Category: Sporta tiesības Latvijā

  • Strīdu risināšana sportā

    Strīdu risināšana sportā

    Laukumā saduras sportistu muskuļu spēks un taktiskā domāšana, bet ārpus laukuma – dažādie viedokļi par kādu juridisku, praktisku vai finansiālu jautājumu. 

    Sportslaw.lv piedāvā sporta jurista konsultācijas kompetences jomās, tajā skaitā strīdu risināšanā.

    Strīdu risināšana sportā

    Līgumu pārrunas un citas sarunas ir ikdienišķa vajadzība. Sadarbības laikā var rasties situācijas, kad viedokļi atšķiras. Strīdam nevajag izvērsties. Bet dažreiz strīds ir neizbēgams, un to ir jārisina. Sarunu, mediācijas un citu iespēju izmēģināšana ne vienmēr var pasargāt no tiesāšanās. 

    Sporta lēmēji un administratīvās tiesas tiesnesis 

    Strīdi sporta nozarē, atkarībā no sporta veida, var būt pakļauti speciālajiem sporta orgāniem ar šauru kompetenci. 

    Sporta nozares strīdi var būt pakļauti arī Latvijas administratīvajām tiesām. 

    Šveicē bāzētā Sporta tiesību šķīrējtiesa (CAS) ir piemērs tam, ka sporta nozarē strīdu izskatīšanas procedūras ir sevišķi specifiskas. Katra sporta veida vadošā organizācijas parasti izveido un uztur savu strīdu izskatīšanas mehānismu. Tas viss darbojas pirms vēl jāiesaista CAS.

    Tāpat ir jāņem vērā, ka sporta nozarē izpratne par tiesvedību ir attīstījusies savā, specifiskā virzienā. Ļoti daudzos sporta veidos par augstāko instanci tiek atzīta jau minētā Šveicē bāzētā biedrība, ko pazīst kā varenākā sporta šķīrējtiesa jeb vienkārši CAS. Vairāk par sporta šķīrējtiesu tās oficiālajā lapā: www.tas-cas.org 

    Bezmaksas juridiskā palīdzība 

    Vadošās sporta organizācijas sportistiem nodrošina iespēju pieteikties un saņemt juridisko palīdzību bez maksas. Arī CAS ir šāda programma, kas individuāliem sportistiem sniedz papildus ieguvumus.

    Specializētās “tiesas” sporta veidos 

    Vairākām pasaules vadošajām sporta organizācijām ir sava noteikumu sistēma un tās publicē savu strīdu risināšanas institūciju pieņemtos lēmumus. 

    Volejbols: 

    FIVB – https://www.fivb.com/en/thefivb/legal 

    Futbols: 

    FIFA – https://www.fifa.com/legal 

    Basketbols – 

    FIBA: https://www.fiba.basketball/bat/awards

  • FIFA strīda lietā izgaismojas kāda Virslīgas futbolista algas līmenis

    FIFA strīda lietā izgaismojas kāda Virslīgas futbolista algas līmenis

    Kādā salīdzinoši nesenā futbola strīdā atklātībā nākusi kāda maz zināma horvātu spēlētāja alga vienā no Latvijas komandām. Nereti izskan, ka Latvijā profesionālais futbols nemaz neesot tik bagāts, taču fifa.com vietnē publiskotie oficiālie dokumenti apliecina ļoti labu turīgumu. Konkrētāk, temats ir Marko Dabro alga Riga FC klubā.

    Marko Dabro, horvātu futbolists, 2023. gada 10. februārī parakstīja darba līgumu ar Riga FC, kas bija spēkā līdz 2023. gada 30. novembrim. Saskaņā ar šo līgumu viņa mēneša neto alga bija EUR 20,000.

    Papildus tam, 2023. gada 11. februārī Marko Dabro un Beijing Guoan FC parakstīja “Papildus vienošanos”, kurā klubs apņēmās maksāt spēlētājam kopējo summu EUR 565,000 kā neto atlīdzību papildus algai, ko viņš saņēma saskaņā ar Riga FC līgumu 2023. gada sezonā.

    Šī papildus atlīdzība tika piešķirta, lai kompensētu atšķirību starp spēlētāja algu Riga FC un viņa sākotnējo līgumu ar Beijing Guoan FC.

    Marko Dabro alga Riga FC klubā:

    • Mēneša neto alga: EUR 20,000
    • Papildus atlīdzība: EUR 565,000

    Šī informācija sniedz ieskatu par Marko Dabro finansiālo situāciju Riga FC klubā un parāda, kā klubs centās nodrošināt spēlētājam pienācīgu atlīdzību par viņa sniegumu laukumā.

    Galvenais strīds starp prasītāju Marko Dabro un atbildētāju Beijing Guoan FC bija saistīts ar būtisku kavēšanos algu izmaksā, kamēr spēlētājs bija izīrēts uz Riga FC. Lai gan klubs apgalvoja, ka maksājumi tika veikti atbilstoši iekšējai kārtībai un pēc aizdevuma perioda beigām, FIFA Strīdu izšķiršanas palāta konstatēja, ka spēlētājam bija pamatots iemesls vienpusēji lauzt līgumu, jo kavētie maksājumi pārsniedza tolerējamo.

  • PSG “Japan Tour 2023”: Ne Neimara, Ne Mbapē, Ne Mesi – Klubs Nav Vainīgs

    PSG “Japan Tour 2023”: Ne Neimara, Ne Mbapē, Ne Mesi – Klubs Nav Vainīgs

    Parīzes “Saint-Germain” (PSG) un Japānas uzņēmums “Circus Inc.” parakstīja līgumu par trīs vasaras pārbaudes spēļu organizēšanu Japānā 2023. gada vasarā, iesaistot kluba profesionālo komandu.

    “Circus” cerēja piesaistīt plašu auditoriju, pateicoties trim kluba zvaigžņu spēlētājiem: Mesi, Neimaram un Mbapē. Tomēr galu galā neviens no viņiem šajās spēlēs nepiedalījās: Mesi aiziešana no kluba tika paziņota 2023. gada jūnija sākumā, Mbapē uz to brīdi bija atskaitīts vai atstādināts no komandas, bet Neimars bija savainots.

    Līdz ar to “Circus” atteicās samaksāt PSG atlikušo rēķinu summu vairāk nekā 2 miljonu eiro apmērā un pieprasīja vairāk nekā 12 miljonu eiro lielu kompensāciju par zaudējumiem, apgalvojot, ka trīs zvaigžņu spēlētāju prombūtne nopietni kaitējusi turnejas panākumiem.

    Juridiskie jautājumi

    Jautājums bija vienkāršs: vai PSG bija līgumiski pienākums nodrošināt šo trīs zvaigžņu spēlēšanu?

    “Circus” jo īpaši apgalvoja, ka nebūtu parakstījis līgumu, ja būtu zinājis par viņu prombūtni, kuras neparedzamība līguma izpildi padarīja pārmērīgi apgrūtinošu.

    Savukārt klubs galvenokārt apgalvoja, ka nekad nav garantējis konkrētu spēlētāju piedalīšanos un ka ir izpildījis savas saistības, jo visas trīs paredzētās spēles notika.

    Un spēlēs piedalījās PSG profesionālā komanda.

    Tribunāla lēmums

    Parīzes Komerctiesa konstatēja, ka:

    2023. gada turnejas līgumā nebija minēts pienākums iekļaut laukumā konkrētus spēlētājus, atšķirībā no 2022. gada turnejas līguma;

    tas pat skaidri paredzēja, ka atsevišķi spēlētāji varētu nepiedalīties dažādu iemeslu dēļ: savainojumi, transfēri, izsaukšana uz valstsvienību utt.;

    Civillikums nosaka, ka līgumi ir jāizpilda godprātīgi, bet saskaņā ar panāktajām vienošanām.

    Tādējādi tiesa pieņēma PSG labā lēmumu, atzīstot, ka klubs ir pienācīgi izpildījis savu galveno pienākumu – nodrošināt profesionālās komandas spēlēšanu trīs paredzētajās spēlēs, un piesprieda “Circus” samaksāt PSG neatmaksāto rēķinu atlikumu 2 850 000 eiro apmērā.

    Ko atcerēties

    Līgumu tiesībās ir jāievēro precizitāte.

    Līguma tekstam jābūt pēc iespējas detalizētākam.

    Līgumos ir nepieciešams sīki definēt pušu pienākumus, tostarp tos, kas varētu šķist acīmredzami, lai izvairītos no iespējamām grūtībām strīdu gadījumā.

  • Vietējo spēlētāju noteikums futbolā neiztur EST pārbaudi

    Vietējo spēlētāju noteikums futbolā neiztur EST pārbaudi

    Futbola noteikumi par “vietējiem spēlētājiem” pārkāpj Eiropas Savienības noteikumus – Eiropas Savienības Tiesa lietā C-680/21 nosprieda, ka Eiropas Futbola asociāciju Savienība (UEFA) un Beļģijas futbola federācijas (jeb “Beļģijas Karaliskā futbola klubu apvienība” izvirza pārmērīgus ierobežojumus, kuru attaisnojums nav uzreiz acīmredzams (bet varētu tikt piemeklēts individuāli).

    Futbolistu reģistrācija

    Tāpat kā ganāmpulkus, arī futbolistus federācijas prasa reģistrēt saskaņā ar stingriem kritērijiem unpieļaujamības nosacījumiem.

    Futbolā pastāvošie futbolistu reģistrēšanas principi ir pretrunā Līguma per Eiropas Savienības darbību 101. pantam, ja tie ierobežo konkurenci starp futbola klubiem. Tas šķietami izriet no jebkuras Eiropas futbola līgas noteikumu kopuma. Lai gan EST šādu secinājumu nevar izdarīt kā faktisku apgalvojumu attiecībā uz visiem nacionālajiem futbola reglamentiem visos aspektos, tomēr secinājuma formulējums atstāj maz šaubu par esošās kārtības apšaubīšanu.

    Daudz konkrētāk spriedumā secināts, ka Beļģijas futbola federācijas noteikumi ir pretrunā LESD 45. pantam, ja tie rada šķēršļus darba ņēmēju pārvietošanās brīvībai. Spriedumā gan ir atstātas atvērtas durvis Beļģijas futbola vadošajai organizācijai piemeklēt labus argumentus (spriedumā lietotie vārdi “ja vien netiek pierādīts, ka ierobežojumi ir nepieciešami un samērīgi mērķa sasniegšanai”).

    Šis spriedums uzsver nepieciešamību nodrošināt konkurences un pārvietošanās brīvību Eiropas Savienībā, vienlaikus atzīstot sporta sociālo un audzinošo nozīmi. Būtiski uzsvērt, ka ar šo spriedumu teik mazināta sporta kā “īpašas nozares” loma Eiropas Savienības iekšējā tirgū, nostādot to līdzās vairumam nozaru, kuras bez liekām šaubām uzskatām par biznesiem.

    Lietas C-680/21 īsais kopsavilkums

    Royal Antwerp Football Club un viens no profesionālajiem futbolistiem cēla prasību pret Beļģijas futbola federācijau un UEFA. Strīdus punkts ir prasība, ka profesionālā futbola klubiem, kas piedalās pirmo komandu oficiālajās sacensībās [..], spēles protokolā ir jānorāda vismaz 6 spēlētāji, kas ir trenējušies kādā Beļģijas klubā; no tiem vismaz 2 spēlētājiem ir jāatbilst papildu nosacījumam par vismaz 3 gadiem Beļģijā pirms 21 gada vecuma sasniegšanas. Ja klubs nevar reģistrēt iepriekšējā daļā noteikto minimālo spēlētāju skaitu, tas nedrīkst aizstāt minētos spēlētājus ar spēlētājiem, kas neatbilst šiem nosacījumiem.

    Var rasties situācija, ka klubam ir jāpilda līgumsaistības pret futbolistu, bet tas nevar piedalīties oficiālos mačos.

    Tiesas vērtējuma juridiskais formulējums

    Tiesa aplūkoja, vai noteikumi pārkāpj LESD 45. pantā garantēto darba ņēmēju pārvietošanās brīvību. Futbolā pastāvošie noteikumi var radīt netiešu diskrimināciju pret spēlētājiem, kas ir citu

    dalībvalstu pilsoņi, jo tie galvenokārt kaitē tiem, kas nav trenējušies Beļģijas klubos.

    Tiesa arī analizēja, vai šie noteikumi ierobežo konkurenci starp futbola klubiem. LESD 101. pants aizliedz uzņēmumu apvienības lēmumus, kas ierobežo konkurenci. Tiesa secināja, ka UEFA un Beļģijas futbola federācijas noteikumi ierobežo klubu iespējas brīvi veidot komandas, jo tie nosaka minimālo “vietējo spēlētāju” skaitu.

    Iespējamie izņēmumi

    Tiesa norādīja, ka šāda veida noteikumi par “vietējo spēlētāju kvotām” var būt pieļaujami, ja tie ir pamatoti ar leģitīmu vispārējo interešu mērķi, piemēram, veicināt jaunu spēlētāju apmācību. Tomēr šiem noteikumiem jābūt samērīgiem un nepārsniegt to, kas nepieciešams šā mērķa sasniegšanai.

    Komentārs par lietas būtību

    Nav nepieciešama juridiskā izglītība, lai ar neapbruņotu aci saskatītu UEFA ieceri, ierobežojumu reālo mērķi – kontrolēt, ka profesionālajos futbola klubos pēc iespējas spēlētu vietējie pilsoņi, bez “leģionāru kvotas” noteikšanas panākot praktiski tādu pašu efektu.

    Lai gan par šo problēmu runāts jau sen, vairums klubu un futbolistu nav uzdrošinājušies runāt pretī lielajam priekšniekam (nacionālajām federācijām un UEFA). Ceļš līdz EST parketam izdevies vien šīs lietas varoņiem, beļģu klubam saistībā ar viena fubolista statusu, uzskatāmi parādot noteikto “pašu audzināto spēlētāju noteikuma” prettiesisko mērķi. Tādējādi profesionāls futbola spēlētājs, un Royal Antwerp Football Club apstrīdēja noteikumus par “vietējiem spēlētājiem”.

    Arī profesionālie futbolisti ir darba ņēmēji, un drīkst paļauties uz ES pamatbrīvībām. No sprieduma var secināt, ka tiek paturēta prātā amatieru un hobija spēlētāju interese. Jādomā, ka uz tīri amatieru vai jauniešu līgām varētu attiecināt prasību par to, ka šādu komandu sastāvos jābūt vietējiem spēlētājiem, ja tas patiešām samērīgā veidā veicina jauno spēlētāju apmācību.

    Sprieduma plašāka nozīme

    Pirmkārt, EST secinājumi nav aprobežojami tikai uz futbolu. Arī citos sporta veidos, kur novērojama leģionāru kustība ES ietvaros (piemēram, basketbolā vai hokejā), būtu rūpīigi jāizsver sprieduma sekas.

    Latvijas kontekstā spriedums viennozīmīgi atzīstams par nozīmīgu, arī neraugoties uz apstākli, ka vairums augstāko līgu ir pusprofesionālas. Tas ir, vadošajos sprota veidos sporta čempionātu biznesa puse un profesionālo spēlētāju dalība, kā arī zemāku līgu eksistence (1.-2.līga, nacionālā un reģionālā līga, utt.), neļauj izdarīt secinājumu par šādu čempionātu izslēgšanas no sprieduma ietekmes sfēras tikai tāpēc, ka turnīru līmenis ir relatīvi zemāks nekā Eiropas vadošajās līgās.

  • Valmieras FC un Latvijas Futbola Federācijas strīds: Arbitra Nolēmums

    Valmieras FC un Latvijas Futbola Federācijas strīds: Arbitra Nolēmums

    Gadu pēc aktīvā strīda ir publiskots tiesneša argumentētais lēmums strīdā starp Valmieras FK un LFF. Argumentos tiesnesis uzsver, ka klubu licencēšanas noteikumi ir obligāta prasība, ko federācija likumīgi drīkst uzspiest savu tiesisko pilnvaru realizācijas ietvaros. Šo prasību ietvaros no kluba var prasīt saistību izpildi.

    Citiem vārdiem – federācijas varas pozīcija pieļauj prasīt no klubiem pakļaušanos futbola interesēm, noteiktajai publiskajai kārtībai.

    Īsumā par lietas būtību

    Valmieras FC, profesionāls futbola klubs no Valmieras, Latvijā, iesaistījās juridiskā strīdā ar Latvijas Futbola Federāciju (LFF) par UEFA licences piešķiršanu 2024./2025. gada sezonai. Šis raksts sniedz pārskatu par notikumiem, kas noveda pie strīda, un galvenajiem punktiem no Arbitra Nolēmuma, ko pieņēma Sporta Arbitrāžas Tiesa (CAS).

    Informācija par apstākļu kontekstu

    Valmieras FC ir profesionāls futbola klubs, kas spēlēja Virslīgā, augstākajā Latvijas futbola līgā. Klubs bijatiesīgs piedalīties UEFA klubu sacensībās, pateicoties LFF kā Latvijas Republikā atzītas federācijas futbola jomā dalībai UEFA. 2023. gada sezonā Valmieras FC ieguva ceturto vietu Virslīgā, kas ļāva klubam pretendēt uz UEFA Konferences līgas kvalifikācijas kārtu.

    Tik tālu par sportisko pusi.

    Licencēšanas Process

    2023.gada 24. novembrī LFF uzsāka klubu licencēšanas procesu 2024. gada Virslīgas sezonai un 2024./2025. gada UEFA klubu sacensībām. Valmieras FC iesniedza pieteikumu gan Virslīgas, gan UEFA licencēm. Tomēr 2024. gada 10. maijā LFF atteica piešķirt UEFA licenci klubam, pamatojoties uz kluba nodokļu parādiem un negatīvo pašu kapitālu.

    spiral notebooks
    Photo by Pixabay on Pexels.com

    Arbitra Nolēmums

    Valmieras FC apstrīdēja LFF lēmumu Sporta Arbitrāžas Tiesā (CAS). Arbitrs Marks A. Hovels izskatīja lietu un pieņēma lēmumu, kas apstiprināja LFF atteikumu piešķirt UEFA licenci Valmieras FC. Galvenie punkti no nolēmuma ir šādi:

    1. Nodokļu Parādi: 2024. gada 31. martā Valmieras FC bija nodokļu parādi 188 327,57 eiro apmērā. Lai gan klubs vēlāk vienojās ar nodokļu iestādēm par parādu atmaksas grafiku, šī vienošanās tika panākta tikai 2024. gada 10. maijā, kas bija pēc noteiktā termiņa.
    2. Darbinieku Algu Parādi: 2024. gada 31. martā Valmieras FC bija parādi darbiniekiem 302 124,11 eiro apmērā. Lai gan klubs vēlāk samaksāja šos parādus, tas notika pēc noteiktā termiņa.
    3. Licencēšanas Noteikumu Pārkāpumi: Arbitrs konstatēja, ka Valmieras FC pārkāpa LFF licencēšanas noteikumus, kas paredz, ka klubiem jābūt bez parādiem līdz 31. martam, lai saņemtu UEFA licenci.

    Secinājumi

    Sporta Arbitrāžas Tiesa apstiprināja LFF lēmumu atteikt piešķirt UEFA licenci Valmieras FC, pamatojoties uz kluba nodokļu un algu parādiem. Šis nolēmums uzsver nepieciešamību klubiem ievērot licencēšanas noteikumus un termiņus, lai nodrošinātu dalību starptautiskās sacensībās.

    Noslēgums

    Valmieras FC un LFF strīds par UEFA licenci ir svarīgs precedents Latvijas futbola vēsturē. Tas uzsver licencēšanas procesa nozīmi un nepieciešamību klubiem būt finansiāli stabiliem, lai piedalītos starptautiskās sacensībās. Arbitra Nolēmums kalpo kā atgādinājums par licencēšanas noteikumu ievērošanas nozīmi un sekām, ja tie tiek pārkāpti.

    Šis nav pirmais gadījums, kad futbola klubi parādu dēļ arī labu sportisko sasniegumu gadījumos nevar realizēt savu potenciālu. Arī futbolisti kā darbinieki ir pelnījuši vadošās nozares iestādes aizsardzību, un citi klubi arī ir pelnījuši godīgu konkurenci.

    Valmieras FC Argumenti Pret Latvijas Futbola Federācijas Lēmumu

    Nosbeigumam piedāvājam nelielu pārskatu par galvenajiem argumentiem, ko Valmieras FC izvirzīja savā apelācijā pret LFF lēmumu.

    Galvenie Argumenti

    1. Atbilstība Licencēšanas Noteikumiem:
      • 63. pants (Neto kapitāla noteikums): Valmieras FC apgalvoja, ka neto kapitāla noteikums, kas stājās spēkā no 2024. gada sezonas, nedrīkst būt pamats licences atteikumam. Klubs uzskatīja, ka pat ja viņi nebija atbilstīgi, tas būtu jārisina ar disciplinārsankcijām, nevis licences atteikumu.
      • 64. pants (Parādi darbiniekiem): Klubs atzina, ka 2024. gada 31. martā viņiem bija parādi darbiniekiem 302 124,11 eiro apmērā, bet apgalvoja, ka šie parādi tika novērsti līdz 2024. gada 8. maijam. Viņi uzskatīja, ka LFF jau bija piemērojusi sankciju ar reģistrācijas aizliegumu, kas tika atcelts pēc atbilstības, padarot šo jautājumu res judicata (jau izskatīts).
      • 65. pants (Parādi nodokļu iestādēm): Valmieras FC atzina, ka 2024. gada 31. martā viņiem bija parādi nodokļu iestādēm 188 327,57 eiro apmērā. Tomēr viņi apgalvoja, ka līdz 2024. gada 10. maijam viņi bija panākuši atmaksas grafiku ar nodokļu iestādēm, tādējādi atbilstot prasībām.
    2. Proporcionalitāte un Vienlīdzīga Attieksme:
      • Valmieras FC apgalvoja, ka licences atteikums bija nesamērīgs un priekšlaicīgs. Viņi uzskatīja, ka LFF vajadzēja apsvērt mazākas sankcijas pirms visstingrākās sankcijas piemērošanas – licences atteikuma.
      • Viņi arī apgalvoja, ka citiem klubiem līdzīgās situācijās, piemēram, FK Auda, FK Liepāja, BFC Daugavpils, FK Metta un FC Noah Jurmala, tika piešķirtas UEFA licences, neskatoties uz līdzīgiem pārkāpumiem.
    3. Principi par Vainu un Proporcionalitāti:
      • Klubs uzsvēra, ka sankcijām jāievēro vainas, vienlīdzīgas attieksmes un proporcionalitātes principi. Viņi apgalvoja, ka visstingrākā sankcija nedrīkst tikt piemērota pirms citu mazāk stingru sankciju izsmelšanas.
    4. Apelācijas Maksas Atmaksa:
      • Valmieras FC arī pieprasīja 2 000 eiro apelācijas nodevas atmaksu, apgalvojot, ka viņiem vajadzētu piešķirt UEFA licenci.

    Secinājumi

    Valmieras FC argumenti bija vērsti uz to, lai pierādītu, ka klubs ir veicis nepieciešamos pasākumus, lai novērstu savus finanšu pārkāpumus, un ka UEFA licences atteikums bija netaisnīgs un nesamērīgs.

    Vai bija taisnīgi, ka klubs uzreiz saņēma bargāko sodu?

    Vai ir korekts arguments, ka klubam vispār pirmo reizi jebkad būtu bijuši kādi pārkāpumi?

    Iespējams, ka klubs būtu varējis piemekkēt daudz atbilstošākus juridiskos argumentus savas pozīcijas pamatošanai, jo lai gan vispārīgi šie argumenti šķiet loģiski, tomēr neiet kopā ar to, kas vispār bija zināms par kluba problēmām – nav vērts veidot teorētiskus argumentus, ignorējot reālos faktus. Tāpēc svarīgi piesaistīt juristu, kurš var palīdzēt un konsultēt atbilstoši dzīves situācijai un ne tikai pēc teorijas.