Kā risināt sarunāto spēļu problēmu, kāds ir juridiskais regulējums? Raksts novembra Sporta Avīzē, jurists Āris Kakstāns ielūkojas sporta nozares atbildei krāpniekiem.
Kategorija: Sporta tiesības Latvijā
-
Studentu tiesības ASV saņemt atlīdzību – NIL sistēma
NCAA jaunie NIL noteikumi nesenajos gados ir izmainījuši Amerikas studentu iespējas legāli saņemt naudu par savu atpazīstamību. Līdz šim tika uzsaktīts, ka “amatierisma” princips izslēdz jebkādas variācijas NCAA studentu-atlētu naudas lietās, lai arī sabiedrībā plaši diskutēts un atspoguļots kā filmās, tā seriālos – amatierisms daudzos gadījumos varētu būt tikai mīts un to bieži apiet.
NCAA ir mainījusi savus noteikumus par studentu sportistu tiesībām gūt ienākumus. Sākot ar 2021. gadu, ASV augstskolu sportistiem ir atļauts pelnīt naudu, izmantojot savu vārdu, tēlu un līdzību (NIL – Name Image Likeness).
Studentu sportistu ieguvumi no NIL
- Sportisti var slēgt līgumus ar sponsoriem: Tagad viņi var reklamēt produktus, piedalīties reklāmas kampaņās un gūt ienākumus no savas slavas.
- Beidzas stingrie ierobežojumi: Vairāk nekā 100 gadus sportistiem bija aizliegts pelnīt naudu, lai saglabātu amatieru statusu.
- Jaunas iespējas: Sportisti var iegūt finansiālu atbalstu savām studijām un nākotnes karjerai.
Formalitātes studentu slavas komercializēšanā
- Augstskolām ir jānodrošina, lai studentu aktivitātes atbilstu vietējiem (štatu) likumiem.
- Sportistiem ir jāinformē savas augstskolas par NIL iecerēm.
Svarīgs progress attieksmē pret studentu darbu
- Tiek atzīta sportistu darba vērtība.
- Radītas jaunas iespējas sportistu attīstībai.
- Mainās tradicionālais skatījums uz studentu sportu.
Tiesvedības par un pret
Aktīvās tiesvedības par NCAA NIL noteikumiem ir ļoti dinamisks un ātri mainīgs lauks. Šobrīd notiek daudzas dažādas tiesas prāvas, kas skar dažādus jautājumus, kas saistīti ar jaunajiem NIL noteikumiem.
Vispārīgi runājot, šīs tiesvedības koncentrējas uz šādiem jautājumiem:
- Noteikumu interpretācija individuālās lietās: Daudzas prāvas ir saistītas ar to, kā precīzi interpretēt NIL noteikumus un kā tos piemērot konkrētiem gadījumiem.
- Griesti: Ir strīdi par to, cik lielā mērā NCAA un citas koledžu/augstskolu līmeņa organizācijas var ierobežot sportistu iespēju gūt ienākumus.
- Kompensācijas lietas jeb naudas jautājumi: Kā tieši sportisti var saņemt atlīdzību par savu vārda, tēla un līdzības izmantošanu komerciālos nolūkos.
- Konflikti ar esošajiem likumiem: Dažas tiesas prāvas skar jautājumu par to, vai NIL noteikumi nebūtu pretrunā ar konkurences tiesībām (ASV ar to saprot antimonopolistiskos jeb antitrasta likumus) vai citiem ASV federālajiem un štatu likumiem.
NIL vēl aizvien ir ļoti jauna un strauji augoša joma, tāpēc tiesību akti un interpretācijas var mainīties ļoti ātri.
Pirmie NIL likumi ASV
Pirmā ASV štats, kas oficiāli legalizēja studentu sportistu tiesības gūt ienākumus, izmantojot savu vārdu, tēlu un līdzību (NIL), bija Kalifornija. 2019. gadā Kalifornijas likumdevēji pieņēma Fair Pay to Play Act, kas stājās spēkā 2021. gadā. Šis likums deva studentiem sportistiem iespēju slēgt līgumus ar sponsoriem un gūt ienākumus no savas slavas.
Kalifornijas piemērs iedvesmoja arī citas štatus ieviest līdzīgus likumus, kas galu galā mudināja NCAA mainīt savus nacionālos noteikumus, ļaujot visiem ASV augstskolu sportistiem gūt ienākumus no NIL.
Svarīgi atzīmēt: Lai gan Kalifornija bija pirmais štats, kas pieņēma šādu likumu, situācija kopš tā laika ir strauji mainījusies. Daudzi citi štati ir pieņēmuši savus NIL likumus, un dažos gadījumos šie likumi atšķiras no Kalifornijas likuma.
-
Vai pēc FIFA noteikumiem varētu krist arī nacionālie reglamenti?
Pēc EST sprieduma un diskusijas “Diaras lietas” kontekstā, nākamie rindā varētu būt nacionālie futbola reglamenti.
Lai saprastu risku vietējā mēroga noteikumiem, vispirms ieskatīsimies ES likumos un salīdzināsim tos ar Latvijas nacionālā reglamenta īpatnībām.
Kuram tieši ES noteikumam neatbilst FIFA transfēru reglaments?
FIFA “Spēlētāju statusa un pāreju” reglamenta 17.punkts atzīts par neatbilstošu Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD“) 45. un 101.pantam. Ko paredz šie ES noteikumi?
LESD 45.pants paredz, ka darbiniekiem ir tiesības brīvi pārvietoties starp ES valstīm. FIFA noteikumi būtiski bremzēja šī noteikuma efektivitāti īstajā dzīvē. Latvijas likumos, saprotams, šāds analogs noteikums nav, jo tiesības strādāt citā pilsētā vai reģionā ir pārāk pašsaprotamas. Būtu absudri, ja likumā būtu jāraksta, piemēram, ka jaunietis no Valkas var spēlēt Kandavas klubā. Var, un par to nav jautājumu.
LESD 101. pants paredz, ka ES ietvaros jābūt godīgai konkurencei. FIFA noteikumi bloķēja reālu iespēju klubu starpā sacensties par futbolistiem, jo FIFA ieviestā sistēma mākslīgi bremzēja šo procesu. Par šo noteikumu Latvijas likumos var meklēt analogus.
LESD IV SADAĻA: PERSONU, PAKALPOJUMU UN KAPITĀLA BRĪVA APRITE
1. NODAĻA: DARBA ŅĒMĒJI
45. pants
(bijušais EKL 39. pants)
1. Savienībā nodrošina darba ņēmēju pārvietošanās brīvību.
2. Pārvietošanās brīvība nozīmē to, ka likvidē jebkādu dalībvalstu darba ņēmēju diskrimināciju pilsonības dēļ attiecībā uz nodarbinātību, darba samaksu un citiem darba un nodarbinātības nosacījumiem.
3. Tā nozīmē turpmāk norādītās tiesības, ko var ierobežot, vienīgi pamatojoties uz sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai sabiedrības veselības apsvērumiem:
a) tiesības pieņemt faktiskos darba piedāvājumus; b) tiesības šajā nolūkā brīvi pārvietoties dalībvalstu teritorijā; c) tiesības darba nolūkos uzturēties kādā dalībvalstī saskaņā ar normatīviem un administratīviem aktiem, kas reglamentē šīs valsts pilsoņu nodarbinātību; d) tiesības palikt kādā dalībvalstī pēc tam, kad darba attiecības šajā valstī beigušās, atbilstīgi nosacījumiem, kas ietverti regulās, kuras izstrādās Komisija. (..)
LESD VII SADAĻA: KOPĪGI NOTEIKUMI PAR KONKURENCI, NODOKĻIEM UN TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANU
1. NODAĻA: KONKURENCES NOTEIKUMI
1. IEDAĻA: NOTEIKUMI, KAS ATTIECAS UZ UZŅĒMUMIEM
101. pants
(bijušais EKL 81. pants)
1. Turpmāk norādītais ir aizliegts kā nesaderīgs ar iekšējo tirgu: visi nolīgumi uzņēmumu starpā, uzņēmumu apvienību lēmumi un saskaņotas darbības, kas var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm un kuru mērķis vai sekas ir nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū, un jo īpaši darbības, ar kurām:
a) tieši vai netieši nosaka iepirkuma vai pārdošanas cenas, vai kādus citus tirdzniecības nosacījumus; b) ierobežo vai kontrolē ražošanu, tirgus, tehnikas attīstību vai investīcijas; c) sadala tirgus vai piegādes avotus; d) līdzvērtīgos darījumos ar dažādiem tirdzniecības partneriem piemēro atšķirīgus nosacījumus, tādējādi radot tiem neizdevīgus konkurences apstākļus; e) slēdzot līgumus, prasa, lai otra puse uzņemtos papildu saistības, kuras pēc savas būtības vai saskaņā ar nozares praksi nekādi nav saistītas ar attiecīgo līguma priekšmetu. 2. Visi nolīgumi vai lēmumi, kas ir aizliegti saskaņā ar šo pantu, automātiski nav spēkā.
3. Šā panta 1. punktu tomēr var atzīt par nepiemērojamu:
— jebkuram starp uzņēmumiem noslēgtam nolīgumam vai nolīgumu kategorijai; — jebkuram uzņēmumu apvienības pieņemtam lēmumam vai lēmumu kategorijai; — jebkādai saskaņotai darbībai vai darbību kategorijai, kas palīdz uzlabot preču ražošanu vai izplatīšanu vai veicina tehnisku vai saimniecisku attīstību, reizē ļaujot patērētājiem baudīt pienācīgu daļu no iegūtajiem labumiem, un kas:
a) neuzspiež attiecīgiem uzņēmumiem ierobežojumus, kuri nav obligāti vajadzīgi, lai sasniegtu šos mērķus; b) neļauj šādiem uzņēmumiem likvidēt konkurenci attiecībā uz šo ražojumu būtisku daļu. Latvijas konkurences tiesības
Latvijā ir spēkā Konkurences likums. Šī likuma vispārīgo uzraudzību veic Konkurences padome, taču arī neapmierinātie sportisti var vērsties ar tiešu prasību savu tiesību aizsardzībā.
Likuma III nodaļa raksturo konkurenci ierobežojošas darbības, kuras ir aizliegtas:
11.pants. Aizliegtas vienošanās un par spēkā esošām atzītas vienošanās
Ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, to skaitā vienošanās par:1) tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem;
2) ražošanas vai realizācijas apjomu, tirgu, tehniskās attīstības vai investīciju ierobežošanu vai kontroli;
3) tirgu sadali, ņemot vērā teritoriju, pircējus, piegādātājus vai citus nosacījumus;
4) noteikumiem, kuri darījumu slēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu ar trešo personu padara atkarīgu no tā, vai šī trešā persona uzņemas saistības, kuru komerciālais lietojums neattiecas uz konkrēto darījumu;
5) piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkursos vai izsolēs vai par šīs darbības (bezdarbības) noteikumiem, izņemot gadījumus, kad konkurenti publiski darījuši zināmu kopīgu piedāvājumu un šā piedāvājuma mērķis nav kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci;
6) nevienādu noteikumu piemērošanu ekvivalentos darījumos ar trešajām personām, radot tām konkurences ziņā nelabvēlīgākus apstākļus;
7) darbībām (bezdarbību), kuru dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt kādu konkrēto tirgu vai tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana kādā konkrētajā tirgū.
Konkurences padomes viedoklis līdzīgā jautājumā
KP ir rakstījusi:
Novērojams ir apstāklis, ka “no-poach” vienošanās pastāv sevišķi slēgtās nozarēs, kur darbinieki ir speciālisti kādā nozarē vai ir apveltīti ar īpašiem talantiem, un ir ļoti ierobežots skaits šādu darbinieku konkrētajā tirgū. Piemēram, tehnoloģiju nozarē, veselības aprūpes nozarē u.c. profesionālo pakalpojumu nozarēs. “No-poach” vienošanās nereti tiek panāktas nozaru asociāciju ietvaros, kur konkurenti visas nozares līmenī savstarpēji vienojas nepieņemt darbā viens otra darbiniekus un noteikt darbinieku algu līmeni. Nereti “no-poach” vienošanās tiek pieņemtas kā “džentelmeņu vienošanās”, t.i. ļoti neformāli nozares pārstāvjiem savstarpēji vienojoties, ka neņems darbā viens otra darbiniekus – īpaši mazos tirgos ar šauru konkurentu loku, kas ir savstarpēji pazīstams.
KP raksts par no-poach tēmu.Lai gan KP nemin profesionālos / pusamatieru / amatieru sportistus, tomēr uzskatāms, kā arī uz šo šauro nozari attiecas likuma regulējums. Labs basketbolists, piemēram, nevar ātri kļūt par labu hokejistu vai futbolistu, u.tml.
Situācija ar konkurences tiesībām Latvijas sportā
Atbilde uz virsrakstā zudoto jautājumu ir: jā, bet mazākā daļā nekā EST lietā par Diaras situāciju un starptautiskajiem transfēriem (dabīgi, nacionālie reglamenti attiecas uz iekšzemes pārejām, bet FIFA reglamentā starptautiskās pārejas).
Vai Latvijā kādai federācijai ir līdzīgi reglamenti kā FIFA, kas varētun būt pretēji Konkurences likumam?
-
FIFA reakcija uz Diaras lietu: pārskatīs reglamentu
FIFA izziņojusi, ka sekojot Eiropas Savienības Tiesas spriedumam Diaras lietā, aicinās savas ieinteresētās puses piedalīties futbolistu transfēru kārtības pārskatīšanā. Mēneša sākumā EST publicēja spriedumu lietā, kur vērtēja FIFA transfēru reglamenta atbilstību ES likumiem un atzina FIFA izveidoto un reglamentēto par nesaderīgu ar ES pamatvērtībām vairākos aspektos.
FIFA nesteidzas neko mainīt
Publicējot savu atbildi uz EST spriedumu, FIFA vispirms uzsver to, ka pirms jebkādām izmaiņām 1) konsultēsies ar sev svarīgajiem nozares dalībniekiem (“steikholderiem”), un 2) ka virknē citu aspektu neplāno neko mainīt.
FIFA galvenais jurists savā kopsavilkumā par FIFA redzējumu uz EST spriedumu cita starpā atsaucas uz 2001.gadā notikušajām sarunām starp viņa pārstāvēto organizāciju un Eiropas Komisiju, netieši paužot aizvainojumu par to, ka pirms 20 gadiem runātais izrādījies nederīgs arguments EST priekšā. Vienlaikus jurists uzsver, ka ESt spriedums ir labs dzinulis uzsākt FIFA prezidenta 2016.gadā deklarēto vēlmi modernizēt juridisko regulējumu futbola birokrātijā.
Kāpēc vajag mainīt?
Pasaules futbolā pastāvējusī nesamērība, ka futbolistu atalgojums un iespējamā transfēra maksa jeb līguma izpirkuma cena ir liela problēma, jau sen visiem it kā bija zināms. Taču nevienam to vēl nebija izdevies novest līdz juridiski augsta līmeņa risinājumam, kā tas notika Diaras lietā.
EST lietā neapstrīdēja, ka FIFA reglaments ir vajadzīgs, lai veidotu iespējami līdzīgu futbola transfēru sistēmu visā pasaulē. Apstrīdēta tika sadaļa un prakse, kuras ietvaros futbolisti un nesaistīti klubi varēja tikt padarīti atbildīgi par tādu izmaksu segšanu, kas pēc godīguma, taisnīguma un veselā saprāta, nebūtu jāsedz kādam no tiem. Tas ir, FIFA savu cēlo mērķu sasniegšanā pieļāva netaisnīgas situācijas nestandarta situācijās (citiem vārdiem sakot, atzīstams mērķis tomēr nevar attaisnot jebkurus līdzekļus).
Ko FIFA nemainīs
Plānots saglabāt vairumu no visiem pārējiem noteikumiem, kuri EST lietā netika vērtēti (tāpēc netika atzīti par prettiesiskiem).
Piemēram, vēl aizvien futbolisti ar derīgiem un neapstrīdētiem kontraktiem nedrīkstēs brīvi staigāt starp klubiem. Vēl aizvien transfēri un līguma uzteikuma jākārto juridiski korektā ceļā. Jaunais regulējums varētu attiekties vien uz šauri definētām situācijām, kad pastāv domstarpības starp spēlētāju un klubu, kad viņš vēlas klubu pamest (vai to jau ir izdarījis) un meklē vai jau ir atradis savu nākamo nodarbinātības vietu.
Šobrīd grūti prognozēt, vai FIFA revīziju rezultātā tiks veikta futbolistu alg un transfēra (izpirkuma) maksu salāgošana. Ar to saprotot situācijas, kad futbolista līgumā noteiktā cena ir nesamērīgi liela pret algu. Latvijas kontekstā ar to varētu saprast gadījumus, piemēram, kad ar algu EUR 1500 vai EUR 2000 vienlaikus noteiktā izpirkuma cena ir 2 miljonu apmērā.