Category: Čempionātu rīkošanas tiesības

Tiesības rīkot sporta sacensības komerciālie turnīri, nacionālie čempionāti, kausi, sacīkstes, un ar to saistītie pienākumi

  • Valmieras FC un Latvijas Futbola Federācijas strīds: Arbitra Nolēmums

    Valmieras FC un Latvijas Futbola Federācijas strīds: Arbitra Nolēmums

    Gadu pēc aktīvā strīda ir publiskots tiesneša argumentētais lēmums strīdā starp Valmieras FK un LFF. Argumentos tiesnesis uzsver, ka klubu licencēšanas noteikumi ir obligāta prasība, ko federācija likumīgi drīkst uzspiest savu tiesisko pilnvaru realizācijas ietvaros. Šo prasību ietvaros no kluba var prasīt saistību izpildi.

    Citiem vārdiem – federācijas varas pozīcija pieļauj prasīt no klubiem pakļaušanos futbola interesēm, noteiktajai publiskajai kārtībai.

    Īsumā par lietas būtību

    Valmieras FC, profesionāls futbola klubs no Valmieras, Latvijā, iesaistījās juridiskā strīdā ar Latvijas Futbola Federāciju (LFF) par UEFA licences piešķiršanu 2024./2025. gada sezonai. Šis raksts sniedz pārskatu par notikumiem, kas noveda pie strīda, un galvenajiem punktiem no Arbitra Nolēmuma, ko pieņēma Sporta Arbitrāžas Tiesa (CAS).

    Informācija par apstākļu kontekstu

    Valmieras FC ir profesionāls futbola klubs, kas spēlēja Virslīgā, augstākajā Latvijas futbola līgā. Klubs bijatiesīgs piedalīties UEFA klubu sacensībās, pateicoties LFF kā Latvijas Republikā atzītas federācijas futbola jomā dalībai UEFA. 2023. gada sezonā Valmieras FC ieguva ceturto vietu Virslīgā, kas ļāva klubam pretendēt uz UEFA Konferences līgas kvalifikācijas kārtu.

    Tik tālu par sportisko pusi.

    Licencēšanas Process

    2023.gada 24. novembrī LFF uzsāka klubu licencēšanas procesu 2024. gada Virslīgas sezonai un 2024./2025. gada UEFA klubu sacensībām. Valmieras FC iesniedza pieteikumu gan Virslīgas, gan UEFA licencēm. Tomēr 2024. gada 10. maijā LFF atteica piešķirt UEFA licenci klubam, pamatojoties uz kluba nodokļu parādiem un negatīvo pašu kapitālu.

    spiral notebooks
    Photo by Pixabay on Pexels.com

    Arbitra Nolēmums

    Valmieras FC apstrīdēja LFF lēmumu Sporta Arbitrāžas Tiesā (CAS). Arbitrs Marks A. Hovels izskatīja lietu un pieņēma lēmumu, kas apstiprināja LFF atteikumu piešķirt UEFA licenci Valmieras FC. Galvenie punkti no nolēmuma ir šādi:

    1. Nodokļu Parādi: 2024. gada 31. martā Valmieras FC bija nodokļu parādi 188 327,57 eiro apmērā. Lai gan klubs vēlāk vienojās ar nodokļu iestādēm par parādu atmaksas grafiku, šī vienošanās tika panākta tikai 2024. gada 10. maijā, kas bija pēc noteiktā termiņa.
    2. Darbinieku Algu Parādi: 2024. gada 31. martā Valmieras FC bija parādi darbiniekiem 302 124,11 eiro apmērā. Lai gan klubs vēlāk samaksāja šos parādus, tas notika pēc noteiktā termiņa.
    3. Licencēšanas Noteikumu Pārkāpumi: Arbitrs konstatēja, ka Valmieras FC pārkāpa LFF licencēšanas noteikumus, kas paredz, ka klubiem jābūt bez parādiem līdz 31. martam, lai saņemtu UEFA licenci.

    Secinājumi

    Sporta Arbitrāžas Tiesa apstiprināja LFF lēmumu atteikt piešķirt UEFA licenci Valmieras FC, pamatojoties uz kluba nodokļu un algu parādiem. Šis nolēmums uzsver nepieciešamību klubiem ievērot licencēšanas noteikumus un termiņus, lai nodrošinātu dalību starptautiskās sacensībās.

    Noslēgums

    Valmieras FC un LFF strīds par UEFA licenci ir svarīgs precedents Latvijas futbola vēsturē. Tas uzsver licencēšanas procesa nozīmi un nepieciešamību klubiem būt finansiāli stabiliem, lai piedalītos starptautiskās sacensībās. Arbitra Nolēmums kalpo kā atgādinājums par licencēšanas noteikumu ievērošanas nozīmi un sekām, ja tie tiek pārkāpti.

    Šis nav pirmais gadījums, kad futbola klubi parādu dēļ arī labu sportisko sasniegumu gadījumos nevar realizēt savu potenciālu. Arī futbolisti kā darbinieki ir pelnījuši vadošās nozares iestādes aizsardzību, un citi klubi arī ir pelnījuši godīgu konkurenci.

    Valmieras FC Argumenti Pret Latvijas Futbola Federācijas Lēmumu

    Nosbeigumam piedāvājam nelielu pārskatu par galvenajiem argumentiem, ko Valmieras FC izvirzīja savā apelācijā pret LFF lēmumu.

    Galvenie Argumenti

    1. Atbilstība Licencēšanas Noteikumiem:
      • 63. pants (Neto kapitāla noteikums): Valmieras FC apgalvoja, ka neto kapitāla noteikums, kas stājās spēkā no 2024. gada sezonas, nedrīkst būt pamats licences atteikumam. Klubs uzskatīja, ka pat ja viņi nebija atbilstīgi, tas būtu jārisina ar disciplinārsankcijām, nevis licences atteikumu.
      • 64. pants (Parādi darbiniekiem): Klubs atzina, ka 2024. gada 31. martā viņiem bija parādi darbiniekiem 302 124,11 eiro apmērā, bet apgalvoja, ka šie parādi tika novērsti līdz 2024. gada 8. maijam. Viņi uzskatīja, ka LFF jau bija piemērojusi sankciju ar reģistrācijas aizliegumu, kas tika atcelts pēc atbilstības, padarot šo jautājumu res judicata (jau izskatīts).
      • 65. pants (Parādi nodokļu iestādēm): Valmieras FC atzina, ka 2024. gada 31. martā viņiem bija parādi nodokļu iestādēm 188 327,57 eiro apmērā. Tomēr viņi apgalvoja, ka līdz 2024. gada 10. maijam viņi bija panākuši atmaksas grafiku ar nodokļu iestādēm, tādējādi atbilstot prasībām.
    2. Proporcionalitāte un Vienlīdzīga Attieksme:
      • Valmieras FC apgalvoja, ka licences atteikums bija nesamērīgs un priekšlaicīgs. Viņi uzskatīja, ka LFF vajadzēja apsvērt mazākas sankcijas pirms visstingrākās sankcijas piemērošanas – licences atteikuma.
      • Viņi arī apgalvoja, ka citiem klubiem līdzīgās situācijās, piemēram, FK Auda, FK Liepāja, BFC Daugavpils, FK Metta un FC Noah Jurmala, tika piešķirtas UEFA licences, neskatoties uz līdzīgiem pārkāpumiem.
    3. Principi par Vainu un Proporcionalitāti:
      • Klubs uzsvēra, ka sankcijām jāievēro vainas, vienlīdzīgas attieksmes un proporcionalitātes principi. Viņi apgalvoja, ka visstingrākā sankcija nedrīkst tikt piemērota pirms citu mazāk stingru sankciju izsmelšanas.
    4. Apelācijas Maksas Atmaksa:
      • Valmieras FC arī pieprasīja 2 000 eiro apelācijas nodevas atmaksu, apgalvojot, ka viņiem vajadzētu piešķirt UEFA licenci.

    Secinājumi

    Valmieras FC argumenti bija vērsti uz to, lai pierādītu, ka klubs ir veicis nepieciešamos pasākumus, lai novērstu savus finanšu pārkāpumus, un ka UEFA licences atteikums bija netaisnīgs un nesamērīgs.

    Vai bija taisnīgi, ka klubs uzreiz saņēma bargāko sodu?

    Vai ir korekts arguments, ka klubam vispār pirmo reizi jebkad būtu bijuši kādi pārkāpumi?

    Iespējams, ka klubs būtu varējis piemekkēt daudz atbilstošākus juridiskos argumentus savas pozīcijas pamatošanai, jo lai gan vispārīgi šie argumenti šķiet loģiski, tomēr neiet kopā ar to, kas vispār bija zināms par kluba problēmām – nav vērts veidot teorētiskus argumentus, ignorējot reālos faktus. Tāpēc svarīgi piesaistīt juristu, kurš var palīdzēt un konsultēt atbilstoši dzīves situācijai un ne tikai pēc teorijas.

  • Dokumentācija un sports

    Dokumentācija un sports

    Sporta organizācijai vajag pareizus dokumentus, lai tā sasniegtu savus sportiskos mērķus.

    Iekšējās kārtības noteikumi – uzvedības reglamenti, datu apstrādes noteikumi, darba kārtība, ētikas kodekss, dažādas procedūras, utt. periodiski ir jāpārskata un jāpielāgo jauniem likumiem.

    Sporta veida organizāciju iekšējās kārtības noteikumi veido būtisku pamatu organizatoriskajiem un sportiskajiem jautājumiem. Tāpat kā ikvienam sporta veidam ir savi spēles noteikumi, tiem ir arī sava čempionātu un dažādu juridisko institūciju darba noteikumi. Savukārt katrā sporta veidā uzņemtajiem biedriem, to komandām un klubiem, ir arī savi principi, uz kuriem tie darbojas. Sporta tiesību jurists var palīdzēt identificēt sporta nozarei un sporta veidam tipiskākos riskus vai potenciālos jautājumus, pievēršot tiem pienācīgu uzmanību nolikumu un reglamentu izstrādes procesā. Tāpat arī šo noteikumu un reglamentu atjaunināšanā, grozīšanā un ieviešanā dzīvē.

    Sporta nozarē pieaug nozīme labas pārvaldības prasību ieviešanā un ievērošanā. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu jeb naudas atmazgāšanas prasības attiecas uz sporta organizācijām, kas saņem finansējumu no privātām personām vai ārzemju korporācijām. Sportā ienāk trauksmes celšanas un korupcijas novēršanas prasību laiks.

    Statūti

    Visu kapitālsabiedrību un bezpeļņas organizācijas formu darbības pamatu pamats ir statūti. Neatkarīgi no sporta veida, uz biedrībām, nodibinājumiem, sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrībām attiecas likuma prasība, ka statūtos nosaka organizācijas darbības mērķi un citus svarīgākos noteikumus.

    Juridiskā formāta izvēle sporta organizācijām

    Lai izvēlētos sporta organizācijas formu, jāsāk ar jautājumu par iecerēto darbības virzienu un modeli.

    • Vai ir plānots gūt peļņu?
    • Kas būs lēmēji un vadītāji (galvenie noteicēji) darba procesā?
    • Kādi būs ienākumu avoti?

    Sporta organizāciju telpas

    Katrai organizācijai ir nepieciešama juridiskā adrese. Atsevišķos sporta veidos ir nepieciešamas arī fiziskās telpas, bet vēl citos šīm telpām ir jābūt speciāli aprīkotām.

    Organizācijas ar lielākiem finanšu līdzekļiem var uzbūvēt un iekārtot sev piederošas telpas un sporta bāzes. Sportā finansējums var būt gan privāts, gan valsts vai pašvaldības, gan arī piesaistīts no starptautiskajām sporta federācijām un asociācijām. Starptautisko organizāciju finansējums daudzām organizācijām Latvijā dod iespēju iekārtot savu infrastruktūru augstā līmenī.

    Virkne organizāciju treniņus, spēles un sacensības aizvada nomātā īpašumā.

    Drošība un drošums

    Arvien ierastāk ir redzēt, ka sporta notikumus to rīkotāji organizē labi sagatavotās vietās. Valstī noteiktās prasības publisko telpu sagatavošanā nemitīgi pilnveido un tas uzlabo gan sportistu un personāla apstākļus, gan skatītāju komfortu un drošumu.

    Pēc Covid-19 uzliesmojuma 2020.gadā telpu drošuma aspektu varēja izjust visizteiktāk.

    Sporta organizācijas stratēģija – ilgtspēja, vides aizsardzība

    Starptautisko sporta organizāciju spiediena rezultātā arī Latvijā sporta komandas (ja tās vēlas piedalīties starptautiskajos turnīros un saņemt sponsoru sarūpēto balvu fondu – Eiropas un pasaules turnīros sadala miljoniem eiro) tiek spiestas domāt ilgtermiņā.

    Sporta organizācijas izveidotājiem var būt stratēģija piesaistīt jaunos atlētus un izveidot tādu juridisko rāmi, ka par viņu pārdošanu varēs nopelnīt milzīgu naudu. Tomēr nacionālo un kontinentālo turnīru kontekstā vairāk domā par to, lai komandas būtu ilgtspējīgas, lai sportistiem izmaksātu atalgojumu, lai valstī sporta veids attīstītos arī pēc spilgtāko talantu pārdošanas uz bagātākām valstīm. Ieguvējs no tādas pārdošanas ir tikai pārdevējs – ne valsts, ne sporta veids no tā nav ieguvējs.

    Ētika, laba korporatīvā pārvaldība sportā

    Valsts ieņēmumu dienests var pārbaudīt sporta organizāciju grāmatvedības lietu stāvokli. Tomēr no sporta klubiem, kuru gaitām seko ļoti daudz iedzīvotāju, būtu jārāda priekšzīme ne tikai dokumentu korkektā noformēšanā.

    GDPR jeb personu dati sportā

    GDPR – tā ir Eiropas savienības regula, kura paredz noteikumus fizisku personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi un noteikumus personas datu brīvai apritei.

  • Klienta lieta: klubs nemaksā algu

    Klienta lieta: klubs nemaksā algu

    Palīdzējām sportistam, kurš nebija saņēmis algu un saskārās ar grūtībām atstāt klubu, lai attīstītu savu karjeru piemērotākā vietā.

    students practicing with volleyball balls
    Photo by Xhemi Photo on Pexels.com

    Sportista cīņa par taisnīgumu: Kad klubs nepilda solījumus

    Sporta pasaule bieži vien tiek idealizēta kā godīgas konkurences un augstu sasniegumu vieta. Tomēr aiz spožajiem prožektoriem un fanu ovācijām slēpjas realitāte, kas nereti ir daudz skarbāka. Šodien vēlos dalīties ar stāstu par kādu sportistu, kurš nonācis neapskaužamā situācijā – viņš nav saņēmis pienākošo atalgojumu no sava kluba un saskaras ar birokrātiskām barjerām, kas liedz viņam brīvi pārtraukt līgumu.

    Sportista aģents vērsās pie sportslaw.lv ar lūgumu pēc palīdzības, lai panāktu viņa klientam opciju pavēršanos.

    close up photography of table football
    Photo by Denniz Futalan on Pexels.com

    Situācijas apraksts

    Mūsu varonis, sauksim viņu par Jāni, ir talantīgs [sporta veids – konfidencialitātes nolūkos ne sporta veidu, ne sportista vārdu (kurš starp citu ir pieteikami unikāls), ne aģenta identitāti nevaram atklāt] sportists, kurš pievienojās [kluba nosaukums] ar lielām cerībām. Viņam tika solīts ne tikai spēles laiks vietējā Latvijas čempionātā [sporta veidā], bet arī regulārs atalgojums, kas nodrošinātu viņa iztiku un ļautu pilnvērtīgi koncentrēties uz treniņiem. Sākās viss labi. Laika gaitā tomēr, pēc vairākiem mēnešiem, Jānis nav saņēmis vairākus algas maksājumus.

    a woman wearing an holding trendy shoes
    Photo by José Martin Segura Benites on Pexels.com

    Problēmas ar līgumu un sporta noteikumiem

    Situāciju vēl sarežģītāku padara sporta līgumu specifika un šīs starptautiskās nozares specifiskie noteikumi, kas regulē sportistu pārejas. Līgums ir izstrādāts tā, lai aizsargātu kluba intereses, un tajā ir iekļauti sarežģīti punkti, kas apgrūtina tā laušanu. Turklāt sporta federācijas noteikumi paredz stingras sankcijas sportistiem, kuri vienpusēji pārtrauc līgumus, pat ja klubs nepilda savus pienākumus.

    No otras puses, protams, jāņem vērā Jāņa talants – bija izaudzis virs [sporta veida] vietējā čempionāta. Nav noslēpums, ka Latvijā nav neviena 100% profesionāla augstākā līmeņa sporta čempionāta. Tāpat faktors bija tas, ka Jānis ir tuvāk karjeras sākumam nekā beigām un nevēlas būt iesprūdis bez naudas un tādā līmenī, kuru ir teju acīmredzami jau pāraudzis.

    spiral notebooks
    Photo by Pixabay on Pexels.com

    Jāņa cīņa par taisnīgumu

    Jānis ir ne tikai finansiāli grūtībās, bet arī psiholoģiski zemākā punktā nekā cerētu. Viņš ir vērsies pie aģenta, lai panāktu taisnīgumu, ņemot vērā ka kluba vadītāji ir daudz rūdītāki dokumentu un sarunu lietās, turklāt apmaksāt speciālistu no nesamaksātās algas ir daudz grūtāks uzdevums.

    Sporta tiesībās funkcionāru radītais process ir lēns un birokrātisks. Nepietiek,ka klubs nemaksā, lai pievienotos citam klubam – ir virkne ierobežojumu

    female volleyball player preparing to serve
    Photo by Franco Monsalvo on Pexels.com

    Ko mēs varam mācīties no šī gadījuma?

    Šis gadījums atklāj vairākas būtiskas problēmas sporta pasaulē:

    • Nepietiekama sportistu aizsardzība: Līgumi bieži vien ir vienpusēji un vairāk aizsargā klubu, nevis sportistu intereses.
    • Finansiāla nestabilitāte: Daudzi sporta klubi saskaras ar finansiālām grūtībām, kas ietekmē sportistu atalgojumu.
    • Birokrātiskas barjeras: Sporta noteikumi var būt sarežģīti un apgrūtināt sportistu iespēju aizstāvēt savas tiesības.
    women playing handball
    Photo by Laura Rieusset on Pexels.com

    Ir nepieciešams stiprināt sportistu tiesības, nodrošināt godīgus līgumus un izveidot efektīvus mehānismus, kas ļautu sportistiem aizstāvēt savas intereses. Mēs ceram, ka stāsts par mūsu klient alietu – Jāņa gadījums – kalpos kā atgādinājums, ka sporta pasaulei ir jābūt godīgai un taisnīgai pret visiem tās dalībniekiem.

    Curling at Craighlaw
    Curling at Craighlaw by David Baird is licensed under CC-BY-SA 2.0

    Piedāvājam palīdzību šādā un līdzīgos gadījumos sporta tiesībās par fiksētu cenu!

    Par 80 euro ne tikai paskatīsimies klienta līgumu, bet arī veltīsim pusstundu, lai pārspriestu situāciju, dalītos pieredzē un ieteikumos no līdzīgiem gadījumiem. Tuvākie konsultāciju laiki jau 16.martā no rīta!

  • Kas ir FIBA BAT jeb basketbola šķīrējtiesa?

    Kas ir FIBA BAT jeb basketbola šķīrējtiesa?

    Profesionālā basketbola pasaule ir dinamiska un mainīga, un ne tikai spēles laukumā, bet arī aizkulisēs, kur tiek veidotas un parakstītas stratēģijas un līgumi. Taču, kas notiek, kad šie līgumi tiek pārkāpti vai atšķiras izpratnes par līguma saturu?

    Basketbola Arbitrāžas Tribunāls: Jauna ēra sporta strīdu risināšanā

    Līdz 2000. gadu sākumam aptuveni 40% basketbolistu līgumu tika pārkāpti no klubu puses, atstājot sportistus, trenerus un viņu aģentus neizdevīgā situācijā. Starptautiskā Basketbola Federācija (FIBA) reaģēja, izveidojot Basketbola Arbitrāžas Tribunālu (BAT), lai atjaunotu līdzsvaru un nodrošinātu taisnīgumu un ātrumu strīdu risināšanā.

    a woman wearing an holding trendy shoes
    Photo by José Martin Segura Benites on Pexels.com

    BAT ir neatkarīgs arbitrāžas tribunāls, kas atzīts Šveicē un darbojas saskaņā ar Šveices Starptautisko Privāttiesību likumu. Pateicoties savām unikālajām īpašībām, BAT ir kļuvusi par svarīgāko forumu basketbola līgumu strīdu risināšanai.

    BAT procedūras ir vienkāršas, ātras un izmaksu ziņā efektīvas. Procesi parasti sākas as rakstisku iesniegumu kārtu. No 2025.gada BAT arī piedāvā jaunu ātrās maksājumu procedūru (POP), kas ir vēl efektīvāka un pieejamāka zemu vērtību strīdiem.

    spiral notebooks
    Photo by Pixabay on Pexels.com

    BAT lēmumi ir galīgi un saistoši, un tos var izpildīt, izmantojot Ņujorkas Konvenciju vai FIBA un tās nacionālo basketbola federāciju disciplinārās sistēmas. Šī efektīvā izpildes mehānisma dēļ BAT ir kļuvusi par galveno rīku ātrai strīdu risināšanai basketbolā.

    Ja vēlaties uzzināt vairāk par šo tēmu vai esat iesaistīts līguma strīdā profesionālā basketbola pasaulē, SportsLaw.lv juristi ir gatavi jums palīdzēt ar specializētu padomu.


  • FIBA tribunāls liek trenerim  izmaksāt kompensāciju EUR 12’000 par labu klubam

    FIBA tribunāls liek trenerim izmaksāt kompensāciju EUR 12’000 par labu klubam

    Janvāra nogalē FIBA BAT publicētais lēmums lietā 1894/22 pret latviešu basketbola treneri R.Š liecina, ka treneris kāda iemesla dēļ spiests samaksāt klubam 12 tūkstošus eiro lielu kompensāciju. Kas notika?

    a woman wearing an holding trendy shoes
    Photo by José Martin Segura Benites on Pexels.com

    Spriedums BAT 1894/22: FIBA Basketbola Arbitrāžas Tribunālā

    BAT nesen pieņēma spriedumu lietā BAT 1894/22, kurā iesaistīti Stichting Eredivisie Basketball Leiden un R. Š. Šajā spriedumā arbitrs Annett Rombach pieņēma vairākus lēmumus pēc tam, kad visas puses tika uzklausītas un tika izskatīti fakti un juridiskie argumenti.

    Jāatzīmē, ka minētais treneris nekad tā īsti neesot strādājis par attiecīgā kluba treneri, līdz ar ko spriedums rada virkni jautājumu.

    Galvenie sprieduma punkti:

    1. Speciālā kompensācija: trenerim RŠ ir uzdots samaksāt Stichting Eredivisie Basketball Leiden speciālo kompensāciju 12 000 EUR apmērā, kā arī kavējuma naudu ar 5% gada procentu likmi par jebkuru nesamaksāto summu no sprieduma paziņošanas dienas līdz pilnīgai samaksai
    2. Arbitra izmaksas: Arbitra izmaksas, kas noteiktas 4 700 EUR apmērā, tika sadalītas starp pusēm, kur 80% no izmaksām sedz RŠ un 20% – Stichting Eredivisie Basketball Leiden. RŠ arī ir uzdots samaksāt klubam 1 260 eiro kā atlīdzību par lietas administratīvajām izmaksām.
    3. Juridiskās izmaksas: RŠ ir uzdots samaksāt Stichting Eredivisie Basketball Leiden 2 800 EUR kluba juridisko izmaksu un izdevumu segšanai.

    Pozīcija Nr.1 ir tas, ko klubs pietiesāja no trenera. Savukārt pozīcija Nr2 un Nr3 atspoguļo izdevumus, kurus klubs uzņēmās, lai liktu trenerim atbildēt par pieļauto pārkāpumu. Tātad pārkāpums EUR 12000€ vērtībā noveda pie papildus izmaksām, kas pārsniedz pusi no strīda kodola summas.

    Pārdomas:

    a) treneris lietu zaudēja, sporta pasaulē šķietami ne tik lielu summu;

    b) taču piedzītā summa ierindas cilvēkam ir milzīga;

    c) no publiski pieejamās informācijas noprotams, ka piedzītā summa ir bijusi ierakstīta trenera līgumā;

    d) ja jau lieta nonāca līdz tribunālam, tad treneris droši vien neatzina pret sevi vērstās pretenzijas, tribunālā startēja bez jurista;

    e) šķiet, ka līguma slēgšanas fāzē treneris vai nu nav konsultējies ar juristu, vai nav ņēmis vērā ieteikumus; “ar mani taču nekad tas nenotiks”;

    f) nevar izslēgt varbūtību, ka summa ir kompensācija par kluba zaudējumiem, nevis fiksēta līgumā.

    Treneris ne tikai dabūja parādu uz 12k, bet arī segs lielāko daļu kluba izdevumu par strīda procesu.


    Sportslaw.lv piedāvājums: par 80 eiro saņemt 1x un līdz 30min konsultāciju var ietaupīt n-tos tūkstošus strīdus lietās kā šī.