sportistu dalību, kamēr karš turpinās.
- Tas rada precedentu: nacionālās drošības un vērtību aizsardzība var pārspēt starptautisko federāciju lēmumus par “neitralitāti”.
Ko tas nozīmē sporta tiesībās kopumā?
Šis gadījums ilustrē spriedzi starp:
- Starptautisko sporta autonomiju (FIL, CAS, SOK noteikumi par neitralitāti).
- Valsts suverenitāti (ieceļošanas aizliegumi, sankcijas).
- Politiku sportā – Latvija (un vairākas citas valstis) uzskata, ka pat “neitrāls” statuss nenodrošina īstu atdalīšanos no agresorvalsts propagandas un sistēmas.
Tas ir labs piemērs, kā nacionālās intereses var ietekmēt sacensību norisi mājās, pat ja tas rada spriedzi ar starptautiskajām organizācijām.
Jā, Krievijas kamaniņu sportistiem ir aizliegta ieceļošana Latvijā (vismaz attiecībā uz 14 konkrētiem sportistiem, kas bija aktuāli janvāra sākumā 2026. gadā). Papildus jau vispārīgajiem ierobežojumiem pret šīs valsts atlētiem.
Lūk, īss un skaidrs pārskats par situāciju (balstīts uz aktuālajām ziņām no decembra beigām 2025. līdz janvārim 2026.):
- 2025. gada 23. decembrī Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže pieņēma lēmumu iekļaut 14 Krievijas pilsoņus (kamaniņu sportistus) Latvijai nevēlamo personu sarakstā (persona non grata). Tas nozīmē aizliegumu ieceļot Latvijā uz nenoteiktu laiku.
- Lēmums pieņemts saskaņā ar Imigrācijas likuma 61. panta otro daļu.
- Iemesls: “Agresorvalsts sportisti nav gaidīti Latvijā”, kamēr turpinās karš Ukrainā. Ministre to publiski paziņoja X (bijušajā Twitter).
Šis aizliegums tieši ietekmēja Pasaules kausa posmu kamaniņu sportā Siguldā (3.–4. janvāris 2026.), kas norisinājās bez Krievijas sportistu dalības, lai gan Starptautiskā Kamaniņu sporta federācija (FIL) pēc CAS (Sporta arbitrāžas tiesas) lēmuma oktobrī bija atļāvusi tiem startēt kā neitrāliem atlētiem (ja izpilda kritērijus).
- Krievijas Kamaniņu federācija un Krievijas Olimpiskā komiteja iesniedza sūdzības Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai (SOK) par šo lēmumu.
- Latvijas Kamaniņu sporta federācijas (LKSF) prezidents Klāvs Vasks uzsvēra, ka lēmums ir Ārlietu ministrijas prerogatīva, nevis federācijas, un ka vēlamais princips ir – Krievijas sportisti Latvijā nestartē, kamēr karš turpinās.
Šis nav vispārējs aizliegums visiem Krievijas sportistiem, bet gan mērķēts uz šiem 14 kamaniņu sportistiem (iespējams, vadošajiem atlētiem, kas kvalificējās vai plānoja startēt Siguldā). Tas ir daļa no plašākas Latvijas (un citu valstu) politikas attiecībā uz agresorvalsts pārstāvjiem sportā.
Ja runa par citiem sporta veidiem vai jaunākiem notikumiem pēc 9. janvāra – situācija var mainīties, bet šobrīd (janvāra vidū 2026.) šis aizliegums ir spēkā un tieši skāra kamaniņu sportu.
Avoti: LSM.lv, Delfi, Jauns.lv, TASS u.c. (ziņas no decembra 2025. – janvāra 2026.).
Kā tas ietekmē sporta tiesības kopumā? Tas ir labs piemērs, kā nacionālās valsts suverenitāte (ieceļošanas kontrole) var pārspēt starptautiskās federācijas lēmumus par neitralitāti. Diskutējam! 💬 #SportaPolitika #Kamaniņas #LatvijaVsKrievija
Kā jūs vērtējat šo lēmumu? Vai valsts tiesībām jābūt augstākām par sporta federāciju noteikumiem? 💬
#SportaPolitika #Kamaniņas #PersonaNonGrata #LatvijaVsKrievija #SportaTiesibas
(Ieraksts balstīts uz publiskām ziņām no LSM.lv, Delfi, Jauns.lv un oficiāliem paziņojumiem, stāvoklis uz 2026. gada 9. janvāri.)