Category: Sporta tiesības Latvijā

Monpeljē Apelācijas tiesa nesen lēmusi pārkvalificēt attiecības starp biedrību- regbija klubu un vienu no tā amatieru spēlētājiem par darba līgumu un piesprieda klubam samaksāt spēlētājam vairāk nekā 30 000 €, no kuriem vairāk nekā 9 000 € par slēpto nodarbinātību.

Pārģērbts darba līgums: sods amatieru regbija klubam

Klubs sešu mēnešu laikā spēlētājam izmaksāja 7 200 € kā izdevumu atlīdzību un spēles prēmijas. Apelācijas tiesa konstatēja, ka spēlētājam izmaksātās summas bija noteiktas 500, 900 vai 1000 € apmērā, atkarībā no mēneša, un secināja, ka patiesībā tās ir darba atlīdzība jeb alga, nevis izdevumu atlīdzība.

Tiesa arī konstatēja, ka klubs noteica spēlētājam nodarbību un treniņu grafiku, izsauca viņu uz spēlēm, kad viņš nebija savainots, un pat sodīja viņu ar 5 € par kavēšanos spēles dienā. Klubs arī piespieda viņu trenēt vidusskolēnus un pamatskolēnus regbija sekcijā. Šis uzdevums būtībā raksturoja pakļautības saiknes esamību. Visi darba līguma kritēriji (pazīmes, kas liecina par nodarbinātību) – izpildīti.

Neatkarīgi no tā, kā puses nosauc savas attiecības, tiesnesis var tās pārkvalificēt par darba līgumu, atbilstoši Francijas likumam, ja faktiski ir izpildīti šādi elementi:

1. Atlīdzība
2. Darba process
3. Pakļautība.

Šajā sakarā apelācijas tiesa precizēja, ka spēlētāja amatiera vai profesionāļa statuss neietekmē iespēju noslēgt darba līgumu. Citiem vārdiem sakot – tas, ka sportists ir ar amatiera licenci, nenozīmē, ka attiecības ar viņa klubu nevar faktiski pārkvalificēt par darba līgumu.

Finansiālās sekas var būt ievērojamas: algu piedziņa (dažreiz uz pilna laika tarifa pamata), apmaksāts atvaļinājums, atlaišanas pabalsts par slēpto darbu un/vai par atlaišanu bez pamatota iemesla utt. Summas var ātri sasniegt vairākus desmitus tūkstošu eiro.

Padomi Latvijas sporta organizācijām

Latvijas nodarbinātības likumi pēdējā laikā arvien vairāk tuvojas Francijas likumiem, ar katru pārņemto ES direktīvu atšķirības mazinās. Jā, Francija ir liela valsts, tāpēc tur dažādas lietas var parādīties un atkārtoties ar augstāku varbūtību. Tomēr arī Latvijā, kāpjot minimālajai algai un labumiem, ieguvums ko cilvēks var saņemt saistībā ar būšanu oficiālās darba attiecībās, turpina palielināties. Tas ir tikai laika jautājums, kamēr Latvijā pirmais bēdīgais vai dusmīgais amatieris sportists vēršas tiesā pret biedrību – sporta komandu vai klubu.

Arī starptautisko federāciju dāsnās sponsoru naudas pārdales ir palielinājušas klubu maksātspēju, it sevišķi tas ir raksturīgs futbolā (konkurence par vietu UEFA kausos ir relatīvi zema, tur nonākt var pat salīdzinoši lēti, bet balvu fonds ir 6-7 ciparu apmērā tikai par īsu dalību vien).

Pirmais padoms: nodrošināt, ka nav pamata izmaksātās summas atzīt par darba algu. Kādā apmērā, cik bieži un par ko teik veiktas izmaksas?

Otrais padoms: neradīt attiecībās iespaidu, ka tās ir subordinācijas attiecības – kādas raksturīgas darbinieku un darba devēju starpā. Kādi mehānismi pastāv, lai nodrošinātu komandas dalību spēlē?

Trešais padoms: veidot pašu spēļu un treniņu procesu, lai izvairītos no klasiska darba procesa sistēmas veidošanas.

Vai esat sporta biedrība? ARKA Group SIA var palīdzēt novērst šos riskus, veicot padziļinātu auditu.

Vai uzskatāt, ka esat pārģērbta darba līguma situācijā? Mūsu birojs sniedz konsultācijas un palīdz jums pārkvalifikācijas procesā.

Par sporta amatieriem, kuri tiek apmaksāti kā profesionāļi. Problēma tiek apspriesta visur, kur pastāv sporta sacensības un turnīri. Atlīdzība, ko it-kā-amatieri saņem, varētu nešķist samērīga.

Ienesīgs hobijs

Piemēram, Francijā ir plaši zināms, ka daudzos amatieru klubos, piemēram, futbolā vai regbijā, daži spēlētāji saņem līdz pat 1200 eiro mēnesī. Tas ir par diviem treniņiem un vienu spēli nedēļā. Tomēr mēs runājam par amatieru sportu, nevis par profesionālo līmeni.

Atsevišķos izņēmumos robež-profesionāļi (uz amatiera-profesionāļa statusa robežas esošie, kas parasti ir jaunie vai tuvu karjeras beigām esošie sportisti) pat var cerēt uz augsta līmeņa speciālista vai vadītāja atlīdzību.

Kamēr daži cilvēki strādā birojos vai piebeidz sevi rūpnīcās, lai uzturētu savas ģimenes un saņemtu līdzīgus ienākumus, šie spēlētāji saņem naudu par savu hobiju.

Bezmaksas brīvprātīgie speciālisti

Blakus šiem labi apmaksātajiem hobijiem ir brīvprātīgie treneri – kvalificēti speciālisti, kuri atdod savu laiku, enerģiju un sirdi, nesaņemot ne centa.

Infrastruktūra noveco un nolietojas, klubi zaudē savu identitāti, bet spēlētāji bez sirdsapziņas pārmetumiem pāriet uz netālo konkurentu klubu par 50 eiro lielāku mēneša naudu.

Budžeta piemērs

Apskatīsim matemātiku: klubs, kas maksā 20 spēlētājiem 500 eiro mēnesī, iztērē vismaz 100 000 eiro sezonā, pat ja tas tiek maksāts kā ceļa izdevumu kompensācija (kilometrāža uz spēli, treniņu), vai vismaz ~185 000 eiro, ja tas tiek maksāts kā alga.

No vienas puses, šī nauda varētu tikt izmantota daudz labāk. Klubi bieži vien iegūst šo naudu no pašvaldības dotācijām vai sponsoriem – paši faktiski nerada savus ienākumus vai būtisku naudā izmērāmu pievienoto vērtību.

Secinājums: nodokļos nomaksātā nauda mēdz aiziet arī šādus ceļus, ja pašvaldībā ir kāds pus-profesionāls sporta klubs.

Viegla nauda un nodokļu atlaides

Sponsorēšanas gadījumā varētu būt, ka kluba prezidenta draugam ir liels uzņēmums un viņš dod naudu klubam, kas viņam nesniedz nekādu labumu pretī, izņemot uzņēmuma nosaukuma plakātu stadionā. Un varbūt kādu nodokļu atlaidi no valsts, ja klubs ir SLO.

Veselais saprāts tomēr prasa: ja šī nauda tiek tērēta, tai vajadzētu tikt izmantotai gudri. Tā būtu jāiegulda modernās infrastruktūrās un augsti kvalificētā personālā, kas būs īstais iemesls, kāpēc jauni spēlētāji vēlēsies pievienoties klubam, lai progresētu un paceltu klubu augstāk. Nevis lai īstermiņā piesaistītu “amatieri“, bez tālākas vīzijas.

Jebkurš racionāls padomdevējs ieteiks spēlētājiem ņemt to, kas ir pieejams. Kāpēc atteikties?

Šī sistēma tomēr šķiet dīvaina, kad “profesionāls sportists” trenējas 40 stundas nedēļā un saņem mazāk nekā amatieru sportisti, jo likums rakstīts abstrakti.