Category: Sporta tiesības

Latvijas nacionālās sporta tiesības, Eiropas Savienības reģionālās sporta tiesības un globālās sporta tiesības visā pasaulē.

Strīdu risināšana sportā

Laukumā saduras sportistu muskuļu spēks un taktiskā domāšana, bet ārpus laukuma – dažādie viedokļi par kādu juridisku, praktisku vai finansiālu jautājumu.

Sportslaw.lv piedāvā sporta jurista konsultācijas kompetences jomās, tajā skaitā strīdu risināšanā.

Pirmā konsultācija, lai novērtētu lietas aspektus un sarežģītību, šķietamās izredzes: EUR 45 (parasti līdz 30 minūtēm). Info: aris@sportslaw.lv, +37122525686

Strīdu risināšana sportā

Līgumu pārrunas un citas sarunas ir ikdienišķa vajadzība. Sadarbības laikā var rasties situācijas, kad viedokļi atšķiras. Strīdam nevajag izvērsties. Bet dažreiz strīds ir neizbēgams, un to ir jārisina. Sarunu, mediācijas un citu iespēju izmēģināšana ne vienmēr var pasargāt no tiesāšanās.

Sporta lēmēji un administratīvās tiesas tiesnesis

Strīdi sporta nozarē, atkarībā no sporta veida, var būt pakļauti speciālajiem sporta orgāniem ar šauru kompetenci.

Sporta nozares strīdi var būt pakļauti arī Latvijas administratīvajām tiesām.

Šveicē bāzētā Sporta tiesību šķīrējtiesa (CAS) ir piemērs tam, ka sporta nozarē strīdu izskatīšanas procedūras ir sevišķi specifiskas. Katra sporta veida vadošā organizācijas parasti izveido un uztur savu strīdu izskatīšanas mehānismu. Tas viss darbojas pirms vēl jāiesaista CAS.

Tāpat ir jāņem vērā, ka sporta nozarē izpratne par tiesvedību ir attīstījusies savā, specifiskā virzienā. Ļoti daudzos sporta veidos par augstāko instanci tiek atzīta jau minētā Šveicē bāzētā biedrība, ko pazīst kā varenākā sporta šķīrējtiesa jeb vienkārši CAS. Vairāk par sporta šķīrējtiesu tās oficiālajā lapā: www.tas-cas.org

Bezmaksas juridiskā palīdzība

Vadošās sporta organizācijas sportistiem nodrošina iespēju pieteikties un saņemt juridisko palīdzību bez maksas. Arī CAS ir šāda programma, kas individuāliem sportistiem sniedz papildus ieguvumus.

Specializētās “tiesas” sporta veidos

Vairākām pasaules vadošajām sporta organizācijām ir sava noteikumu sistēma un tās publicē savu strīdu risināšanas institūciju pieņemtos lēmumus.

Volejbols:

FIVB – https://www.fivb.com/en/thefivb/legal

Futbols:

FIFA – https://www.fifa.com/legal

Basketbols –

FIBA: https://www.fiba.basketball/bat/awards

16. June, 2025.
FIFA strīda lietā izgaismojas kāda Virslīgas futbolista algas līmenis
Kādā salīdzinoši nesenā futbola strīdā atklātībā nākusi kāda maz zināma horvātu spēlētāja alga vienā no Latvijas komandām. Nereti izskan, ka Latvijā profesionālais futbols nemaz neesot tik bagāts, taču fifa.com vietnē publiskotie oficiālie dokumenti apliecina ļoti labu turīgumu. Konkrētāk, temats ir Marko Dabro alga Riga FC klubā.

Marko Dabro, horvātu futbolists, 2023. gada 10. februārī parakstīja darba līgumu ar Riga FC, kas bija spēkā līdz 2023. gada 30. novembrim. Saskaņā ar šo līgumu viņa mēneša neto alga bija EUR 20,000.

Papildus tam, 2023. gada 11. februārī Marko Dabro un Beijing Guoan FC parakstīja “Papildus vienošanos”, kurā klubs apņēmās maksāt spēlētājam kopējo summu EUR 565,000 kā neto atlīdzību papildus algai, ko viņš saņēma saskaņā ar Riga FC līgumu 2023. gada sezonā.

Šī papildus atlīdzība tika piešķirta, lai kompensētu atšķirību starp spēlētāja algu Riga FC un viņa sākotnējo līgumu ar Beijing Guoan FC.

Marko Dabro alga Riga FC klubā:
- Mēneša neto alga: EUR 20,000
- Papildus atlīdzība: EUR 565,000
Šī informācija sniedz ieskatu par Marko Dabro finansiālo situāciju Riga FC klubā un parāda, kā klubs centās nodrošināt spēlētājam pienācīgu atlīdzību par viņa sniegumu laukumā.

Galvenais strīds starp prasītāju Marko Dabro un atbildētāju Beijing Guoan FC bija saistīts ar būtisku kavēšanos algu izmaksā, kamēr spēlētājs bija izīrēts uz Riga FC. Lai gan klubs apgalvoja, ka maksājumi tika veikti atbilstoši iekšējai kārtībai un pēc aizdevuma perioda beigām, FIFA Strīdu izšķiršanas palāta konstatēja, ka spēlētājam bija pamatots iemesls vienpusēji lauzt līgumu, jo kavētie maksājumi pārsniedza tolerējamo.
20. May, 2025.
Jaunais sporta likums – “sportista” definīcija

Jaunajā “Sporta likuma” projektā ir paredzēta sportista definīcija.

Ko no tās paņemt?

Kas Latvijas sportā ir “sportists”

sportists:
a) persona, kas nodarbojas ar sportu un piedalās sporta sacensībās, tai skaitā parasportists;
b) profesionāls sportists — fiziskā persona, kas uz līguma pamata un par atlīdzību gatavojas sporta sacensībām un piedalās tajās;

Vai ir arī “amatieru” sportists?

Likums nedefinē sportistu “amatieri”.

Likums arī neskaidro [papildus (a) līguma un (b) atlīdzības kritērijam] kas īsti ir “profesionāls” sportists.

Likums nesniedz atbildes par situācijām, kad amatierim kompensē kaut kādus izdevumus – situācija, ko starptautiskās federācijas regulē dažādi, un pieļauj maksājumu veikšanu, bet nepadarot automātiski par “profesionāli”.

Esošajā likumā definīcija ir šāda:

sportists — fiziskā persona, kas nodarbojas ar sportu un piedalās sporta sacensībās

Photo by Nikolai Ulltang on Pexels.com

Trešās personas sportā

Ārpus likuma tiešā teksta regulējuma ir arī “Samoilova situācijas”, kad sportista nopelnītās un tam izmaksājamās atlīdzības faktiski tiek formētas kā cita veida naudas plūsma trešajām personām. Praksē būs atbildams jautājums: vai pēc jaunā likuma ieceres šādi sportisti vairs nav “profesionālie”? Vai tam būtu kādas reālas sekas?

Pasaules sportā par šo daudz runā un vērtē, kā attiekties pret trešo personu iesaisti sportā – cik tas ir ētiski un cilvēciski. Kā zināms no sabiedrisko mediju publikācijām (pimēram https://www.lsm.lv/raksts/sports/sporta-politika/16.12.2024-ienemumu-dienests-atkartoti-parbaudis-samoilova-amatpersonas-deklaraciju.a580459/), tad jaunā Sporta likuma sagatavošanas laikā izvērsās diskusija ap likumprojekta sagatavošanās institūcijā strādājošā ierēdņa A.Samoilova paša gaitām “profesionālajā” sportā.

Neiedziļinoties situācijas pareizībā vai absurdumā, izejas punkts ir “atlīdzības” kritērijs, un politiskais jautājums par to, kā attiekties pret situācijām, kad sportists savas tiesības uz naudas balvām dažādos veidos ir atdevis, pārdevis, nodevis, cedējis, ieķīlājis, utt. par labu trešajām personām?

Pirms divdesmit gadiem šī tēma bija īpaši populāra, piemēram, Krievijas futbolā – valsts to nekādi neregulēja, bet starptautiski šāda prakse tika uzskatīta par nepareizu un sportistus savā veidā pat paverdzinošu, arī pretēju cilvēka-sportista cieņai.

Jaunajā Sporta likuma projektā šis jautājums paliek bez atbildes – bet vai vajadzētu? Kāpēc Latvijas sportistiem neļaut šādu praksi? Ja konkrētos sporta veidos tas būtu aizliegts, tad lai sportisti paši seko sava sporta veida starptautiskajiem dokumentiem!

Photo by fauxels on Pexels.com

View this post on Instagram

A post shared by Sporta tiesības sportslaw.lv (@sportatiesibas)

23. April, 2025.
Nacionālie nepilngadīgo spēlētāju pārejas noteikumi – vai likumīgi?
Pēc FIFA spēlētāju transfēru noteikumu atzīšanas par nepareiziem attiecībā pret ES pamatvērtībām, Eiropas juristi un akadēmiķi diskutē par šī EST sprieduma iespējamo tālāko likteni un iespējamo pielīdzināšanu arī nacionālā līmenī.

Lieta Latvijas tiesās pret “aizsargāto spēlētāju sarakstu”

Saskaņā ar tiesu datubāzi, nu jau vairākus gadus notiek interesanta tiesvedība, ar nākamo cēlienu ’24.gada novembra sākumā, un kuras būtība ir:
- par iekšējā reglamenta atzīšanu par prettiesisku ,
- par biedrības faktiskās darbības par personas iekļaušanu aizsargāto spēlētāju sarakstā atzīšanu par prettiesisku un
- morālās kompensācijas piedziņu.
Diemžēl publiski nav iespējams uzzināt visas notikušā detaļas, tāpēc var tikai pavērtēt esošo informāciju, kas pieejama publiski no federāciju vietnēm.

Atkal jau tas futbols?

Diemžēl, jā. Kā atbildētāji lietā ir norādīti gan futbola federācija, gan attiecīgais sporta klubs, kurā jaunais sportists acīmredzot ir trenējies.

Saskaņā ar federācijas vietnē publiskotajiem dokumentiem, 2021.gadā ir publicēti tādi “Akreditēto jaunatnes futbola klubu spēlētāju sagatavošanas kompensācijas noteikumi”, kuri paredz kārtību Latvijas klubu starpā par kritērijiem, lai bērni varētu mainīt klubu.

Tas ir, par bērnu pārejām faktiski ir reglamentētas “transfēra maksas”, kas nosaukts par “trenēšanas kompensācijām”. Līdzīgi kā FIFA noteikumos, ir paredzēti ierobežoti pāreju laiki (2x gadā).

Kādas ir summas “zem jautājuma”?

Reglamentā ir noteikts (saglabāta oriģinālā transkripcija no reglamenta):

Noteikumu p.2. minēto spēlētāju sagatavošanas kompensācija tiek noteikta sekojošā veidā:
a) Viens spēlētāja sagatavošanas gads FA klubā ir ekvivalents 200 EUR;
b) Viens spēlētāja sagatavošanas gads 1LK klubā ir ekvivalents 150 EUR;
c) Viens spēlētāja sagatavošanas gads 2LK klubā ir ekvivalents 125 EUR;
d) Viens spēlētāja sagatavošanas gads 3LK klubā ir ekvivalents 100 EUR

Skaidrojums reglamentā neatšifrētiem saīsinājumiem: “FA” ir futbola akadēmija”, “1LK” ir 1.līmeņa klubs, “2LK” un “3LK” attiecīgi 2. un 3. līmeņa klubs.

Atkarībā no kluba piederības kādai kastai, norādītās summas tiek reizinātas ar kādu koeficientu. Tātad faktiski neviens FA klubs nemaksā/nesaņem tieši 200 eiro, bet kādu citu izrēķinātu ciparu.

Arī atrašanās izlasēs kompensācijas ciparu palielina par noteikto koeficientu – šādi futbolisti ir vērtīgāki.

Aizsargāto saraksta nozīme

Papildus kritērijs jaunieša pārejas apmaksai ir par atrašanos “aizsargāto spēlētēju sarakstā”: kompensācija par spēlētāja pāreju no viena akreditētā jaunatnes futbola kluba uz citu akreditēto jaunatnes futbola klubu var tikt pieprasīti tikai par spēlētāju, kurš iekļauts kluba aizsargājamo spēlētāju sarakstā.

Saskaņā ar reglamentu šis saraksts ir pa pusei slepens – klubam par to jāinformē federācija un vecāki (pierādīšanas pienākums gulst uz klubu, jo reglaments neparedz speciālu formu vai veidu kā tas darāms).

Jāmaksā arī citos gadījumos

Reglamentā ir paredzēts, ka transfēra maksa par bērna “sagatavošanu” ir jāmaksā arī tad, ja bērsn nav bijis aizsargāto sarakstā (saglabāta oriģinālā noteikumu transkripcija):

Ja no viena Akreditētā jaunatnes kluba uz otru pāriet spēlētājs, kuram ir spēkā atsevišķs līgums par spēlētāja sagatavošanu ar kādiem speciāliem noteikumiem, tad kompensācija var tikt noteikta atsevišķi, pat, ja spēlētājs nav iekļauts aizsargājamo spēlētāju sarakstā.

Šādi “atsevišķie” līgumi parasti ir konfidenciāli un katrā gadījumā jāvērtē atsevišķi.

Minētie noteikumi vairākos aspektos atgādina Diaras EST lietu.

Var nojaust, ka futbolā izveidotā kārtība ne vienmēr ir pa prātam klubiem un vecākiem: ja nepilngadīgais vēlas mainīt klubu, bet jaunais klubs nevēlas par to maksāt, tad bērns vairs īsti nevar spēlēt futbolu. Labi, ja tas ir viens no daudziem interešu punktiem, bet slikti tieši futbola mīļiem.
2. April, 2025.
Dokumentācija un sports
Sporta organizācijai vajag pareizus dokumentus, lai tā sasniegtu savus sportiskos mērķus.

Iekšējās kārtības noteikumi – uzvedības reglamenti, datu apstrādes noteikumi, darba kārtība, ētikas kodekss, dažādas procedūras, utt. periodiski ir jāpārskata un jāpielāgo jauniem likumiem.

Sporta veida organizāciju iekšējās kārtības noteikumi veido būtisku pamatu organizatoriskajiem un sportiskajiem jautājumiem. Tāpat kā ikvienam sporta veidam ir savi spēles noteikumi, tiem ir arī sava čempionātu un dažādu juridisko institūciju darba noteikumi. Savukārt katrā sporta veidā uzņemtajiem biedriem, to komandām un klubiem, ir arī savi principi, uz kuriem tie darbojas. Sporta tiesību jurists var palīdzēt identificēt sporta nozarei un sporta veidam tipiskākos riskus vai potenciālos jautājumus, pievēršot tiem pienācīgu uzmanību nolikumu un reglamentu izstrādes procesā. Tāpat arī šo noteikumu un reglamentu atjaunināšanā, grozīšanā un ieviešanā dzīvē.

Sporta nozarē pieaug nozīme labas pārvaldības prasību ieviešanā un ievērošanā. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu jeb naudas atmazgāšanas prasības attiecas uz sporta organizācijām, kas saņem finansējumu no privātām personām vai ārzemju korporācijām. Sportā ienāk trauksmes celšanas un korupcijas novēršanas prasību laiks.

Statūti

Visu kapitālsabiedrību un bezpeļņas organizācijas formu darbības pamatu pamats ir statūti. Neatkarīgi no sporta veida, uz biedrībām, nodibinājumiem, sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrībām attiecas likuma prasība, ka statūtos nosaka organizācijas darbības mērķi un citus svarīgākos noteikumus.

Juridiskā formāta izvēle sporta organizācijām

Lai izvēlētos sporta organizācijas formu, jāsāk ar jautājumu par iecerēto darbības virzienu un modeli.
- Vai ir plānots gūt peļņu?
- Kas būs lēmēji un vadītāji (galvenie noteicēji) darba procesā?
- Kādi būs ienākumu avoti?
Sporta organizāciju telpas

Katrai organizācijai ir nepieciešama juridiskā adrese. Atsevišķos sporta veidos ir nepieciešamas arī fiziskās telpas, bet vēl citos šīm telpām ir jābūt speciāli aprīkotām.

Organizācijas ar lielākiem finanšu līdzekļiem var uzbūvēt un iekārtot sev piederošas telpas un sporta bāzes. Sportā finansējums var būt gan privāts, gan valsts vai pašvaldības, gan arī piesaistīts no starptautiskajām sporta federācijām un asociācijām. Starptautisko organizāciju finansējums daudzām organizācijām Latvijā dod iespēju iekārtot savu infrastruktūru augstā līmenī.

Virkne organizāciju treniņus, spēles un sacensības aizvada nomātā īpašumā.

Drošība un drošums

Arvien ierastāk ir redzēt, ka sporta notikumus to rīkotāji organizē labi sagatavotās vietās. Valstī noteiktās prasības publisko telpu sagatavošanā nemitīgi pilnveido un tas uzlabo gan sportistu un personāla apstākļus, gan skatītāju komfortu un drošumu.

Pēc Covid-19 uzliesmojuma 2020.gadā telpu drošuma aspektu varēja izjust visizteiktāk.

Sporta organizācijas stratēģija – ilgtspēja, vides aizsardzība

Starptautisko sporta organizāciju spiediena rezultātā arī Latvijā sporta komandas (ja tās vēlas piedalīties starptautiskajos turnīros un saņemt sponsoru sarūpēto balvu fondu – Eiropas un pasaules turnīros sadala miljoniem eiro) tiek spiestas domāt ilgtermiņā.

Sporta organizācijas izveidotājiem var būt stratēģija piesaistīt jaunos atlētus un izveidot tādu juridisko rāmi, ka par viņu pārdošanu varēs nopelnīt milzīgu naudu. Tomēr nacionālo un kontinentālo turnīru kontekstā vairāk domā par to, lai komandas būtu ilgtspējīgas, lai sportistiem izmaksātu atalgojumu, lai valstī sporta veids attīstītos arī pēc spilgtāko talantu pārdošanas uz bagātākām valstīm. Ieguvējs no tādas pārdošanas ir tikai pārdevējs – ne valsts, ne sporta veids no tā nav ieguvējs.

Ētika, laba korporatīvā pārvaldība sportā

Valsts ieņēmumu dienests var pārbaudīt sporta organizāciju grāmatvedības lietu stāvokli. Tomēr no sporta klubiem, kuru gaitām seko ļoti daudz iedzīvotāju, būtu jārāda priekšzīme ne tikai dokumentu korkektā noformēšanā.

GDPR jeb personu dati sportā

GDPR – tā ir Eiropas savienības regula, kura paredz noteikumus fizisku personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi un noteikumus personas datu brīvai apritei.
24. March, 2025.