Category: Sporta tiesības Latvijā

  • Līgumi sportā

    Līgumi sportā

    Latvijas Republikā visus līgumus regulē Civillikums. Arī Darba likums un citi normatīvie akti. Sporta nozare šajā jautājumā atšķiras ar to, ka liela nozīme ir starptautiskajai praksei.

    Starptautiskās Olimpiskās komitejas prasības un dažādo sporta veidu federāciju prasības var atšķirties no tā, kas ir ierasts citās nozarēs. Jārēķinās, ka sporta strīdi par līgumiem ne vienmēr nonāks civillietu tiesā vispārējā procesuālā kārtībā. Kā tas būtu atbilstoši Civilprocesa likumam. Tiklīdz līgums attiecas uz sporta nozari, paturam prātā gan administratīvo tiesu kompetenci (Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā), gan speciālo sporta šķīrējtiesu praksi.


    Sporta skolas

    Sporta skolai ir jāsaņem atbilstošās atļaujas, lai tā drīkstētu darboties. Lai saņemtu valsts vai sporta federāciju finansējumu, ir jāizpilda arī atsevišķi kvalitatīvie un kvantitatīvie kritēriji.

    Sporta klubi

    Sporta klubs kā trenažieru un grupu treniņu vieta ir vieglāk organizējams bizness nekā sporta skola.

    Jauniešu un bērnu sports

    Bērnu un vecāku tiesības aizsargā kā vietējie likumi, tā arī starptautiskās konvencijas.

    Amatiera un profesionālā statuss

    Balansēšana starp amatiera un profesionāļa statusu var būtiski izmainīt virkni finanšu jautājumu.

    Darba tiesības sportā

    Sportisti daudzējādi ir tādi paši darbinieki kā biroja specialisti, rūpnīcu vai būvniecības strādnieki.

    Ieguldījumi sportā

    Biznesi iegulda naudu sportā, pērkot licences, iegādājoties dažādas autortiesību izmantošanas iespējas, liekot lietā intelektuālā īpašuma tiesības.
    Sponsorēšana un mārketings profesionālajam sportam nodrošina lielāko daļu ienākumu.
    Nopietnākas organizācijas izvēlas arī savu akciju pārdošanu publiskajā piedāvājumā.

  • Dokumentācija un sports

    Dokumentācija un sports

    Sporta organizācijai vajag pareizus dokumentus, lai tā sasniegtu savus sportiskos mērķus.

    Iekšējās kārtības noteikumi – uzvedības reglamenti, datu apstrādes noteikumi, darba kārtība, ētikas kodekss, dažādas procedūras, utt. periodiski ir jāpārskata un jāpielāgo jauniem likumiem.

    Sporta veida organizāciju iekšējās kārtības noteikumi veido būtisku pamatu organizatoriskajiem un sportiskajiem jautājumiem. Tāpat kā ikvienam sporta veidam ir savi spēles noteikumi, tiem ir arī sava čempionātu un dažādu juridisko institūciju darba noteikumi. Savukārt katrā sporta veidā uzņemtajiem biedriem, to komandām un klubiem, ir arī savi principi, uz kuriem tie darbojas. Sporta tiesību jurists var palīdzēt identificēt sporta nozarei un sporta veidam tipiskākos riskus vai potenciālos jautājumus, pievēršot tiem pienācīgu uzmanību nolikumu un reglamentu izstrādes procesā. Tāpat arī šo noteikumu un reglamentu atjaunināšanā, grozīšanā un ieviešanā dzīvē.

    Sporta nozarē pieaug nozīme labas pārvaldības prasību ieviešanā un ievērošanā. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu jeb naudas atmazgāšanas prasības attiecas uz sporta organizācijām, kas saņem finansējumu no privātām personām vai ārzemju korporācijām. Sportā ienāk trauksmes celšanas un korupcijas novēršanas prasību laiks.

    Statūti

    Visu kapitālsabiedrību un bezpeļņas organizācijas formu darbības pamatu pamats ir statūti. Neatkarīgi no sporta veida, uz biedrībām, nodibinājumiem, sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrībām attiecas likuma prasība, ka statūtos nosaka organizācijas darbības mērķi un citus svarīgākos noteikumus.

    Juridiskā formāta izvēle sporta organizācijām

    Lai izvēlētos sporta organizācijas formu, jāsāk ar jautājumu par iecerēto darbības virzienu un modeli.

    • Vai ir plānots gūt peļņu?
    • Kas būs lēmēji un vadītāji (galvenie noteicēji) darba procesā?
    • Kādi būs ienākumu avoti?

    Sporta organizāciju telpas

    Katrai organizācijai ir nepieciešama juridiskā adrese. Atsevišķos sporta veidos ir nepieciešamas arī fiziskās telpas, bet vēl citos šīm telpām ir jābūt speciāli aprīkotām.

    Organizācijas ar lielākiem finanšu līdzekļiem var uzbūvēt un iekārtot sev piederošas telpas un sporta bāzes. Sportā finansējums var būt gan privāts, gan valsts vai pašvaldības, gan arī piesaistīts no starptautiskajām sporta federācijām un asociācijām. Starptautisko organizāciju finansējums daudzām organizācijām Latvijā dod iespēju iekārtot savu infrastruktūru augstā līmenī.

    Virkne organizāciju treniņus, spēles un sacensības aizvada nomātā īpašumā.

    Drošība un drošums

    Arvien ierastāk ir redzēt, ka sporta notikumus to rīkotāji organizē labi sagatavotās vietās. Valstī noteiktās prasības publisko telpu sagatavošanā nemitīgi pilnveido un tas uzlabo gan sportistu un personāla apstākļus, gan skatītāju komfortu un drošumu.

    Pēc Covid-19 uzliesmojuma 2020.gadā telpu drošuma aspektu varēja izjust visizteiktāk.

    Sporta organizācijas stratēģija – ilgtspēja, vides aizsardzība

    Starptautisko sporta organizāciju spiediena rezultātā arī Latvijā sporta komandas (ja tās vēlas piedalīties starptautiskajos turnīros un saņemt sponsoru sarūpēto balvu fondu – Eiropas un pasaules turnīros sadala miljoniem eiro) tiek spiestas domāt ilgtermiņā.

    Sporta organizācijas izveidotājiem var būt stratēģija piesaistīt jaunos atlētus un izveidot tādu juridisko rāmi, ka par viņu pārdošanu varēs nopelnīt milzīgu naudu. Tomēr nacionālo un kontinentālo turnīru kontekstā vairāk domā par to, lai komandas būtu ilgtspējīgas, lai sportistiem izmaksātu atalgojumu, lai valstī sporta veids attīstītos arī pēc spilgtāko talantu pārdošanas uz bagātākām valstīm. Ieguvējs no tādas pārdošanas ir tikai pārdevējs – ne valsts, ne sporta veids no tā nav ieguvējs.

    Ētika, laba korporatīvā pārvaldība sportā

    Valsts ieņēmumu dienests var pārbaudīt sporta organizāciju grāmatvedības lietu stāvokli. Tomēr no sporta klubiem, kuru gaitām seko ļoti daudz iedzīvotāju, būtu jārāda priekšzīme ne tikai dokumentu korkektā noformēšanā.

    GDPR jeb personu dati sportā

    GDPR – tā ir Eiropas savienības regula, kura paredz noteikumus fizisku personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi un noteikumus personas datu brīvai apritei.

  • Sportistu līgumsaistības, ja klubs nemaksā (2.daļa)

    Sportistu līgumsaistības, ja klubs nemaksā (2.daļa)

    Apskatīsim potenciālos konfliktus starp sportistu tiesībām “lauzt” jeb izbeigt līgumu un Latvijas likumu. Kā uzskatāmus piemērus izmantosim Latvijā populārus sporta veidus, futbolu un basketbolu.

    Kad svilpe pūš uz maksātnespēju

    Futbola spēlētāju līgumi pret Latvijas likumiem

    Profesionālā futbola pasaule ir pārklāta ar sarežģītu regulējumu tīklu gan globālā mērogā (FIFA), gan nacionālo tiesību ietvaros. Tas var novest pie aizraujošiem un dažreiz problemātiskiem krustpunktiem, kad šīs sistēmas saduras. Viens no šādiem potenciāliem konfliktu apgabaliem rodas, kad futbola klubs saskaras ar tā dēvēto “faktisko” maksātnespēju, īpaši attiecībā uz spēlētāju līgumu neizpildi. Iedziļināsimies potenciālajā sadursmē starp futbola regulējumu un Latvijas maksātnespējas likumu jeb “Bankrota Tiesībām”.

    Latvijas nacionālā līmeņa noteikumi paredz principu, ka tikai pēc 2 mēnešu ilgas algas kavēšanas futbolistam ir tiesības dot klubam brīdinājumu. Šāds brīdinājums paredz, ka futbolistam ir vēl vismaz pusmēneis jāgaida samaksa, tādējādi tikai pēc 1/3 no sezonas futbolists var juridiski būt brīvs no pienākuma spēlēt nemaksājošajam klubam – ar nosacījumu, ka ir sniedzis rakstisku paziņojumu un devis klubam otrās iespējas. Reglaments nav spēlētājiem draudzīgs, tāpēc īpaši svarīgi ir šo atrunāt līgumā.

    Basketbola nozares regulējums

    Latvijas basketbola reglaments nav tik skrupulozs kā futbolā. Tāpēc īpaši svarīgi ir šo atrunāt līgumā.

    Piemēram, Itālijā seko līdzīgam principam kā futbolā, ar papildus niansēm: pēc pilnu divu algu nesaņemšanas ir jānosūta klubam ierakstīta vēstule, dodot vismaz 20 dienas parādu kārtošanai. Šādam noteikumam ir piekritusi basketbolistu arodbiedrība, tas noteikts kolektīvajā līgumā (ACCORDO COLLETTIVO).

    Izpratne par spēles laukumu, klubam nemaksājot sportistu algu:

    • FIFA noteikumi
      • FIFA noteikumi par spēlētāju statusu un pāreju (RSTP) sniedz īpašus norādījumus par spēlētāju līgumu laušanu, īpaši gadījumos, kad klubi nepilda savas finansiālās saistības (piemēram, neizmaksātas algas).
      • Šie noteikumi ir paredzēti, lai aizsargātu spēlētāju tiesības un nodrošinātu līgumu stabilitāti sportā.
      • Galvenie punkti FIFA noteikumos ietver “pamatota iemesla” nodrošināšanu līguma laušanai, kad klubi pārkāpj līgumu.
    • FIBA un nacionālo basketbola asociāciju noteikumi
      • Basketbolā pastāv brīvlaišanas vēstuļu sistēma, kad katru gadījumu skata individuāli. Attiecīgi, FIBA šo jautājumu vērtē individuāli. Pēc noklusējuma būtu jāatzīst, ka Itālijas piemērs būtu uzskatāms par tuvu tam, kas ir “tirgus standarts”.
      • Katrā nacionālā līmenī noteikumi var atšķirties, līdz ar ko svarīgi spēlētājiem neparakstīties zem tādiem līgumiem, kuros nav saprotama izejas opcija pie nemaksāšanas.
    • Bankrota Tiesības: Latvijas Maksātnespējas likums:
      • Latvijas Maksātnespējas likums nosaka maksātnespējas procedūras un sekas valstī jeb nosaka “juridiskās” maksātnespējas kritērijus (Latvijas likumos vairs neeksistē tāda “faktiskā maksātnespēja” jau kopš 2008.gada)
      • Maksātnespējas process var būtiski ietekmēt līgumsaistības, potenciāli novedot pie esošo līgumu laušanas vai restrukturizācijas.
      • Šis likums ir paredzēts, lai aizsargātu kreditoru tiesības un nodrošinātu maksātnespējīgu subjektu sakārtotu likvidāciju vai rehabilitāciju.
      • Latvijas likums paredz 2 mēnešu kritēriju kā absolūtu brīdi maksātnespējas konstatēšanai attiecībā uz darba algu – šeit spēlētājiem svarīgi noteikt, ka visi maksājumi ir darba alga, nevis iesaistīties apšaubāmos darījumos, kuri nedos iespēju atrast jaunu darbu problēmsituācijās.

    Potenciālais konflikts starp futbola tiesībām un Bankrota Tiesībām

    Problēmas būtība slēpjas potenciālajā neatbilstībā starp FIFA fokusu uz spēlētāju (arī klubu) tiesībām un Latvijas maksātnespējas likuma plašāko tvērumu. Kamēr FIFA noteikumi prioritizē spēlētāju iespēju lauzt līgumus neizmaksātu algu dēļ tikai atsevišķos gadījumos un izejot pagaru procedūru, Latvijas maksātnespējas likums ir daudz tiešāks, turklāt var prioritizēt visu kreditoru tiesības un maksātnespējīga subjekta aktīvu saglabāšanu (šoreiz nediskutēsim par to, vai klubiem Latvijā tādi ir un vai tiem ir jebkāda vērtība). Šeit var rasties potenciāli konflikti:

    • Līguma laušanas procedūras:
      • FIFA noteikumi paredz īpašas procedūras spēlētāju līgumu laušanai, bieži vien iekļaujot paziņojuma periodus un strīdu risināšanas mehānismus. FIFA noteikumi ignorē Latvijas Bankrota Tiesības, izņemot kad runa ir par UEFA licences izsniegšanu – klubam nedrīkst būt bijusi maksātnepsēja.
      • Latvijas maksātnespējas process var noteikt atšķirīgas vai papildu prasības, potenciāli ignorējot FIFA noteikumus. Taču FIFA process ir katram futbolistam individuāls, kamēr maksātnespēja – visu futbolistu vārdā un interesēs.
      • Maksātnespējas process var izraisīt maksājumu kavēšanos, kamēr FIFA noteikumos ir noteikti laika ierobežojumi, kad maksājumi ir jāveic.
    • Prasījumu prioritāte:
      • Maksātnespējas procesā kreditori parasti tiek sarindoti atbilstoši viņu prioritātei.
      • Rodas jautājums: kur spēlētāju prasījumi par neizmaksātām algām atrodas attiecībā pret citiem kreditoru prasījumiem saskaņā ar Latvijas likumiem?
    • Sporta sankcijas pret juridiskiem procesiem:
      • FIFA var piemērot sporta sankcijas klubiem, kas nepilda savas finansiālās saistības, piemēram, pārejas aizliegumus. Tāds pats risks ir pret futbolistiem, ja viņi nespēj sagaidīt FIFA procesa galu.
      • Šīs sankcijas var būt pretrunā ar Latvijas maksātnespējas procesa mērķiem, kas ir maksātnespējīga subjekta rehabilitācija vai likvidācija.

    Basketbola gadījumā konflikts varētu nebūt tik izteikts un ass, jo basketbolā nepastāv vispārpieņemti noteikumi, kas sliktāki par Bankrota Tiesībās noteikto.

    Navigācija sarežģītībā

    Lai risinātu šos potenciālos konfliktus, ir rūpīgi jāizvērtē gan futbola regulējums, gan Latvijas maksātnespējas likums. Ir svarīgi, lai spēlētāji, klubi un juristi saprastu šo sistēmu mijiedarbību, lai nodrošinātu spēlētāju tiesību aizsardzību, vienlaikus ievērojot maksātnespējas procesa integritāti.

    Galvenie apsvērumi:

    • Skaidri līguma noteikumi, kas risina potenciālos nemaksāšanas scenārijus, kas nepasliktina sportistu situāciju.
    • Efektīva komunikācija un sadarbība starp futbola pārvaldes iestādēm un nacionālajām juridiskajām iestādēm.
    • Ekspertu juridiskie padomi, lai orientētos gan futbola tiesību, gan maksātnespējas tiesību sarežģītībā.

    Futbola tiesību un nacionālo maksātnespējas tiesību krustpunkts rada sarežģītu juridisko ainavu. Izprotot potenciālos konfliktus un meklējot ekspertu norādījumus, ieinteresētās personas var censties panākt taisnīgu un līdzsvarotu iznākumu.

    Atruna: Šis emuāra ieraksts sniedz vispārīgu informāciju, un to nevajadzētu uzskatīt par juridisku padomu.

    ARKA Group SIA / Sportslaw.lv priekšlikums Latvijas klubu līgumos iekļaujamam punktam nemaksāšanas situācijā:

    Klub snemaksā sportistam algu līguma paraugs

  • Klienta lieta: klubs nemaksā algu

    Klienta lieta: klubs nemaksā algu

    Palīdzējām sportistam, kurš nebija saņēmis algu un saskārās ar grūtībām atstāt klubu, lai attīstītu savu karjeru piemērotākā vietā.

    students practicing with volleyball balls
    Photo by Xhemi Photo on Pexels.com

    Sportista cīņa par taisnīgumu: Kad klubs nepilda solījumus

    Sporta pasaule bieži vien tiek idealizēta kā godīgas konkurences un augstu sasniegumu vieta. Tomēr aiz spožajiem prožektoriem un fanu ovācijām slēpjas realitāte, kas nereti ir daudz skarbāka. Šodien vēlos dalīties ar stāstu par kādu sportistu, kurš nonācis neapskaužamā situācijā – viņš nav saņēmis pienākošo atalgojumu no sava kluba un saskaras ar birokrātiskām barjerām, kas liedz viņam brīvi pārtraukt līgumu.

    Sportista aģents vērsās pie sportslaw.lv ar lūgumu pēc palīdzības, lai panāktu viņa klientam opciju pavēršanos.

    close up photography of table football
    Photo by Denniz Futalan on Pexels.com

    Situācijas apraksts

    Mūsu varonis, sauksim viņu par Jāni, ir talantīgs [sporta veids – konfidencialitātes nolūkos ne sporta veidu, ne sportista vārdu (kurš starp citu ir pieteikami unikāls), ne aģenta identitāti nevaram atklāt] sportists, kurš pievienojās [kluba nosaukums] ar lielām cerībām. Viņam tika solīts ne tikai spēles laiks vietējā Latvijas čempionātā [sporta veidā], bet arī regulārs atalgojums, kas nodrošinātu viņa iztiku un ļautu pilnvērtīgi koncentrēties uz treniņiem. Sākās viss labi. Laika gaitā tomēr, pēc vairākiem mēnešiem, Jānis nav saņēmis vairākus algas maksājumus.

    a woman wearing an holding trendy shoes
    Photo by José Martin Segura Benites on Pexels.com

    Problēmas ar līgumu un sporta noteikumiem

    Situāciju vēl sarežģītāku padara sporta līgumu specifika un šīs starptautiskās nozares specifiskie noteikumi, kas regulē sportistu pārejas. Līgums ir izstrādāts tā, lai aizsargātu kluba intereses, un tajā ir iekļauti sarežģīti punkti, kas apgrūtina tā laušanu. Turklāt sporta federācijas noteikumi paredz stingras sankcijas sportistiem, kuri vienpusēji pārtrauc līgumus, pat ja klubs nepilda savus pienākumus.

    No otras puses, protams, jāņem vērā Jāņa talants – bija izaudzis virs [sporta veida] vietējā čempionāta. Nav noslēpums, ka Latvijā nav neviena 100% profesionāla augstākā līmeņa sporta čempionāta. Tāpat faktors bija tas, ka Jānis ir tuvāk karjeras sākumam nekā beigām un nevēlas būt iesprūdis bez naudas un tādā līmenī, kuru ir teju acīmredzami jau pāraudzis.

    spiral notebooks
    Photo by Pixabay on Pexels.com

    Jāņa cīņa par taisnīgumu

    Jānis ir ne tikai finansiāli grūtībās, bet arī psiholoģiski zemākā punktā nekā cerētu. Viņš ir vērsies pie aģenta, lai panāktu taisnīgumu, ņemot vērā ka kluba vadītāji ir daudz rūdītāki dokumentu un sarunu lietās, turklāt apmaksāt speciālistu no nesamaksātās algas ir daudz grūtāks uzdevums.

    Sporta tiesībās funkcionāru radītais process ir lēns un birokrātisks. Nepietiek,ka klubs nemaksā, lai pievienotos citam klubam – ir virkne ierobežojumu

    female volleyball player preparing to serve
    Photo by Franco Monsalvo on Pexels.com

    Ko mēs varam mācīties no šī gadījuma?

    Šis gadījums atklāj vairākas būtiskas problēmas sporta pasaulē:

    • Nepietiekama sportistu aizsardzība: Līgumi bieži vien ir vienpusēji un vairāk aizsargā klubu, nevis sportistu intereses.
    • Finansiāla nestabilitāte: Daudzi sporta klubi saskaras ar finansiālām grūtībām, kas ietekmē sportistu atalgojumu.
    • Birokrātiskas barjeras: Sporta noteikumi var būt sarežģīti un apgrūtināt sportistu iespēju aizstāvēt savas tiesības.
    women playing handball
    Photo by Laura Rieusset on Pexels.com

    Ir nepieciešams stiprināt sportistu tiesības, nodrošināt godīgus līgumus un izveidot efektīvus mehānismus, kas ļautu sportistiem aizstāvēt savas intereses. Mēs ceram, ka stāsts par mūsu klient alietu – Jāņa gadījums – kalpos kā atgādinājums, ka sporta pasaulei ir jābūt godīgai un taisnīgai pret visiem tās dalībniekiem.

    Curling at Craighlaw
    Curling at Craighlaw by David Baird is licensed under CC-BY-SA 2.0

    Piedāvājam palīdzību šādā un līdzīgos gadījumos sporta tiesībās par fiksētu cenu!

    Par 80 euro ne tikai paskatīsimies klienta līgumu, bet arī veltīsim pusstundu, lai pārspriestu situāciju, dalītos pieredzē un ieteikumos no līdzīgiem gadījumiem. Tuvākie konsultāciju laiki jau 16.martā no rīta!

  • Kas ir FIBA BAT jeb basketbola šķīrējtiesa?

    Kas ir FIBA BAT jeb basketbola šķīrējtiesa?

    Profesionālā basketbola pasaule ir dinamiska un mainīga, un ne tikai spēles laukumā, bet arī aizkulisēs, kur tiek veidotas un parakstītas stratēģijas un līgumi. Taču, kas notiek, kad šie līgumi tiek pārkāpti vai atšķiras izpratnes par līguma saturu?

    Basketbola Arbitrāžas Tribunāls: Jauna ēra sporta strīdu risināšanā

    Līdz 2000. gadu sākumam aptuveni 40% basketbolistu līgumu tika pārkāpti no klubu puses, atstājot sportistus, trenerus un viņu aģentus neizdevīgā situācijā. Starptautiskā Basketbola Federācija (FIBA) reaģēja, izveidojot Basketbola Arbitrāžas Tribunālu (BAT), lai atjaunotu līdzsvaru un nodrošinātu taisnīgumu un ātrumu strīdu risināšanā.

    a woman wearing an holding trendy shoes
    Photo by José Martin Segura Benites on Pexels.com

    BAT ir neatkarīgs arbitrāžas tribunāls, kas atzīts Šveicē un darbojas saskaņā ar Šveices Starptautisko Privāttiesību likumu. Pateicoties savām unikālajām īpašībām, BAT ir kļuvusi par svarīgāko forumu basketbola līgumu strīdu risināšanai.

    BAT procedūras ir vienkāršas, ātras un izmaksu ziņā efektīvas. Procesi parasti sākas as rakstisku iesniegumu kārtu. No 2025.gada BAT arī piedāvā jaunu ātrās maksājumu procedūru (POP), kas ir vēl efektīvāka un pieejamāka zemu vērtību strīdiem.

    spiral notebooks
    Photo by Pixabay on Pexels.com

    BAT lēmumi ir galīgi un saistoši, un tos var izpildīt, izmantojot Ņujorkas Konvenciju vai FIBA un tās nacionālo basketbola federāciju disciplinārās sistēmas. Šī efektīvā izpildes mehānisma dēļ BAT ir kļuvusi par galveno rīku ātrai strīdu risināšanai basketbolā.

    Ja vēlaties uzzināt vairāk par šo tēmu vai esat iesaistīts līguma strīdā profesionālā basketbola pasaulē, SportsLaw.lv juristi ir gatavi jums palīdzēt ar specializētu padomu.