Category: Līgumi sportā

Par tipiskākajiem līgumiem sportā – darba līgumi, sadarbības līgumi, partnerības līgumi, īres līgumi, nomas līgumi, treneru līgumi, spēlētāju līgumi, personāla un administrācijas līgumi, autoru līgumi, sponsoru līgumi.

  • Publicēts FIBA šķīrējtiesas spriedums pret bijušo Rīgas komandu LatEst basketbola līgā

    Ukrainas basketbola kluba “Prometey” Rīgas ēra, šķiet, noslēgusies ar rūgtu pēcgaršu. Kamēr klubs, bāzējoties Latvijā, aizvadīja savas mājas spēles Rīgā, tā pēdējā sezona ir aptumšota ar arbitrāžas procesu par spēlētājam neizmaksāto algu. Jautājums nonācis līdz FIBA Basketbola arbitrāžas tiesai (BAT). Nesen publiskots tiesas spriedums atklāj, ka klubs palicis parādā ievērojamas summas savam bijušajam spēlētājam un viņa aģentūrai.


    Strīda būtība: Neizmaksātās algas un nesegti medicīnas rēķini

    Arbitrāžas lieta (BAT 2199/24) tika ierosināta pēc tam, kad spēlētājs Arnoldas Kulboka un viņa aģentūra “Wasserman France” vērsās tiesā pret “Prometey”.

    Konflikta centrā ir 2023. gada 20. jūlijā noslēgtais līgums, ar kuru Kulboka pievienojās klubam uz 2023.–2024. gada sezonu. Saskaņā ar līgumu spēlētājam bija paredzēts ierasties Rīgā, Latvijā, lai uzsāktu sezonu, un klubs apstiprināja, ka tā darbības, ieskaitot mājas spēles un treniņus, notiek Rīgā.

    Problēmas sākās, kad:

    • Spēlētājs ap 2023. gada septembri guva traumu, kas liedza viņam spēlēt visu sezonu.
    • Lai gan puses vēlāk vienojās par līguma grozījumiem, kas mainīja algu izmaksu grafiku, klubs no 2024. gada marta pārstāja veikt maksājumus.
    • “Prometey” ne tikai nemaksāja algu spēlētājam un komisijas maksu aģentam, bet arī nesedza Kulbokas medicīniskos un rehabilitācijas izdevumus, neskatoties uz to, ka līgums to skaidri paredzēja.

    Kluba attaisnojumi un tiesas spriedums

    Kad klubs saņēma brīdinājumu par kavētajiem maksājumiem, tā 2024. gada 15. aprīļa atbildē tika minēts, ka “Ukrainas uzņēmumiem ir neiespējami veikt jebkādus līdzekļu pārskaitījumus uz ārvalstīm”.

    Tomēr arbitrs šo attaisnojumu noraidīja. Tiesa norādīja, ka pats līgums paredzēja kluba pienākumu veikt visus nepieciešamos pasākumus Latvijas banku sistēmā, lai ļautu spēlētājam pārskaitīt līdzekļus. Turklāt klubs bija veiksmīgi veicis maksājumus pirms 2024. gada marta, kas liecināja, ka maksājumi bija iespējami.

    Spēlētājs, atsaucoties uz līguma pārkāpumu, 2024. gada 18. aprīlī lauza līgumu.

    Zīmīgi, ka “Prometey” izvēlējās nepiedalīties arbitrāžas procesā un neiesniedza atbildi uz prasību. Jāatzīmē, ka ir jau plaši zināms par kluba darbības pārtraukšanu.

    Skaitļi: Cik “Prometey” palika parādā?

    Arbitrs lēma pilnībā par labu prasītājiem. “Prometey” tika uzlikts par pienākumu samaksāt:

    1. Arnoldam Kulbokam:
      • USD 194 442,00 (neto) kā kompensāciju par neizmaksāto algu.
      • EUR 1 120,00 kā kompensāciju par nesegtajiem medicīnas izdevumiem.
      • Procentus par kavētajiem maksājumiem.
    2. Aģentūrai “Wasserman France”:
      • USD 17 500,00 (neto) kā kompensāciju par nesamaksāto aģenta komisiju.
      • Procentus par kavēto maksājumu.
    3. Arbitrāžas un juridiskie izdevumi:
      • Klubam jāatmaksā prasītājiem EUR 8 000,00 par arbitrāžas izmaksām un EUR 12 500,00 kā daļēju segumu juridiskajiem izdevumiem juristam no Lietuvas. Jānorāda, ka Latvijas sporta juristu izmaksas par līdzīga apjoma konsultāciju būtu daudzkārt zemākas.

    Kopējā summa, neskaitot procentus, ko klubs palicis parādā pēc savas Rīgas sezonas, pārsniedz 211 000 ASV dolāru un 21 000 eiro. Šis BAT spriedums kalpo kā nepatīkams noslēgums Ukrainas kluba gaitām Latvijā, atstājot aiz sevis nenokārtotu saistību ēnu.

    Nav zināms, vai saistības pilnībā nokārtotas ar visiem citiem spēlētājiem.

    View this post on Instagram

    A post shared by sportslaw.lv (@sportatiesibas)

  • Strīdu risināšana sportā

    Strīdu risināšana sportā

    Laukumā saduras sportistu muskuļu spēks un taktiskā domāšana, bet ārpus laukuma – dažādie viedokļi par kādu juridisku, praktisku vai finansiālu jautājumu. 

    Sportslaw.lv piedāvā sporta jurista konsultācijas kompetences jomās, tajā skaitā strīdu risināšanā.

    Strīdu risināšana sportā

    Līgumu pārrunas un citas sarunas ir ikdienišķa vajadzība. Sadarbības laikā var rasties situācijas, kad viedokļi atšķiras. Strīdam nevajag izvērsties. Bet dažreiz strīds ir neizbēgams, un to ir jārisina. Sarunu, mediācijas un citu iespēju izmēģināšana ne vienmēr var pasargāt no tiesāšanās. 

    Sporta lēmēji un administratīvās tiesas tiesnesis 

    Strīdi sporta nozarē, atkarībā no sporta veida, var būt pakļauti speciālajiem sporta orgāniem ar šauru kompetenci. 

    Sporta nozares strīdi var būt pakļauti arī Latvijas administratīvajām tiesām. 

    Šveicē bāzētā Sporta tiesību šķīrējtiesa (CAS) ir piemērs tam, ka sporta nozarē strīdu izskatīšanas procedūras ir sevišķi specifiskas. Katra sporta veida vadošā organizācijas parasti izveido un uztur savu strīdu izskatīšanas mehānismu. Tas viss darbojas pirms vēl jāiesaista CAS.

    Tāpat ir jāņem vērā, ka sporta nozarē izpratne par tiesvedību ir attīstījusies savā, specifiskā virzienā. Ļoti daudzos sporta veidos par augstāko instanci tiek atzīta jau minētā Šveicē bāzētā biedrība, ko pazīst kā varenākā sporta šķīrējtiesa jeb vienkārši CAS. Vairāk par sporta šķīrējtiesu tās oficiālajā lapā: www.tas-cas.org 

    Bezmaksas juridiskā palīdzība 

    Vadošās sporta organizācijas sportistiem nodrošina iespēju pieteikties un saņemt juridisko palīdzību bez maksas. Arī CAS ir šāda programma, kas individuāliem sportistiem sniedz papildus ieguvumus.

    Specializētās “tiesas” sporta veidos 

    Vairākām pasaules vadošajām sporta organizācijām ir sava noteikumu sistēma un tās publicē savu strīdu risināšanas institūciju pieņemtos lēmumus. 

    Volejbols: 

    FIVB – https://www.fivb.com/en/thefivb/legal 

    Futbols: 

    FIFA – https://www.fifa.com/legal 

    Basketbols – 

    FIBA: https://www.fiba.basketball/bat/awards

  • FIFA strīda lietā izgaismojas kāda Virslīgas futbolista algas līmenis

    FIFA strīda lietā izgaismojas kāda Virslīgas futbolista algas līmenis

    Kādā salīdzinoši nesenā futbola strīdā atklātībā nākusi kāda maz zināma horvātu spēlētāja alga vienā no Latvijas komandām. Nereti izskan, ka Latvijā profesionālais futbols nemaz neesot tik bagāts, taču fifa.com vietnē publiskotie oficiālie dokumenti apliecina ļoti labu turīgumu. Konkrētāk, temats ir Marko Dabro alga Riga FC klubā.

    Marko Dabro, horvātu futbolists, 2023. gada 10. februārī parakstīja darba līgumu ar Riga FC, kas bija spēkā līdz 2023. gada 30. novembrim. Saskaņā ar šo līgumu viņa mēneša neto alga bija EUR 20,000.

    Papildus tam, 2023. gada 11. februārī Marko Dabro un Beijing Guoan FC parakstīja “Papildus vienošanos”, kurā klubs apņēmās maksāt spēlētājam kopējo summu EUR 565,000 kā neto atlīdzību papildus algai, ko viņš saņēma saskaņā ar Riga FC līgumu 2023. gada sezonā.

    Šī papildus atlīdzība tika piešķirta, lai kompensētu atšķirību starp spēlētāja algu Riga FC un viņa sākotnējo līgumu ar Beijing Guoan FC.

    Marko Dabro alga Riga FC klubā:

    • Mēneša neto alga: EUR 20,000
    • Papildus atlīdzība: EUR 565,000

    Šī informācija sniedz ieskatu par Marko Dabro finansiālo situāciju Riga FC klubā un parāda, kā klubs centās nodrošināt spēlētājam pienācīgu atlīdzību par viņa sniegumu laukumā.

    Galvenais strīds starp prasītāju Marko Dabro un atbildētāju Beijing Guoan FC bija saistīts ar būtisku kavēšanos algu izmaksā, kamēr spēlētājs bija izīrēts uz Riga FC. Lai gan klubs apgalvoja, ka maksājumi tika veikti atbilstoši iekšējai kārtībai un pēc aizdevuma perioda beigām, FIFA Strīdu izšķiršanas palāta konstatēja, ka spēlētājam bija pamatots iemesls vienpusēji lauzt līgumu, jo kavētie maksājumi pārsniedza tolerējamo.

  • Viltus amatieris – risks klubiem un komandām

    Viltus amatieris – risks klubiem un komandām

    Sporta komandas var vienoties ar sportistiem par sadarbību uz amatiera līguma pamata. Atkarībā no situācijas un sportista-kluba attiecībām, pastāv risks, ka šāds sportists var pieprasīt nomaksāt par viņu sociālos maksājumus, ienākuma nodokļus un pieņemt darbā.

    Vairākās Eiropas valstīs šāda prakse jau ir labi pazīstama un izplatās. Aplūkosim kādu nesenu piemēru no Francijas Dienvidiem.


    Basketbols: pārkvalifikācija, neizmaksātas algas un slēpts darbs

    2025.gada aprīlī Nīmas apelācijas tiesa pieņēma interesantu lēmumu par darba tiesībām amatieru sportā.

    view of colosseum from a narrow alley
    Photo by Adrien Olichon on Pexels.com

    Fakti

    Basketbola spēlētājs, kurš bija noslēdzis līgumu ar amatieru klubu (NM2) uz divām sezonām (2019-2020 un 2020-2021), sākotnēji kā īstermiņa darba līgumu, bet vēlāk kā “NM2 saistību līgumu”, vērsās Darba strīdu padomē. Viņš pieprasīja, lai viņa līgumi tiktu pārkvalificēti par nenoteikta laika pilna laika darba līgumiem, norādot uz nodarbinātības pazīmēm: pakļautība un alga.

    Algu daļēji izmaksāja prēmiju veidā.

    Viņš apgalvoja, ka strādājis kluba vadībā (noteikti darba laiki, sankcijas par kavēšanos, jauniešu apmācība), bez autonomijas vai brīvības organizēt savu darba laiku. Viņš arī apgalvoja, ka alga tika slēpta prēmiju un fiktīvu ceļa izdevumu atlīdzību veidā, ko klubs nebija deklarējis.

    man and woman shaking hands
    Photo by fauxels on Pexels.com

    Juridiskie jautājumi

    • Pakļautības saikne: būtisks elements, lai pārkvalificētu kāda slīgumiskās attiecības par darba līgumu.
    • Līgumu formalitāšu ievērošana – rakstveida forma: ja tās nav, tiek pieņemts, ka darbs ir pilna laika.
    • Slēpts darbs: var tikt konstatēts, ja klubs apzināti slēpj atlīdzību no sociālās apdrošināšanas iestādēm.

    Lēmums

    Apelācijas tiesa konstatēja, ka spēlētājam bija pienākums piedalīties sporta aktivitātēs, ievērot treniņu norādījumus, ievērot kluba noteikumus, pretējā gadījumā draudēja sankcijas, un viņš saņēma atlīdzību par treniņiem un jauniešu sekcijas vadīšanu. Tādējādi tiesa pārkvalificēja darba attiecības par nenoteikta laika pilna laika darba līgumu un piesprieda klubam izmaksāt spēlētājam vairāk nekā 40 000 eiro: algas parādu, atvaļinājuma naudu, kompensāciju par slēptu darbu (10 000 eiro), kompensāciju par nepamatotu atlaišanu un kompensāciju par darbinieku tiesību neievērošanu.

    Secinājumi sporta klubiem (pat amatieru)

    • Ja nav rakstiska līguma, juridiski svarīga ir pakļautības saikne un darba apstākļi: ja šī saikne ir konstatēta, sportists faktiski ir darbinieks.
    • Spēlētāju atlīdzības un dabas labumi ir jādeklarē. Iespējamie izdevumu atlīdzinājumi var faktiski būt slēpta alga.

    Amatieru sporta komandām ir daudz mazāk argumentu noteikta laika līgumu slēgšanai, tāpēc visi darbības aspekti organizējāmi īpaši uzmanīgi.


    dynamic basketball game action in arena
    Photo by RODOLPHE ASENSI on Pexels.com
  • Nacionālie nepilngadīgo spēlētāju pārejas noteikumi – vai likumīgi?

    Nacionālie nepilngadīgo spēlētāju pārejas noteikumi – vai likumīgi?

    Pēc FIFA spēlētāju transfēru noteikumu atzīšanas par nepareiziem attiecībā pret ES pamatvērtībām, Eiropas juristi un akadēmiķi diskutē par šī EST sprieduma iespējamo tālāko likteni un iespējamo pielīdzināšanu arī nacionālā līmenī.

    Lieta Latvijas tiesās pret “aizsargāto spēlētāju sarakstu”

    Saskaņā ar tiesu datubāzi, nu jau vairākus gadus notiek interesanta tiesvedība, ar nākamo cēlienu ’24.gada novembra sākumā, un kuras būtība ir:

    • par iekšējā reglamenta atzīšanu par prettiesisku ,
    • par biedrības faktiskās darbības par personas iekļaušanu aizsargāto spēlētāju sarakstā atzīšanu par prettiesisku un
    • morālās kompensācijas piedziņu.

    Diemžēl publiski nav iespējams uzzināt visas notikušā detaļas, tāpēc var tikai pavērtēt esošo informāciju, kas pieejama publiski no federāciju vietnēm.

    Atkal jau tas futbols?

    Diemžēl, jā. Kā atbildētāji lietā ir norādīti gan futbola federācija, gan attiecīgais sporta klubs, kurā jaunais sportists acīmredzot ir trenējies.

    Saskaņā ar federācijas vietnē publiskotajiem dokumentiem, 2021.gadā ir publicēti tādi “Akreditēto jaunatnes futbola klubu spēlētāju sagatavošanas kompensācijas noteikumi”, kuri paredz kārtību Latvijas klubu starpā par kritērijiem, lai bērni varētu mainīt klubu.

    Tas ir, par bērnu pārejām faktiski ir reglamentētas “transfēra maksas”, kas nosaukts par “trenēšanas kompensācijām”. Līdzīgi kā FIFA noteikumos, ir paredzēti ierobežoti pāreju laiki (2x gadā).

    Kādas ir summas “zem jautājuma”?

    Reglamentā ir noteikts (saglabāta oriģinālā transkripcija no reglamenta):

    Noteikumu p.2. minēto spēlētāju sagatavošanas kompensācija tiek noteikta sekojošā veidā:
    a) Viens spēlētāja sagatavošanas gads FA klubā ir ekvivalents 200 EUR;
    b) Viens spēlētāja sagatavošanas gads 1LK klubā ir ekvivalents 150 EUR;
    c) Viens spēlētāja sagatavošanas gads 2LK klubā ir ekvivalents 125 EUR;
    d) Viens spēlētāja sagatavošanas gads 3LK klubā ir ekvivalents 100 EUR

    Skaidrojums reglamentā neatšifrētiem saīsinājumiem: “FA” ir futbola akadēmija”, “1LK” ir 1.līmeņa klubs, “2LK” un “3LK” attiecīgi 2. un 3. līmeņa klubs.

    Atkarībā no kluba piederības kādai kastai, norādītās summas tiek reizinātas ar kādu koeficientu. Tātad faktiski neviens FA klubs nemaksā/nesaņem tieši 200 eiro, bet kādu citu izrēķinātu ciparu.

    Arī atrašanās izlasēs kompensācijas ciparu palielina par noteikto koeficientu – šādi futbolisti ir vērtīgāki.

    Aizsargāto saraksta nozīme

    Papildus kritērijs jaunieša pārejas apmaksai ir par atrašanos “aizsargāto spēlētēju sarakstā”: kompensācija par spēlētāja pāreju no viena akreditētā jaunatnes futbola kluba uz citu akreditēto jaunatnes futbola klubu var tikt pieprasīti tikai par spēlētāju, kurš iekļauts kluba aizsargājamo spēlētāju sarakstā.

    Saskaņā ar reglamentu šis saraksts ir pa pusei slepens – klubam par to jāinformē federācija un vecāki (pierādīšanas pienākums gulst uz klubu, jo reglaments neparedz speciālu formu vai veidu kā tas darāms).

    Jāmaksā arī citos gadījumos

    Reglamentā ir paredzēts, ka transfēra maksa par bērna “sagatavošanu” ir jāmaksā arī tad, ja bērsn nav bijis aizsargāto sarakstā (saglabāta oriģinālā noteikumu transkripcija):

    Ja no viena Akreditētā jaunatnes kluba uz otru pāriet spēlētājs, kuram ir spēkā atsevišķs līgums par spēlētāja sagatavošanu ar kādiem speciāliem noteikumiem, tad kompensācija var tikt noteikta atsevišķi, pat, ja spēlētājs nav iekļauts aizsargājamo spēlētāju sarakstā.

    Šādi “atsevišķie” līgumi parasti ir konfidenciāli un katrā gadījumā jāvērtē atsevišķi.

    Minētie noteikumi vairākos aspektos atgādina Diaras EST lietu.

    Var nojaust, ka futbolā izveidotā kārtība ne vienmēr ir pa prātam klubiem un vecākiem: ja nepilngadīgais vēlas mainīt klubu, bet jaunais klubs nevēlas par to maksāt, tad bērns vairs īsti nevar spēlēt futbolu. Labi, ja tas ir viens no daudziem interešu punktiem, bet slikti tieši futbola mīļiem.