Meisons Grīnvuds (Mason Greenwood) šobrīd ir viens no spilgtākajiem spēlētājiem Olympique de Marseille sastāvā. Angļu pussargs ar saviem vārtiem un piespēlēm (vairāk nekā 40 vārti 63 spēlēs!) ir kļuvis par īstu zvaigzni Ligue 1. Taču aizkulisēs notiek sarežģīta ekonomiska un juridiska spēle, kas saistīta ar tiesībām uz viņa pakalpojumiem.
Kāda ir atšķirība starp sporta un ekonomiskajām tiesībām?
Futbolā spēlētāja tiesības dalās divās daļās:
- Sporta tiesības — tas ir ekskluzīvs kluba tiesības reģistrēt spēlētāju līgā. Tās nav dalāmas, jo spēlētājs var pārstāvēt tikai vienu klubu vienlaikus.
- Ekonomiskās tiesības — saskaņā ar FIFA noteikumiem tas ir tiesības saņemt daļu no nākamā transfēra summas (t.s. “sell-on clause” vai procentuālā daļa no nākotnes pārdošanas).
Šajā gadījumā Greenwood tiesības ir sadalītas starp vairākiem klubiem: Olympique de Marseille (aptuveni 60%, ar iespēju palielināt līdz 65% Čempionu līgas kvalifikācijas gadījumā), Manchester United (ar lielu sell-on clause aptuveni 40–50% no peļņas) un Getafe CF (20% no nākotnes transfēra).
Kā vairāki klubi var dalīt tiesības uz vienu spēlētāju?
Transfērs ir trīsstūra līgums: vecais klubs, spēlētājs un jaunais klubs. Starp klubiem bieži tiek iekļauta “pārdošanas nākotnē” klauzula — procentuālā daļa no summas, ko saņems nākamais pircējs. Tas ļauj klubiem iegūt talantīgus spēlētājus lētāk, bet saglabāt peļņu vēlāk.
Getafe šādu klauzulu ieguva 2023./2024. gada sezonā, kad Greenwood bija pie viņiem aizdevumā no Manchester United. Tagad, kad spēlētājs ir kļuvis daudz dārgāks (baumas par 100 miljonu eiro piedāvājumu no Atlético Madrid), Getafe vēlas saņemt savu 20% daļu.
Kāpēc Getafe grib steidzami dabūt savu daļu?
Spāņu klubs jau gadiem cieš no finansiālām grūtībām — uzkrāti zaudējumi, ierobežots spēlētāju skaits reģistrācijai La Liga sezonas sākumā. 2025. gada nogalē parādījās ziņas par iespējamo kluba pārdošanu Kataras investoriem (JTA International Investment Holding), taču darījums vēl nav noslēgts. Lai izpildītu La Liga stingros finansiālos noteikumus un atvērtu vietu jauniem spēlētājiem, Getafe meklē ātrus līdzekļus.
Pārdodot savu 20% daļu no nākotnes transfēra, klubs iegūtu tūlītēju naudu — un tas ir īpaši pievilcīgi, ņemot vērā Greenwood pašreizējo tirgus vērtību.
Kas var nopirkt šos 20%?
Saskaņā ar FIFA noteikumiem (18ter pants, spēkā kopš 2015. gada) trešās puses (piemēram, investori vai fondi) nevar turēt ekonomiskās tiesības uz spēlētājiem. Tas tika ieviests, lai cīnītos pret necaurspīdīgām ietekmēm un saglabātu sacensību godīgumu (spānijas un Portugāles līgas toreiz pat draudēja tiesāties Eiropas Komisijā).
Tāpēc Getafe var pārdot savu daļu tikai citam klubam — vai nu no La Liga, vai no citas līgas. Potenciālie pircēji varētu būt klubi, kas vēlas ieguldīt un cerēt uz peļņu nākotnē.
Ko tas nozīmē Olympique Marseille?
OM var brīvi sarunāties ar jebkuru potenciālo pircēju. Tomēr ekonomiski klubs zinās, ka no jebkura transfēra summas 20% aizies prom uz Getafe pusi (ja daļa nav jau pārdota vēl citam klubam). Tas bija kompromiss — OM ieguva Greenwood lētāk, bet tagad zaudē daļu no potenciālās peļņas.
Interesanti, ka nekas netraucē pašam OM nopirkt atpakaļ Getafe daļu un tādējādi iegūt 100% no nākamā transfēra summas.
Secinājums
Mason Greenwood gadījums ir spilgts piemērs, cik sarežģīts ir mūsdienu futbola transfēru tirgus. No vienas puses — spoža snieguma laukumā, no otras — juridiskas un finansiālas shēmas, kas ietver vairākus klubus. Getafe mēģinājums pārdot savu daļu var kļūt par precedentu, kā klubus ar finansiālām problēmām izmanto šādas klauzulas kā “likvīdu aktīvu”.
Vai OM izpirks šo daļu? Vai kāds cits klubs (varbūt pat Man United) to paņems? Sekosim līdzi — transfēru logs vēl janvārī sola daudz intrigas!
Ko jūs domājat — vai Greenwood paliks OM vai tiks pārdots jau tuvākajā laikā? ⚽