Category: Amatieru sports

Brīvā laika sports, amatierisms sportā, entuziastu fizisko aktivitāšu kultūra

Viltus amatieris – risks klubiem un komandām
Sporta komandas var vienoties ar sportistiem par sadarbību uz amatiera līguma pamata. Atkarībā no situācijas un sportista-kluba attiecībām, pastāv risks, ka šāds sportists var pieprasīt nomaksāt par viņu sociālos maksājumus, ienākuma nodokļus un pieņemt darbā.

Vairākās Eiropas valstīs šāda prakse jau ir labi pazīstama un izplatās. Aplūkosim kādu nesenu piemēru no Francijas Dienvidiem.

Basketbols: pārkvalifikācija, neizmaksātas algas un slēpts darbs

2025.gada aprīlī Nīmas apelācijas tiesa pieņēma interesantu lēmumu par darba tiesībām amatieru sportā.

Photo by Adrien Olichon on Pexels.com

Fakti

Basketbola spēlētājs, kurš bija noslēdzis līgumu ar amatieru klubu (NM2) uz divām sezonām (2019-2020 un 2020-2021), sākotnēji kā īstermiņa darba līgumu, bet vēlāk kā “NM2 saistību līgumu”, vērsās Darba strīdu padomē. Viņš pieprasīja, lai viņa līgumi tiktu pārkvalificēti par nenoteikta laika pilna laika darba līgumiem, norādot uz nodarbinātības pazīmēm: pakļautība un alga.

Algu daļēji izmaksāja prēmiju veidā.

Viņš apgalvoja, ka strādājis kluba vadībā (noteikti darba laiki, sankcijas par kavēšanos, jauniešu apmācība), bez autonomijas vai brīvības organizēt savu darba laiku. Viņš arī apgalvoja, ka alga tika slēpta prēmiju un fiktīvu ceļa izdevumu atlīdzību veidā, ko klubs nebija deklarējis.

Photo by fauxels on Pexels.com

Juridiskie jautājumi
- Pakļautības saikne: būtisks elements, lai pārkvalificētu kāda slīgumiskās attiecības par darba līgumu.
- Līgumu formalitāšu ievērošana – rakstveida forma: ja tās nav, tiek pieņemts, ka darbs ir pilna laika.
- Slēpts darbs: var tikt konstatēts, ja klubs apzināti slēpj atlīdzību no sociālās apdrošināšanas iestādēm.
Lēmums

Apelācijas tiesa konstatēja, ka spēlētājam bija pienākums piedalīties sporta aktivitātēs, ievērot treniņu norādījumus, ievērot kluba noteikumus, pretējā gadījumā draudēja sankcijas, un viņš saņēma atlīdzību par treniņiem un jauniešu sekcijas vadīšanu. Tādējādi tiesa pārkvalificēja darba attiecības par nenoteikta laika pilna laika darba līgumu un piesprieda klubam izmaksāt spēlētājam vairāk nekā 40 000 eiro: algas parādu, atvaļinājuma naudu, kompensāciju par slēptu darbu (10 000 eiro), kompensāciju par nepamatotu atlaišanu un kompensāciju par darbinieku tiesību neievērošanu.

Secinājumi sporta klubiem (pat amatieru)
- Ja nav rakstiska līguma, juridiski svarīga ir pakļautības saikne un darba apstākļi: ja šī saikne ir konstatēta, sportists faktiski ir darbinieks.
- Spēlētāju atlīdzības un dabas labumi ir jādeklarē. Iespējamie izdevumu atlīdzinājumi var faktiski būt slēpta alga.
Amatieru sporta komandām ir daudz mazāk argumentu noteikta laika līgumu slēgšanai, tāpēc visi darbības aspekti organizējāmi īpaši uzmanīgi.

Photo by RODOLPHE ASENSI on Pexels.com
26. April, 2025.
Jaunais sporta likums – “sportista” definīcija

Jaunajā “Sporta likuma” projektā ir paredzēta sportista definīcija.

Ko no tās paņemt?

Kas Latvijas sportā ir “sportists”

sportists:
a) persona, kas nodarbojas ar sportu un piedalās sporta sacensībās, tai skaitā parasportists;
b) profesionāls sportists — fiziskā persona, kas uz līguma pamata un par atlīdzību gatavojas sporta sacensībām un piedalās tajās;

Vai ir arī “amatieru” sportists?

Likums nedefinē sportistu “amatieri”.

Likums arī neskaidro [papildus (a) līguma un (b) atlīdzības kritērijam] kas īsti ir “profesionāls” sportists.

Likums nesniedz atbildes par situācijām, kad amatierim kompensē kaut kādus izdevumus – situācija, ko starptautiskās federācijas regulē dažādi, un pieļauj maksājumu veikšanu, bet nepadarot automātiski par “profesionāli”.

Esošajā likumā definīcija ir šāda:

sportists — fiziskā persona, kas nodarbojas ar sportu un piedalās sporta sacensībās

Photo by Nikolai Ulltang on Pexels.com

Trešās personas sportā

Ārpus likuma tiešā teksta regulējuma ir arī “Samoilova situācijas”, kad sportista nopelnītās un tam izmaksājamās atlīdzības faktiski tiek formētas kā cita veida naudas plūsma trešajām personām. Praksē būs atbildams jautājums: vai pēc jaunā likuma ieceres šādi sportisti vairs nav “profesionālie”? Vai tam būtu kādas reālas sekas?

Pasaules sportā par šo daudz runā un vērtē, kā attiekties pret trešo personu iesaisti sportā – cik tas ir ētiski un cilvēciski. Kā zināms no sabiedrisko mediju publikācijām (pimēram https://www.lsm.lv/raksts/sports/sporta-politika/16.12.2024-ienemumu-dienests-atkartoti-parbaudis-samoilova-amatpersonas-deklaraciju.a580459/), tad jaunā Sporta likuma sagatavošanas laikā izvērsās diskusija ap likumprojekta sagatavošanās institūcijā strādājošā ierēdņa A.Samoilova paša gaitām “profesionālajā” sportā.

Neiedziļinoties situācijas pareizībā vai absurdumā, izejas punkts ir “atlīdzības” kritērijs, un politiskais jautājums par to, kā attiekties pret situācijām, kad sportists savas tiesības uz naudas balvām dažādos veidos ir atdevis, pārdevis, nodevis, cedējis, ieķīlājis, utt. par labu trešajām personām?

Pirms divdesmit gadiem šī tēma bija īpaši populāra, piemēram, Krievijas futbolā – valsts to nekādi neregulēja, bet starptautiski šāda prakse tika uzskatīta par nepareizu un sportistus savā veidā pat paverdzinošu, arī pretēju cilvēka-sportista cieņai.

Jaunajā Sporta likuma projektā šis jautājums paliek bez atbildes – bet vai vajadzētu? Kāpēc Latvijas sportistiem neļaut šādu praksi? Ja konkrētos sporta veidos tas būtu aizliegts, tad lai sportisti paši seko sava sporta veida starptautiskajiem dokumentiem!

Photo by fauxels on Pexels.com

View this post on Instagram

A post shared by Sporta tiesības sportslaw.lv (@sportatiesibas)

23. April, 2025.
Nacionālie nepilngadīgo spēlētāju pārejas noteikumi – vai likumīgi?
Pēc FIFA spēlētāju transfēru noteikumu atzīšanas par nepareiziem attiecībā pret ES pamatvērtībām, Eiropas juristi un akadēmiķi diskutē par šī EST sprieduma iespējamo tālāko likteni un iespējamo pielīdzināšanu arī nacionālā līmenī.

Lieta Latvijas tiesās pret “aizsargāto spēlētāju sarakstu”

Saskaņā ar tiesu datubāzi, nu jau vairākus gadus notiek interesanta tiesvedība, ar nākamo cēlienu ’24.gada novembra sākumā, un kuras būtība ir:
- par iekšējā reglamenta atzīšanu par prettiesisku ,
- par biedrības faktiskās darbības par personas iekļaušanu aizsargāto spēlētāju sarakstā atzīšanu par prettiesisku un
- morālās kompensācijas piedziņu.
Diemžēl publiski nav iespējams uzzināt visas notikušā detaļas, tāpēc var tikai pavērtēt esošo informāciju, kas pieejama publiski no federāciju vietnēm.

Atkal jau tas futbols?

Diemžēl, jā. Kā atbildētāji lietā ir norādīti gan futbola federācija, gan attiecīgais sporta klubs, kurā jaunais sportists acīmredzot ir trenējies.

Saskaņā ar federācijas vietnē publiskotajiem dokumentiem, 2021.gadā ir publicēti tādi “Akreditēto jaunatnes futbola klubu spēlētāju sagatavošanas kompensācijas noteikumi”, kuri paredz kārtību Latvijas klubu starpā par kritērijiem, lai bērni varētu mainīt klubu.

Tas ir, par bērnu pārejām faktiski ir reglamentētas “transfēra maksas”, kas nosaukts par “trenēšanas kompensācijām”. Līdzīgi kā FIFA noteikumos, ir paredzēti ierobežoti pāreju laiki (2x gadā).

Kādas ir summas “zem jautājuma”?

Reglamentā ir noteikts (saglabāta oriģinālā transkripcija no reglamenta):

Noteikumu p.2. minēto spēlētāju sagatavošanas kompensācija tiek noteikta sekojošā veidā:
a) Viens spēlētāja sagatavošanas gads FA klubā ir ekvivalents 200 EUR;
b) Viens spēlētāja sagatavošanas gads 1LK klubā ir ekvivalents 150 EUR;
c) Viens spēlētāja sagatavošanas gads 2LK klubā ir ekvivalents 125 EUR;
d) Viens spēlētāja sagatavošanas gads 3LK klubā ir ekvivalents 100 EUR

Skaidrojums reglamentā neatšifrētiem saīsinājumiem: “FA” ir futbola akadēmija”, “1LK” ir 1.līmeņa klubs, “2LK” un “3LK” attiecīgi 2. un 3. līmeņa klubs.

Atkarībā no kluba piederības kādai kastai, norādītās summas tiek reizinātas ar kādu koeficientu. Tātad faktiski neviens FA klubs nemaksā/nesaņem tieši 200 eiro, bet kādu citu izrēķinātu ciparu.

Arī atrašanās izlasēs kompensācijas ciparu palielina par noteikto koeficientu – šādi futbolisti ir vērtīgāki.

Aizsargāto saraksta nozīme

Papildus kritērijs jaunieša pārejas apmaksai ir par atrašanos “aizsargāto spēlētēju sarakstā”: kompensācija par spēlētāja pāreju no viena akreditētā jaunatnes futbola kluba uz citu akreditēto jaunatnes futbola klubu var tikt pieprasīti tikai par spēlētāju, kurš iekļauts kluba aizsargājamo spēlētāju sarakstā.

Saskaņā ar reglamentu šis saraksts ir pa pusei slepens – klubam par to jāinformē federācija un vecāki (pierādīšanas pienākums gulst uz klubu, jo reglaments neparedz speciālu formu vai veidu kā tas darāms).

Jāmaksā arī citos gadījumos

Reglamentā ir paredzēts, ka transfēra maksa par bērna “sagatavošanu” ir jāmaksā arī tad, ja bērsn nav bijis aizsargāto sarakstā (saglabāta oriģinālā noteikumu transkripcija):

Ja no viena Akreditētā jaunatnes kluba uz otru pāriet spēlētājs, kuram ir spēkā atsevišķs līgums par spēlētāja sagatavošanu ar kādiem speciāliem noteikumiem, tad kompensācija var tikt noteikta atsevišķi, pat, ja spēlētājs nav iekļauts aizsargājamo spēlētāju sarakstā.

Šādi “atsevišķie” līgumi parasti ir konfidenciāli un katrā gadījumā jāvērtē atsevišķi.

Minētie noteikumi vairākos aspektos atgādina Diaras EST lietu.

Var nojaust, ka futbolā izveidotā kārtība ne vienmēr ir pa prātam klubiem un vecākiem: ja nepilngadīgais vēlas mainīt klubu, bet jaunais klubs nevēlas par to maksāt, tad bērns vairs īsti nevar spēlēt futbolu. Labi, ja tas ir viens no daudziem interešu punktiem, bet slikti tieši futbola mīļiem.
2. April, 2025.
Dokumentācija un sports
Sporta organizācijai vajag pareizus dokumentus, lai tā sasniegtu savus sportiskos mērķus.

Iekšējās kārtības noteikumi – uzvedības reglamenti, datu apstrādes noteikumi, darba kārtība, ētikas kodekss, dažādas procedūras, utt. periodiski ir jāpārskata un jāpielāgo jauniem likumiem.

Sporta veida organizāciju iekšējās kārtības noteikumi veido būtisku pamatu organizatoriskajiem un sportiskajiem jautājumiem. Tāpat kā ikvienam sporta veidam ir savi spēles noteikumi, tiem ir arī sava čempionātu un dažādu juridisko institūciju darba noteikumi. Savukārt katrā sporta veidā uzņemtajiem biedriem, to komandām un klubiem, ir arī savi principi, uz kuriem tie darbojas. Sporta tiesību jurists var palīdzēt identificēt sporta nozarei un sporta veidam tipiskākos riskus vai potenciālos jautājumus, pievēršot tiem pienācīgu uzmanību nolikumu un reglamentu izstrādes procesā. Tāpat arī šo noteikumu un reglamentu atjaunināšanā, grozīšanā un ieviešanā dzīvē.

Sporta nozarē pieaug nozīme labas pārvaldības prasību ieviešanā un ievērošanā. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu jeb naudas atmazgāšanas prasības attiecas uz sporta organizācijām, kas saņem finansējumu no privātām personām vai ārzemju korporācijām. Sportā ienāk trauksmes celšanas un korupcijas novēršanas prasību laiks.

Statūti

Visu kapitālsabiedrību un bezpeļņas organizācijas formu darbības pamatu pamats ir statūti. Neatkarīgi no sporta veida, uz biedrībām, nodibinājumiem, sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrībām attiecas likuma prasība, ka statūtos nosaka organizācijas darbības mērķi un citus svarīgākos noteikumus.

Juridiskā formāta izvēle sporta organizācijām

Lai izvēlētos sporta organizācijas formu, jāsāk ar jautājumu par iecerēto darbības virzienu un modeli.
- Vai ir plānots gūt peļņu?
- Kas būs lēmēji un vadītāji (galvenie noteicēji) darba procesā?
- Kādi būs ienākumu avoti?
Sporta organizāciju telpas

Katrai organizācijai ir nepieciešama juridiskā adrese. Atsevišķos sporta veidos ir nepieciešamas arī fiziskās telpas, bet vēl citos šīm telpām ir jābūt speciāli aprīkotām.

Organizācijas ar lielākiem finanšu līdzekļiem var uzbūvēt un iekārtot sev piederošas telpas un sporta bāzes. Sportā finansējums var būt gan privāts, gan valsts vai pašvaldības, gan arī piesaistīts no starptautiskajām sporta federācijām un asociācijām. Starptautisko organizāciju finansējums daudzām organizācijām Latvijā dod iespēju iekārtot savu infrastruktūru augstā līmenī.

Virkne organizāciju treniņus, spēles un sacensības aizvada nomātā īpašumā.

Drošība un drošums

Arvien ierastāk ir redzēt, ka sporta notikumus to rīkotāji organizē labi sagatavotās vietās. Valstī noteiktās prasības publisko telpu sagatavošanā nemitīgi pilnveido un tas uzlabo gan sportistu un personāla apstākļus, gan skatītāju komfortu un drošumu.

Pēc Covid-19 uzliesmojuma 2020.gadā telpu drošuma aspektu varēja izjust visizteiktāk.

Sporta organizācijas stratēģija – ilgtspēja, vides aizsardzība

Starptautisko sporta organizāciju spiediena rezultātā arī Latvijā sporta komandas (ja tās vēlas piedalīties starptautiskajos turnīros un saņemt sponsoru sarūpēto balvu fondu – Eiropas un pasaules turnīros sadala miljoniem eiro) tiek spiestas domāt ilgtermiņā.

Sporta organizācijas izveidotājiem var būt stratēģija piesaistīt jaunos atlētus un izveidot tādu juridisko rāmi, ka par viņu pārdošanu varēs nopelnīt milzīgu naudu. Tomēr nacionālo un kontinentālo turnīru kontekstā vairāk domā par to, lai komandas būtu ilgtspējīgas, lai sportistiem izmaksātu atalgojumu, lai valstī sporta veids attīstītos arī pēc spilgtāko talantu pārdošanas uz bagātākām valstīm. Ieguvējs no tādas pārdošanas ir tikai pārdevējs – ne valsts, ne sporta veids no tā nav ieguvējs.

Ētika, laba korporatīvā pārvaldība sportā

Valsts ieņēmumu dienests var pārbaudīt sporta organizāciju grāmatvedības lietu stāvokli. Tomēr no sporta klubiem, kuru gaitām seko ļoti daudz iedzīvotāju, būtu jārāda priekšzīme ne tikai dokumentu korkektā noformēšanā.

GDPR jeb personu dati sportā

GDPR – tā ir Eiropas savienības regula, kura paredz noteikumus fizisku personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi un noteikumus personas datu brīvai apritei.
24. March, 2025.
Svarīgākais par 2025.gada jaunumiem antidopingā
WADA – Starptautiskā antidopinga aģentūra – uz 2025.gadu ir kārtējo reizi paplašinājusi aizliegto vielu sarakstu. Uzraudzības jeb monitorēšanas statusā arī atrodams papildinājums. Kam pievērst uzmanību?

Antidopinga uzraudzības programma 2025

Uzraudzības programmā ārpus sacensībām iekļautas divas izceļamas vielas:

Fentanyl and tramadol were added to monitor patterns of Out-of-Competition use.

No 2024. gada 1. janvāra tramadols tika pievienots aizliegto vielu un metožu sarakstam, ko aizliegts lietot sacensību laikā.

Saskaņā ar wikipēdiju:
- Tramadols, ko cita starpā pārdod ar zīmolu Ultram, ir opioīdu pretsāpju līdzeklis un serotonīna-norepinefrīna atpakaļsaistes inhibitors, ko lieto vidēji stipru sāpju ārstēšanai.
- Fentanils ir opioīds, ko izmanto kā pretsāpju zāles un kopā ar citām zālēm — kā anestētiķi. Tas iedarbojas ļoti ātri un tā iedarbība nav ilgāka par vienu vai divām stundām. Medicīniski fentanilu ievada ar injekcijām, kā arī lieto plāksteru vai izsmidzināmā veidā.
Stimulants:
In-Competition only: Bupropion, caffeine, nicotine, phenylephrine,
phenylpropanolamine, pipradrol and synephrine.
Papildinājumi aizliegto vielu sarakstā

Svarīgākais par jaunumiem 2025.gadā ir publicēts angļu valodā kā arī franču, spāņu un persiešu valodā. Zemāk ir izvilkums no dažiem svarīgākajiem jaunumiem angļu valodā, īpaši interesants ir M1 sadaļā norādītais:

S3. Beta-2 Agonists

Based on a recent publication1 on potential performance-enhancing doses of inhaled formoterol, the dosing intervals were updated to ensure that ergogenic effects are not achieved. These new 12-hourly dosing intervals are consistent with manufacturers’ recommended use; the maximum delivered dose is unchanged at 54 micrograms over 24 hours.

S4. Hormone and Metabolic Modulators

Elacestrant was added as an example of an anti-estrogen.
Mitochondrial open reading frame of the 12S rRNA-c (MOTS-c) was added as an
example of an AMP-activated protein kinase activator.
For clarity, S519 and S597 were added as examples of insulin-mimetics. Insulin-
mimetics compounds or selective insulin receptor modulators (SIRMs) mimic insulin action by binding to the insulin receptor

S5. Diuretics and Masking Agents

Xipamide was added as an example of a diuretic.
M1. Manipulation of Blood and Blood Components
- Donation of blood or blood components (e.g. plasma, red blood cells, white blood cells, platelets and peripheral blood stem cells) including by apheresis is not prohibited when
  performed in a collection center accredited by the relevant regulatory authority of the country in which it operates.
OFICIĀLAIS TULKOJUMS: Asins vai asins komponentu ziedošana, tostarp aferēzes veidā, nav aizliegta, ja to veic savākšanas centrā, ko akreditējusi tās valsts attiecīgā regulatīvā iestāde, kurā tas darbojas.

Ierobežotajā tulkojumā, kas ir pieejams, Valsts valodas centra nodrošinātajā tulkojumā ir teikts:

Bupropions, kofeīns, nikotīns, fenilefrīns, fenilpropanolamīns, pipradrols un sinefrīns – šīs vielas ir iekļautas 2025.gada Uzraudzības programmā un netiek uzskatītas par aizliegtām vielām.
3. February, 2025.