Sporta tiesības. ARKA Group SIA

Category: Sporta bizness

Par sporta biznesa pusi un komerciālajiem aspektiem

  • Publicēts FIBA šķīrējtiesas spriedums pret bijušo Rīgas komandu LatEst basketbola līgā

    Ukrainas basketbola kluba “Prometey” Rīgas ēra, šķiet, noslēgusies ar rūgtu pēcgaršu. Kamēr klubs, bāzējoties Latvijā, aizvadīja savas mājas spēles Rīgā, tā pēdējā sezona ir aptumšota ar arbitrāžas procesu par spēlētājam neizmaksāto algu. Jautājums nonācis līdz FIBA Basketbola arbitrāžas tiesai (BAT). Nesen publiskots tiesas spriedums atklāj, ka klubs palicis parādā ievērojamas summas savam bijušajam spēlētājam un viņa aģentūrai.

    Strīda būtība: Neizmaksātās algas un nesegti medicīnas rēķini

    Arbitrāžas lieta (BAT 2199/24) tika ierosināta pēc tam, kad spēlētājs Arnoldas Kulboka un viņa aģentūra “Wasserman France” vērsās tiesā pret “Prometey”.

    Konflikta centrā ir 2023. gada 20. jūlijā noslēgtais līgums, ar kuru Kulboka pievienojās klubam uz 2023.–2024. gada sezonu. Saskaņā ar līgumu spēlētājam bija paredzēts ierasties Rīgā, Latvijā, lai uzsāktu sezonu, un klubs apstiprināja, ka tā darbības, ieskaitot mājas spēles un treniņus, notiek Rīgā.

    Problēmas sākās, kad:

    • Spēlētājs ap 2023. gada septembri guva traumu, kas liedza viņam spēlēt visu sezonu.
    • Lai gan puses vēlāk vienojās par līguma grozījumiem, kas mainīja algu izmaksu grafiku, klubs no 2024. gada marta pārstāja veikt maksājumus.
    • “Prometey” ne tikai nemaksāja algu spēlētājam un komisijas maksu aģentam, bet arī nesedza Kulbokas medicīniskos un rehabilitācijas izdevumus, neskatoties uz to, ka līgums to skaidri paredzēja.

    Kluba attaisnojumi un tiesas spriedums

    Kad klubs saņēma brīdinājumu par kavētajiem maksājumiem, tā 2024. gada 15. aprīļa atbildē tika minēts, ka “Ukrainas uzņēmumiem ir neiespējami veikt jebkādus līdzekļu pārskaitījumus uz ārvalstīm”.

    Tomēr arbitrs šo attaisnojumu noraidīja. Tiesa norādīja, ka pats līgums paredzēja kluba pienākumu veikt visus nepieciešamos pasākumus Latvijas banku sistēmā, lai ļautu spēlētājam pārskaitīt līdzekļus. Turklāt klubs bija veiksmīgi veicis maksājumus pirms 2024. gada marta, kas liecināja, ka maksājumi bija iespējami.

    Spēlētājs, atsaucoties uz līguma pārkāpumu, 2024. gada 18. aprīlī lauza līgumu.

    Zīmīgi, ka “Prometey” izvēlējās nepiedalīties arbitrāžas procesā un neiesniedza atbildi uz prasību. Jāatzīmē, ka ir jau plaši zināms par kluba darbības pārtraukšanu.

    Skaitļi: Cik “Prometey” palika parādā?

    Arbitrs lēma pilnībā par labu prasītājiem. “Prometey” tika uzlikts par pienākumu samaksāt:

    1. Arnoldam Kulbokam:
      • USD 194 442,00 (neto) kā kompensāciju par neizmaksāto algu.
      • EUR 1 120,00 kā kompensāciju par nesegtajiem medicīnas izdevumiem.
      • Procentus par kavētajiem maksājumiem.
    2. Aģentūrai “Wasserman France”:
      • USD 17 500,00 (neto) kā kompensāciju par nesamaksāto aģenta komisiju.
      • Procentus par kavēto maksājumu.
    3. Arbitrāžas un juridiskie izdevumi:
      • Klubam jāatmaksā prasītājiem EUR 8 000,00 par arbitrāžas izmaksām un EUR 12 500,00 kā daļēju segumu juridiskajiem izdevumiem juristam no Lietuvas. Jānorāda, ka Latvijas sporta juristu izmaksas par līdzīga apjoma konsultāciju būtu daudzkārt zemākas.

    Kopējā summa, neskaitot procentus, ko klubs palicis parādā pēc savas Rīgas sezonas, pārsniedz 211 000 ASV dolāru un 21 000 eiro. Šis BAT spriedums kalpo kā nepatīkams noslēgums Ukrainas kluba gaitām Latvijā, atstājot aiz sevis nenokārtotu saistību ēnu.

    Nav zināms, vai saistības pilnībā nokārtotas ar visiem citiem spēlētājiem.

    View this post on Instagram

    A post shared by sportslaw.lv (@sportatiesibas)

  • Strīdu risināšana sportā

    Strīdu risināšana sportā

    Laukumā saduras sportistu muskuļu spēks un taktiskā domāšana, bet ārpus laukuma – dažādie viedokļi par kādu juridisku, praktisku vai finansiālu jautājumu. 

    Sportslaw.lv piedāvā sporta jurista konsultācijas kompetences jomās, tajā skaitā strīdu risināšanā.

    Pirmā konsultācija, lai novērtētu lietas aspektus un sarežģītību, šķietamās izredzes: parasti līdz 30 minūtēm, cena pēc pieprasījuma. Info: aris@sportslaw.lv, +37122525686

    Strīdu risināšana sportā

    Līgumu pārrunas un citas sarunas ir ikdienišķa vajadzība. Sadarbības laikā var rasties situācijas, kad viedokļi atšķiras. Strīdam nevajag izvērsties. Bet dažreiz strīds ir neizbēgams, un to ir jārisina. Sarunu, mediācijas un citu iespēju izmēģināšana ne vienmēr var pasargāt no tiesāšanās. 

    Sporta lēmēji un administratīvās tiesas tiesnesis 

    Strīdi sporta nozarē, atkarībā no sporta veida, var būt pakļauti speciālajiem sporta orgāniem ar šauru kompetenci. 

    Sporta nozares strīdi var būt pakļauti arī Latvijas administratīvajām tiesām. 

    Šveicē bāzētā Sporta tiesību šķīrējtiesa (CAS) ir piemērs tam, ka sporta nozarē strīdu izskatīšanas procedūras ir sevišķi specifiskas. Katra sporta veida vadošā organizācijas parasti izveido un uztur savu strīdu izskatīšanas mehānismu. Tas viss darbojas pirms vēl jāiesaista CAS.

    Tāpat ir jāņem vērā, ka sporta nozarē izpratne par tiesvedību ir attīstījusies savā, specifiskā virzienā. Ļoti daudzos sporta veidos par augstāko instanci tiek atzīta jau minētā Šveicē bāzētā biedrība, ko pazīst kā varenākā sporta šķīrējtiesa jeb vienkārši CAS. Vairāk par sporta šķīrējtiesu tās oficiālajā lapā: www.tas-cas.org 

    Bezmaksas juridiskā palīdzība 

    Vadošās sporta organizācijas sportistiem nodrošina iespēju pieteikties un saņemt juridisko palīdzību bez maksas. Arī CAS ir šāda programma, kas individuāliem sportistiem sniedz papildus ieguvumus.

    Specializētās “tiesas” sporta veidos 

    Vairākām pasaules vadošajām sporta organizācijām ir sava noteikumu sistēma un tās publicē savu strīdu risināšanas institūciju pieņemtos lēmumus. 

    Volejbols: 

    FIVB – https://www.fivb.com/en/thefivb/legal 

    Futbols: 

    FIFA – https://www.fifa.com/legal 

    Basketbols – 

    FIBA: https://www.fiba.basketball/bat/awards

  • Valmieras FC un Latvijas Futbola Federācijas strīds: Arbitra Nolēmums

    Valmieras FC un Latvijas Futbola Federācijas strīds: Arbitra Nolēmums

    Gadu pēc aktīvā strīda ir publiskots tiesneša argumentētais lēmums strīdā starp Valmieras FK un LFF. Argumentos tiesnesis uzsver, ka klubu licencēšanas noteikumi ir obligāta prasība, ko federācija likumīgi drīkst uzspiest savu tiesisko pilnvaru realizācijas ietvaros. Šo prasību ietvaros no kluba var prasīt saistību izpildi.

    Citiem vārdiem – federācijas varas pozīcija pieļauj prasīt no klubiem pakļaušanos futbola interesēm, noteiktajai publiskajai kārtībai.

    Īsumā par lietas būtību

    Valmieras FC, profesionāls futbola klubs no Valmieras, Latvijā, iesaistījās juridiskā strīdā ar Latvijas Futbola Federāciju (LFF) par UEFA licences piešķiršanu 2024./2025. gada sezonai. Šis raksts sniedz pārskatu par notikumiem, kas noveda pie strīda, un galvenajiem punktiem no Arbitra Nolēmuma, ko pieņēma Sporta Arbitrāžas Tiesa (CAS).

    Informācija par apstākļu kontekstu

    Valmieras FC ir profesionāls futbola klubs, kas spēlēja Virslīgā, augstākajā Latvijas futbola līgā. Klubs bijatiesīgs piedalīties UEFA klubu sacensībās, pateicoties LFF kā Latvijas Republikā atzītas federācijas futbola jomā dalībai UEFA. 2023. gada sezonā Valmieras FC ieguva ceturto vietu Virslīgā, kas ļāva klubam pretendēt uz UEFA Konferences līgas kvalifikācijas kārtu.

    Tik tālu par sportisko pusi.

    Licencēšanas Process

    2023.gada 24. novembrī LFF uzsāka klubu licencēšanas procesu 2024. gada Virslīgas sezonai un 2024./2025. gada UEFA klubu sacensībām. Valmieras FC iesniedza pieteikumu gan Virslīgas, gan UEFA licencēm. Tomēr 2024. gada 10. maijā LFF atteica piešķirt UEFA licenci klubam, pamatojoties uz kluba nodokļu parādiem un negatīvo pašu kapitālu.

    spiral notebooks
    Photo by Pixabay on Pexels.com

    Arbitra Nolēmums

    Valmieras FC apstrīdēja LFF lēmumu Sporta Arbitrāžas Tiesā (CAS). Arbitrs Marks A. Hovels izskatīja lietu un pieņēma lēmumu, kas apstiprināja LFF atteikumu piešķirt UEFA licenci Valmieras FC. Galvenie punkti no nolēmuma ir šādi:

    1. Nodokļu Parādi: 2024. gada 31. martā Valmieras FC bija nodokļu parādi 188 327,57 eiro apmērā. Lai gan klubs vēlāk vienojās ar nodokļu iestādēm par parādu atmaksas grafiku, šī vienošanās tika panākta tikai 2024. gada 10. maijā, kas bija pēc noteiktā termiņa.
    2. Darbinieku Algu Parādi: 2024. gada 31. martā Valmieras FC bija parādi darbiniekiem 302 124,11 eiro apmērā. Lai gan klubs vēlāk samaksāja šos parādus, tas notika pēc noteiktā termiņa.
    3. Licencēšanas Noteikumu Pārkāpumi: Arbitrs konstatēja, ka Valmieras FC pārkāpa LFF licencēšanas noteikumus, kas paredz, ka klubiem jābūt bez parādiem līdz 31. martam, lai saņemtu UEFA licenci.

    Secinājumi

    Sporta Arbitrāžas Tiesa apstiprināja LFF lēmumu atteikt piešķirt UEFA licenci Valmieras FC, pamatojoties uz kluba nodokļu un algu parādiem. Šis nolēmums uzsver nepieciešamību klubiem ievērot licencēšanas noteikumus un termiņus, lai nodrošinātu dalību starptautiskās sacensībās.

    Noslēgums

    Valmieras FC un LFF strīds par UEFA licenci ir svarīgs precedents Latvijas futbola vēsturē. Tas uzsver licencēšanas procesa nozīmi un nepieciešamību klubiem būt finansiāli stabiliem, lai piedalītos starptautiskās sacensībās. Arbitra Nolēmums kalpo kā atgādinājums par licencēšanas noteikumu ievērošanas nozīmi un sekām, ja tie tiek pārkāpti.

    Šis nav pirmais gadījums, kad futbola klubi parādu dēļ arī labu sportisko sasniegumu gadījumos nevar realizēt savu potenciālu. Arī futbolisti kā darbinieki ir pelnījuši vadošās nozares iestādes aizsardzību, un citi klubi arī ir pelnījuši godīgu konkurenci.

    Valmieras FC Argumenti Pret Latvijas Futbola Federācijas Lēmumu

    Nosbeigumam piedāvājam nelielu pārskatu par galvenajiem argumentiem, ko Valmieras FC izvirzīja savā apelācijā pret LFF lēmumu.

    Galvenie Argumenti

    1. Atbilstība Licencēšanas Noteikumiem:
      • 63. pants (Neto kapitāla noteikums): Valmieras FC apgalvoja, ka neto kapitāla noteikums, kas stājās spēkā no 2024. gada sezonas, nedrīkst būt pamats licences atteikumam. Klubs uzskatīja, ka pat ja viņi nebija atbilstīgi, tas būtu jārisina ar disciplinārsankcijām, nevis licences atteikumu.
      • 64. pants (Parādi darbiniekiem): Klubs atzina, ka 2024. gada 31. martā viņiem bija parādi darbiniekiem 302 124,11 eiro apmērā, bet apgalvoja, ka šie parādi tika novērsti līdz 2024. gada 8. maijam. Viņi uzskatīja, ka LFF jau bija piemērojusi sankciju ar reģistrācijas aizliegumu, kas tika atcelts pēc atbilstības, padarot šo jautājumu res judicata (jau izskatīts).
      • 65. pants (Parādi nodokļu iestādēm): Valmieras FC atzina, ka 2024. gada 31. martā viņiem bija parādi nodokļu iestādēm 188 327,57 eiro apmērā. Tomēr viņi apgalvoja, ka līdz 2024. gada 10. maijam viņi bija panākuši atmaksas grafiku ar nodokļu iestādēm, tādējādi atbilstot prasībām.
    2. Proporcionalitāte un Vienlīdzīga Attieksme:
      • Valmieras FC apgalvoja, ka licences atteikums bija nesamērīgs un priekšlaicīgs. Viņi uzskatīja, ka LFF vajadzēja apsvērt mazākas sankcijas pirms visstingrākās sankcijas piemērošanas – licences atteikuma.
      • Viņi arī apgalvoja, ka citiem klubiem līdzīgās situācijās, piemēram, FK Auda, FK Liepāja, BFC Daugavpils, FK Metta un FC Noah Jurmala, tika piešķirtas UEFA licences, neskatoties uz līdzīgiem pārkāpumiem.
    3. Principi par Vainu un Proporcionalitāti:
      • Klubs uzsvēra, ka sankcijām jāievēro vainas, vienlīdzīgas attieksmes un proporcionalitātes principi. Viņi apgalvoja, ka visstingrākā sankcija nedrīkst tikt piemērota pirms citu mazāk stingru sankciju izsmelšanas.
    4. Apelācijas Maksas Atmaksa:
      • Valmieras FC arī pieprasīja 2 000 eiro apelācijas nodevas atmaksu, apgalvojot, ka viņiem vajadzētu piešķirt UEFA licenci.

    Secinājumi

    Valmieras FC argumenti bija vērsti uz to, lai pierādītu, ka klubs ir veicis nepieciešamos pasākumus, lai novērstu savus finanšu pārkāpumus, un ka UEFA licences atteikums bija netaisnīgs un nesamērīgs.

    Vai bija taisnīgi, ka klubs uzreiz saņēma bargāko sodu?

    Vai ir korekts arguments, ka klubam vispār pirmo reizi jebkad būtu bijuši kādi pārkāpumi?

    Iespējams, ka klubs būtu varējis piemekkēt daudz atbilstošākus juridiskos argumentus savas pozīcijas pamatošanai, jo lai gan vispārīgi šie argumenti šķiet loģiski, tomēr neiet kopā ar to, kas vispār bija zināms par kluba problēmām – nav vērts veidot teorētiskus argumentus, ignorējot reālos faktus. Tāpēc svarīgi piesaistīt juristu, kurš var palīdzēt un konsultēt atbilstoši dzīves situācijai un ne tikai pēc teorijas.

  • Dokumentācija un sports

    Dokumentācija un sports

    Sporta organizācijai vajag pareizus dokumentus, lai tā sasniegtu savus sportiskos mērķus.

    Iekšējās kārtības noteikumi – uzvedības reglamenti, datu apstrādes noteikumi, darba kārtība, ētikas kodekss, dažādas procedūras, utt. periodiski ir jāpārskata un jāpielāgo jauniem likumiem.

    Sporta veida organizāciju iekšējās kārtības noteikumi veido būtisku pamatu organizatoriskajiem un sportiskajiem jautājumiem. Tāpat kā ikvienam sporta veidam ir savi spēles noteikumi, tiem ir arī sava čempionātu un dažādu juridisko institūciju darba noteikumi. Savukārt katrā sporta veidā uzņemtajiem biedriem, to komandām un klubiem, ir arī savi principi, uz kuriem tie darbojas. Sporta tiesību jurists var palīdzēt identificēt sporta nozarei un sporta veidam tipiskākos riskus vai potenciālos jautājumus, pievēršot tiem pienācīgu uzmanību nolikumu un reglamentu izstrādes procesā. Tāpat arī šo noteikumu un reglamentu atjaunināšanā, grozīšanā un ieviešanā dzīvē.

    Sporta nozarē pieaug nozīme labas pārvaldības prasību ieviešanā un ievērošanā. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu jeb naudas atmazgāšanas prasības attiecas uz sporta organizācijām, kas saņem finansējumu no privātām personām vai ārzemju korporācijām. Sportā ienāk trauksmes celšanas un korupcijas novēršanas prasību laiks.

    Statūti

    Visu kapitālsabiedrību un bezpeļņas organizācijas formu darbības pamatu pamats ir statūti. Neatkarīgi no sporta veida, uz biedrībām, nodibinājumiem, sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrībām attiecas likuma prasība, ka statūtos nosaka organizācijas darbības mērķi un citus svarīgākos noteikumus.

    Juridiskā formāta izvēle sporta organizācijām

    Lai izvēlētos sporta organizācijas formu, jāsāk ar jautājumu par iecerēto darbības virzienu un modeli.

    • Vai ir plānots gūt peļņu?
    • Kas būs lēmēji un vadītāji (galvenie noteicēji) darba procesā?
    • Kādi būs ienākumu avoti?

    Sporta organizāciju telpas

    Katrai organizācijai ir nepieciešama juridiskā adrese. Atsevišķos sporta veidos ir nepieciešamas arī fiziskās telpas, bet vēl citos šīm telpām ir jābūt speciāli aprīkotām.

    Organizācijas ar lielākiem finanšu līdzekļiem var uzbūvēt un iekārtot sev piederošas telpas un sporta bāzes. Sportā finansējums var būt gan privāts, gan valsts vai pašvaldības, gan arī piesaistīts no starptautiskajām sporta federācijām un asociācijām. Starptautisko organizāciju finansējums daudzām organizācijām Latvijā dod iespēju iekārtot savu infrastruktūru augstā līmenī.

    Virkne organizāciju treniņus, spēles un sacensības aizvada nomātā īpašumā.

    Drošība un drošums

    Arvien ierastāk ir redzēt, ka sporta notikumus to rīkotāji organizē labi sagatavotās vietās. Valstī noteiktās prasības publisko telpu sagatavošanā nemitīgi pilnveido un tas uzlabo gan sportistu un personāla apstākļus, gan skatītāju komfortu un drošumu.

    Pēc Covid-19 uzliesmojuma 2020.gadā telpu drošuma aspektu varēja izjust visizteiktāk.

    Sporta organizācijas stratēģija – ilgtspēja, vides aizsardzība

    Starptautisko sporta organizāciju spiediena rezultātā arī Latvijā sporta komandas (ja tās vēlas piedalīties starptautiskajos turnīros un saņemt sponsoru sarūpēto balvu fondu – Eiropas un pasaules turnīros sadala miljoniem eiro) tiek spiestas domāt ilgtermiņā.

    Sporta organizācijas izveidotājiem var būt stratēģija piesaistīt jaunos atlētus un izveidot tādu juridisko rāmi, ka par viņu pārdošanu varēs nopelnīt milzīgu naudu. Tomēr nacionālo un kontinentālo turnīru kontekstā vairāk domā par to, lai komandas būtu ilgtspējīgas, lai sportistiem izmaksātu atalgojumu, lai valstī sporta veids attīstītos arī pēc spilgtāko talantu pārdošanas uz bagātākām valstīm. Ieguvējs no tādas pārdošanas ir tikai pārdevējs – ne valsts, ne sporta veids no tā nav ieguvējs.

    Ētika, laba korporatīvā pārvaldība sportā

    Valsts ieņēmumu dienests var pārbaudīt sporta organizāciju grāmatvedības lietu stāvokli. Tomēr no sporta klubiem, kuru gaitām seko ļoti daudz iedzīvotāju, būtu jārāda priekšzīme ne tikai dokumentu korkektā noformēšanā.

    GDPR jeb personu dati sportā

    GDPR – tā ir Eiropas savienības regula, kura paredz noteikumus fizisku personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi un noteikumus personas datu brīvai apritei.

  • Sportistu līgumsaistības, ja klubs nemaksā (2.daļa)

    Sportistu līgumsaistības, ja klubs nemaksā (2.daļa)

    Apskatīsim potenciālos konfliktus starp sportistu tiesībām “lauzt” jeb izbeigt līgumu un Latvijas likumu. Kā uzskatāmus piemērus izmantosim Latvijā populārus sporta veidus, futbolu un basketbolu.

    Kad svilpe pūš uz maksātnespēju

    Futbola spēlētāju līgumi pret Latvijas likumiem

    Profesionālā futbola pasaule ir pārklāta ar sarežģītu regulējumu tīklu gan globālā mērogā (FIFA), gan nacionālo tiesību ietvaros. Tas var novest pie aizraujošiem un dažreiz problemātiskiem krustpunktiem, kad šīs sistēmas saduras. Viens no šādiem potenciāliem konfliktu apgabaliem rodas, kad futbola klubs saskaras ar tā dēvēto “faktisko” maksātnespēju, īpaši attiecībā uz spēlētāju līgumu neizpildi. Iedziļināsimies potenciālajā sadursmē starp futbola regulējumu un Latvijas maksātnespējas likumu jeb “Bankrota Tiesībām”.

    Latvijas nacionālā līmeņa noteikumi paredz principu, ka tikai pēc 2 mēnešu ilgas algas kavēšanas futbolistam ir tiesības dot klubam brīdinājumu. Šāds brīdinājums paredz, ka futbolistam ir vēl vismaz pusmēneis jāgaida samaksa, tādējādi tikai pēc 1/3 no sezonas futbolists var juridiski būt brīvs no pienākuma spēlēt nemaksājošajam klubam – ar nosacījumu, ka ir sniedzis rakstisku paziņojumu un devis klubam otrās iespējas. Reglaments nav spēlētājiem draudzīgs, tāpēc īpaši svarīgi ir šo atrunāt līgumā.

    Basketbola nozares regulējums

    Latvijas basketbola reglaments nav tik skrupulozs kā futbolā. Tāpēc īpaši svarīgi ir šo atrunāt līgumā.

    Piemēram, Itālijā seko līdzīgam principam kā futbolā, ar papildus niansēm: pēc pilnu divu algu nesaņemšanas ir jānosūta klubam ierakstīta vēstule, dodot vismaz 20 dienas parādu kārtošanai. Šādam noteikumam ir piekritusi basketbolistu arodbiedrība, tas noteikts kolektīvajā līgumā (ACCORDO COLLETTIVO).

    Izpratne par spēles laukumu, klubam nemaksājot sportistu algu:

    • FIFA noteikumi
      • FIFA noteikumi par spēlētāju statusu un pāreju (RSTP) sniedz īpašus norādījumus par spēlētāju līgumu laušanu, īpaši gadījumos, kad klubi nepilda savas finansiālās saistības (piemēram, neizmaksātas algas).
      • Šie noteikumi ir paredzēti, lai aizsargātu spēlētāju tiesības un nodrošinātu līgumu stabilitāti sportā.
      • Galvenie punkti FIFA noteikumos ietver “pamatota iemesla” nodrošināšanu līguma laušanai, kad klubi pārkāpj līgumu.
    • FIBA un nacionālo basketbola asociāciju noteikumi
      • Basketbolā pastāv brīvlaišanas vēstuļu sistēma, kad katru gadījumu skata individuāli. Attiecīgi, FIBA šo jautājumu vērtē individuāli. Pēc noklusējuma būtu jāatzīst, ka Itālijas piemērs būtu uzskatāms par tuvu tam, kas ir “tirgus standarts”.
      • Katrā nacionālā līmenī noteikumi var atšķirties, līdz ar ko svarīgi spēlētājiem neparakstīties zem tādiem līgumiem, kuros nav saprotama izejas opcija pie nemaksāšanas.
    • Bankrota Tiesības: Latvijas Maksātnespējas likums:
      • Latvijas Maksātnespējas likums nosaka maksātnespējas procedūras un sekas valstī jeb nosaka “juridiskās” maksātnespējas kritērijus (Latvijas likumos vairs neeksistē tāda “faktiskā maksātnespēja” jau kopš 2008.gada)
      • Maksātnespējas process var būtiski ietekmēt līgumsaistības, potenciāli novedot pie esošo līgumu laušanas vai restrukturizācijas.
      • Šis likums ir paredzēts, lai aizsargātu kreditoru tiesības un nodrošinātu maksātnespējīgu subjektu sakārtotu likvidāciju vai rehabilitāciju.
      • Latvijas likums paredz 2 mēnešu kritēriju kā absolūtu brīdi maksātnespējas konstatēšanai attiecībā uz darba algu – šeit spēlētājiem svarīgi noteikt, ka visi maksājumi ir darba alga, nevis iesaistīties apšaubāmos darījumos, kuri nedos iespēju atrast jaunu darbu problēmsituācijās.

    Potenciālais konflikts starp futbola tiesībām un Bankrota Tiesībām

    Problēmas būtība slēpjas potenciālajā neatbilstībā starp FIFA fokusu uz spēlētāju (arī klubu) tiesībām un Latvijas maksātnespējas likuma plašāko tvērumu. Kamēr FIFA noteikumi prioritizē spēlētāju iespēju lauzt līgumus neizmaksātu algu dēļ tikai atsevišķos gadījumos un izejot pagaru procedūru, Latvijas maksātnespējas likums ir daudz tiešāks, turklāt var prioritizēt visu kreditoru tiesības un maksātnespējīga subjekta aktīvu saglabāšanu (šoreiz nediskutēsim par to, vai klubiem Latvijā tādi ir un vai tiem ir jebkāda vērtība). Šeit var rasties potenciāli konflikti:

    • Līguma laušanas procedūras:
      • FIFA noteikumi paredz īpašas procedūras spēlētāju līgumu laušanai, bieži vien iekļaujot paziņojuma periodus un strīdu risināšanas mehānismus. FIFA noteikumi ignorē Latvijas Bankrota Tiesības, izņemot kad runa ir par UEFA licences izsniegšanu – klubam nedrīkst būt bijusi maksātnepsēja.
      • Latvijas maksātnespējas process var noteikt atšķirīgas vai papildu prasības, potenciāli ignorējot FIFA noteikumus. Taču FIFA process ir katram futbolistam individuāls, kamēr maksātnespēja – visu futbolistu vārdā un interesēs.
      • Maksātnespējas process var izraisīt maksājumu kavēšanos, kamēr FIFA noteikumos ir noteikti laika ierobežojumi, kad maksājumi ir jāveic.
    • Prasījumu prioritāte:
      • Maksātnespējas procesā kreditori parasti tiek sarindoti atbilstoši viņu prioritātei.
      • Rodas jautājums: kur spēlētāju prasījumi par neizmaksātām algām atrodas attiecībā pret citiem kreditoru prasījumiem saskaņā ar Latvijas likumiem?
    • Sporta sankcijas pret juridiskiem procesiem:
      • FIFA var piemērot sporta sankcijas klubiem, kas nepilda savas finansiālās saistības, piemēram, pārejas aizliegumus. Tāds pats risks ir pret futbolistiem, ja viņi nespēj sagaidīt FIFA procesa galu.
      • Šīs sankcijas var būt pretrunā ar Latvijas maksātnespējas procesa mērķiem, kas ir maksātnespējīga subjekta rehabilitācija vai likvidācija.

    Basketbola gadījumā konflikts varētu nebūt tik izteikts un ass, jo basketbolā nepastāv vispārpieņemti noteikumi, kas sliktāki par Bankrota Tiesībās noteikto.

    Navigācija sarežģītībā

    Lai risinātu šos potenciālos konfliktus, ir rūpīgi jāizvērtē gan futbola regulējums, gan Latvijas maksātnespējas likums. Ir svarīgi, lai spēlētāji, klubi un juristi saprastu šo sistēmu mijiedarbību, lai nodrošinātu spēlētāju tiesību aizsardzību, vienlaikus ievērojot maksātnespējas procesa integritāti.

    Galvenie apsvērumi:

    • Skaidri līguma noteikumi, kas risina potenciālos nemaksāšanas scenārijus, kas nepasliktina sportistu situāciju.
    • Efektīva komunikācija un sadarbība starp futbola pārvaldes iestādēm un nacionālajām juridiskajām iestādēm.
    • Ekspertu juridiskie padomi, lai orientētos gan futbola tiesību, gan maksātnespējas tiesību sarežģītībā.

    Futbola tiesību un nacionālo maksātnespējas tiesību krustpunkts rada sarežģītu juridisko ainavu. Izprotot potenciālos konfliktus un meklējot ekspertu norādījumus, ieinteresētās personas var censties panākt taisnīgu un līdzsvarotu iznākumu.

    Atruna: Šis emuāra ieraksts sniedz vispārīgu informāciju, un to nevajadzētu uzskatīt par juridisku padomu.

    ARKA Group SIA / Sportslaw.lv priekšlikums Latvijas klubu līgumos iekļaujamam punktam nemaksāšanas situācijā:

    Klub snemaksā sportistam algu līguma paraugs