Category: Līgumi sportā

Par tipiskākajiem līgumiem sportā – darba līgumi, sadarbības līgumi, partnerības līgumi, īres līgumi, nomas līgumi, treneru līgumi, spēlētāju līgumi, personāla un administrācijas līgumi, autoru līgumi, sponsoru līgumi.

Viltus amatieris – risks klubiem un komandām
Sporta komandas var vienoties ar sportistiem par sadarbību uz amatiera līguma pamata. Atkarībā no situācijas un sportista-kluba attiecībām, pastāv risks, ka šāds sportists var pieprasīt nomaksāt par viņu sociālos maksājumus, ienākuma nodokļus un pieņemt darbā.

Vairākās Eiropas valstīs šāda prakse jau ir labi pazīstama un izplatās. Aplūkosim kādu nesenu piemēru no Francijas Dienvidiem.

Basketbols: pārkvalifikācija, neizmaksātas algas un slēpts darbs

2025.gada aprīlī Nīmas apelācijas tiesa pieņēma interesantu lēmumu par darba tiesībām amatieru sportā.

Photo by Adrien Olichon on Pexels.com

Fakti

Basketbola spēlētājs, kurš bija noslēdzis līgumu ar amatieru klubu (NM2) uz divām sezonām (2019-2020 un 2020-2021), sākotnēji kā īstermiņa darba līgumu, bet vēlāk kā “NM2 saistību līgumu”, vērsās Darba strīdu padomē. Viņš pieprasīja, lai viņa līgumi tiktu pārkvalificēti par nenoteikta laika pilna laika darba līgumiem, norādot uz nodarbinātības pazīmēm: pakļautība un alga.

Algu daļēji izmaksāja prēmiju veidā.

Viņš apgalvoja, ka strādājis kluba vadībā (noteikti darba laiki, sankcijas par kavēšanos, jauniešu apmācība), bez autonomijas vai brīvības organizēt savu darba laiku. Viņš arī apgalvoja, ka alga tika slēpta prēmiju un fiktīvu ceļa izdevumu atlīdzību veidā, ko klubs nebija deklarējis.

Photo by fauxels on Pexels.com

Juridiskie jautājumi
- Pakļautības saikne: būtisks elements, lai pārkvalificētu kāda slīgumiskās attiecības par darba līgumu.
- Līgumu formalitāšu ievērošana – rakstveida forma: ja tās nav, tiek pieņemts, ka darbs ir pilna laika.
- Slēpts darbs: var tikt konstatēts, ja klubs apzināti slēpj atlīdzību no sociālās apdrošināšanas iestādēm.
Lēmums

Apelācijas tiesa konstatēja, ka spēlētājam bija pienākums piedalīties sporta aktivitātēs, ievērot treniņu norādījumus, ievērot kluba noteikumus, pretējā gadījumā draudēja sankcijas, un viņš saņēma atlīdzību par treniņiem un jauniešu sekcijas vadīšanu. Tādējādi tiesa pārkvalificēja darba attiecības par nenoteikta laika pilna laika darba līgumu un piesprieda klubam izmaksāt spēlētājam vairāk nekā 40 000 eiro: algas parādu, atvaļinājuma naudu, kompensāciju par slēptu darbu (10 000 eiro), kompensāciju par nepamatotu atlaišanu un kompensāciju par darbinieku tiesību neievērošanu.

Secinājumi sporta klubiem (pat amatieru)
- Ja nav rakstiska līguma, juridiski svarīga ir pakļautības saikne un darba apstākļi: ja šī saikne ir konstatēta, sportists faktiski ir darbinieks.
- Spēlētāju atlīdzības un dabas labumi ir jādeklarē. Iespējamie izdevumu atlīdzinājumi var faktiski būt slēpta alga.
Amatieru sporta komandām ir daudz mazāk argumentu noteikta laika līgumu slēgšanai, tāpēc visi darbības aspekti organizējāmi īpaši uzmanīgi.

Photo by RODOLPHE ASENSI on Pexels.com
26. April, 2025.
Nacionālie nepilngadīgo spēlētāju pārejas noteikumi – vai likumīgi?
Pēc FIFA spēlētāju transfēru noteikumu atzīšanas par nepareiziem attiecībā pret ES pamatvērtībām, Eiropas juristi un akadēmiķi diskutē par šī EST sprieduma iespējamo tālāko likteni un iespējamo pielīdzināšanu arī nacionālā līmenī.

Lieta Latvijas tiesās pret “aizsargāto spēlētāju sarakstu”

Saskaņā ar tiesu datubāzi, nu jau vairākus gadus notiek interesanta tiesvedība, ar nākamo cēlienu ’24.gada novembra sākumā, un kuras būtība ir:
- par iekšējā reglamenta atzīšanu par prettiesisku ,
- par biedrības faktiskās darbības par personas iekļaušanu aizsargāto spēlētāju sarakstā atzīšanu par prettiesisku un
- morālās kompensācijas piedziņu.
Diemžēl publiski nav iespējams uzzināt visas notikušā detaļas, tāpēc var tikai pavērtēt esošo informāciju, kas pieejama publiski no federāciju vietnēm.

Atkal jau tas futbols?

Diemžēl, jā. Kā atbildētāji lietā ir norādīti gan futbola federācija, gan attiecīgais sporta klubs, kurā jaunais sportists acīmredzot ir trenējies.

Saskaņā ar federācijas vietnē publiskotajiem dokumentiem, 2021.gadā ir publicēti tādi “Akreditēto jaunatnes futbola klubu spēlētāju sagatavošanas kompensācijas noteikumi”, kuri paredz kārtību Latvijas klubu starpā par kritērijiem, lai bērni varētu mainīt klubu.

Tas ir, par bērnu pārejām faktiski ir reglamentētas “transfēra maksas”, kas nosaukts par “trenēšanas kompensācijām”. Līdzīgi kā FIFA noteikumos, ir paredzēti ierobežoti pāreju laiki (2x gadā).

Kādas ir summas “zem jautājuma”?

Reglamentā ir noteikts (saglabāta oriģinālā transkripcija no reglamenta):

Noteikumu p.2. minēto spēlētāju sagatavošanas kompensācija tiek noteikta sekojošā veidā:
a) Viens spēlētāja sagatavošanas gads FA klubā ir ekvivalents 200 EUR;
b) Viens spēlētāja sagatavošanas gads 1LK klubā ir ekvivalents 150 EUR;
c) Viens spēlētāja sagatavošanas gads 2LK klubā ir ekvivalents 125 EUR;
d) Viens spēlētāja sagatavošanas gads 3LK klubā ir ekvivalents 100 EUR

Skaidrojums reglamentā neatšifrētiem saīsinājumiem: “FA” ir futbola akadēmija”, “1LK” ir 1.līmeņa klubs, “2LK” un “3LK” attiecīgi 2. un 3. līmeņa klubs.

Atkarībā no kluba piederības kādai kastai, norādītās summas tiek reizinātas ar kādu koeficientu. Tātad faktiski neviens FA klubs nemaksā/nesaņem tieši 200 eiro, bet kādu citu izrēķinātu ciparu.

Arī atrašanās izlasēs kompensācijas ciparu palielina par noteikto koeficientu – šādi futbolisti ir vērtīgāki.

Aizsargāto saraksta nozīme

Papildus kritērijs jaunieša pārejas apmaksai ir par atrašanos “aizsargāto spēlētēju sarakstā”: kompensācija par spēlētāja pāreju no viena akreditētā jaunatnes futbola kluba uz citu akreditēto jaunatnes futbola klubu var tikt pieprasīti tikai par spēlētāju, kurš iekļauts kluba aizsargājamo spēlētāju sarakstā.

Saskaņā ar reglamentu šis saraksts ir pa pusei slepens – klubam par to jāinformē federācija un vecāki (pierādīšanas pienākums gulst uz klubu, jo reglaments neparedz speciālu formu vai veidu kā tas darāms).

Jāmaksā arī citos gadījumos

Reglamentā ir paredzēts, ka transfēra maksa par bērna “sagatavošanu” ir jāmaksā arī tad, ja bērsn nav bijis aizsargāto sarakstā (saglabāta oriģinālā noteikumu transkripcija):

Ja no viena Akreditētā jaunatnes kluba uz otru pāriet spēlētājs, kuram ir spēkā atsevišķs līgums par spēlētāja sagatavošanu ar kādiem speciāliem noteikumiem, tad kompensācija var tikt noteikta atsevišķi, pat, ja spēlētājs nav iekļauts aizsargājamo spēlētāju sarakstā.

Šādi “atsevišķie” līgumi parasti ir konfidenciāli un katrā gadījumā jāvērtē atsevišķi.

Minētie noteikumi vairākos aspektos atgādina Diaras EST lietu.

Var nojaust, ka futbolā izveidotā kārtība ne vienmēr ir pa prātam klubiem un vecākiem: ja nepilngadīgais vēlas mainīt klubu, bet jaunais klubs nevēlas par to maksāt, tad bērns vairs īsti nevar spēlēt futbolu. Labi, ja tas ir viens no daudziem interešu punktiem, bet slikti tieši futbola mīļiem.
2. April, 2025.
Dokumentācija un sports
Sporta organizācijai vajag pareizus dokumentus, lai tā sasniegtu savus sportiskos mērķus.

Iekšējās kārtības noteikumi – uzvedības reglamenti, datu apstrādes noteikumi, darba kārtība, ētikas kodekss, dažādas procedūras, utt. periodiski ir jāpārskata un jāpielāgo jauniem likumiem.

Sporta veida organizāciju iekšējās kārtības noteikumi veido būtisku pamatu organizatoriskajiem un sportiskajiem jautājumiem. Tāpat kā ikvienam sporta veidam ir savi spēles noteikumi, tiem ir arī sava čempionātu un dažādu juridisko institūciju darba noteikumi. Savukārt katrā sporta veidā uzņemtajiem biedriem, to komandām un klubiem, ir arī savi principi, uz kuriem tie darbojas. Sporta tiesību jurists var palīdzēt identificēt sporta nozarei un sporta veidam tipiskākos riskus vai potenciālos jautājumus, pievēršot tiem pienācīgu uzmanību nolikumu un reglamentu izstrādes procesā. Tāpat arī šo noteikumu un reglamentu atjaunināšanā, grozīšanā un ieviešanā dzīvē.

Sporta nozarē pieaug nozīme labas pārvaldības prasību ieviešanā un ievērošanā. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu jeb naudas atmazgāšanas prasības attiecas uz sporta organizācijām, kas saņem finansējumu no privātām personām vai ārzemju korporācijām. Sportā ienāk trauksmes celšanas un korupcijas novēršanas prasību laiks.

Statūti

Visu kapitālsabiedrību un bezpeļņas organizācijas formu darbības pamatu pamats ir statūti. Neatkarīgi no sporta veida, uz biedrībām, nodibinājumiem, sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrībām attiecas likuma prasība, ka statūtos nosaka organizācijas darbības mērķi un citus svarīgākos noteikumus.

Juridiskā formāta izvēle sporta organizācijām

Lai izvēlētos sporta organizācijas formu, jāsāk ar jautājumu par iecerēto darbības virzienu un modeli.
- Vai ir plānots gūt peļņu?
- Kas būs lēmēji un vadītāji (galvenie noteicēji) darba procesā?
- Kādi būs ienākumu avoti?
Sporta organizāciju telpas

Katrai organizācijai ir nepieciešama juridiskā adrese. Atsevišķos sporta veidos ir nepieciešamas arī fiziskās telpas, bet vēl citos šīm telpām ir jābūt speciāli aprīkotām.

Organizācijas ar lielākiem finanšu līdzekļiem var uzbūvēt un iekārtot sev piederošas telpas un sporta bāzes. Sportā finansējums var būt gan privāts, gan valsts vai pašvaldības, gan arī piesaistīts no starptautiskajām sporta federācijām un asociācijām. Starptautisko organizāciju finansējums daudzām organizācijām Latvijā dod iespēju iekārtot savu infrastruktūru augstā līmenī.

Virkne organizāciju treniņus, spēles un sacensības aizvada nomātā īpašumā.

Drošība un drošums

Arvien ierastāk ir redzēt, ka sporta notikumus to rīkotāji organizē labi sagatavotās vietās. Valstī noteiktās prasības publisko telpu sagatavošanā nemitīgi pilnveido un tas uzlabo gan sportistu un personāla apstākļus, gan skatītāju komfortu un drošumu.

Pēc Covid-19 uzliesmojuma 2020.gadā telpu drošuma aspektu varēja izjust visizteiktāk.

Sporta organizācijas stratēģija – ilgtspēja, vides aizsardzība

Starptautisko sporta organizāciju spiediena rezultātā arī Latvijā sporta komandas (ja tās vēlas piedalīties starptautiskajos turnīros un saņemt sponsoru sarūpēto balvu fondu – Eiropas un pasaules turnīros sadala miljoniem eiro) tiek spiestas domāt ilgtermiņā.

Sporta organizācijas izveidotājiem var būt stratēģija piesaistīt jaunos atlētus un izveidot tādu juridisko rāmi, ka par viņu pārdošanu varēs nopelnīt milzīgu naudu. Tomēr nacionālo un kontinentālo turnīru kontekstā vairāk domā par to, lai komandas būtu ilgtspējīgas, lai sportistiem izmaksātu atalgojumu, lai valstī sporta veids attīstītos arī pēc spilgtāko talantu pārdošanas uz bagātākām valstīm. Ieguvējs no tādas pārdošanas ir tikai pārdevējs – ne valsts, ne sporta veids no tā nav ieguvējs.

Ētika, laba korporatīvā pārvaldība sportā

Valsts ieņēmumu dienests var pārbaudīt sporta organizāciju grāmatvedības lietu stāvokli. Tomēr no sporta klubiem, kuru gaitām seko ļoti daudz iedzīvotāju, būtu jārāda priekšzīme ne tikai dokumentu korkektā noformēšanā.

GDPR jeb personu dati sportā

GDPR – tā ir Eiropas savienības regula, kura paredz noteikumus fizisku personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi un noteikumus personas datu brīvai apritei.
24. March, 2025.
Sportistu līgumsaistības, ja klubs nemaksā (2.daļa)
Apskatīsim potenciālos konfliktus starp sportistu tiesībām “lauzt” jeb izbeigt līgumu un Latvijas likumu. Kā uzskatāmus piemērus izmantosim Latvijā populārus sporta veidus, futbolu un basketbolu.

Kad svilpe pūš uz maksātnespēju

Futbola spēlētāju līgumi pret Latvijas likumiem

Profesionālā futbola pasaule ir pārklāta ar sarežģītu regulējumu tīklu gan globālā mērogā (FIFA), gan nacionālo tiesību ietvaros. Tas var novest pie aizraujošiem un dažreiz problemātiskiem krustpunktiem, kad šīs sistēmas saduras. Viens no šādiem potenciāliem konfliktu apgabaliem rodas, kad futbola klubs saskaras ar tā dēvēto “faktisko” maksātnespēju, īpaši attiecībā uz spēlētāju līgumu neizpildi. Iedziļināsimies potenciālajā sadursmē starp futbola regulējumu un Latvijas maksātnespējas likumu jeb “Bankrota Tiesībām”.

Latvijas nacionālā līmeņa noteikumi paredz principu, ka tikai pēc 2 mēnešu ilgas algas kavēšanas futbolistam ir tiesības dot klubam brīdinājumu. Šāds brīdinājums paredz, ka futbolistam ir vēl vismaz pusmēneis jāgaida samaksa, tādējādi tikai pēc 1/3 no sezonas futbolists var juridiski būt brīvs no pienākuma spēlēt nemaksājošajam klubam – ar nosacījumu, ka ir sniedzis rakstisku paziņojumu un devis klubam otrās iespējas. Reglaments nav spēlētājiem draudzīgs, tāpēc īpaši svarīgi ir šo atrunāt līgumā.

Basketbola nozares regulējums

Latvijas basketbola reglaments nav tik skrupulozs kā futbolā. Tāpēc īpaši svarīgi ir šo atrunāt līgumā.

Piemēram, Itālijā seko līdzīgam principam kā futbolā, ar papildus niansēm: pēc pilnu divu algu nesaņemšanas ir jānosūta klubam ierakstīta vēstule, dodot vismaz 20 dienas parādu kārtošanai. Šādam noteikumam ir piekritusi basketbolistu arodbiedrība, tas noteikts kolektīvajā līgumā (ACCORDO COLLETTIVO).

Izpratne par spēles laukumu, klubam nemaksājot sportistu algu:
- FIFA noteikumi
  - FIFA noteikumi par spēlētāju statusu un pāreju (RSTP) sniedz īpašus norādījumus par spēlētāju līgumu laušanu, īpaši gadījumos, kad klubi nepilda savas finansiālās saistības (piemēram, neizmaksātas algas).
  - Šie noteikumi ir paredzēti, lai aizsargātu spēlētāju tiesības un nodrošinātu līgumu stabilitāti sportā.
  - Galvenie punkti FIFA noteikumos ietver “pamatota iemesla” nodrošināšanu līguma laušanai, kad klubi pārkāpj līgumu.
- FIBA un nacionālo basketbola asociāciju noteikumi
  - Basketbolā pastāv brīvlaišanas vēstuļu sistēma, kad katru gadījumu skata individuāli. Attiecīgi, FIBA šo jautājumu vērtē individuāli. Pēc noklusējuma būtu jāatzīst, ka Itālijas piemērs būtu uzskatāms par tuvu tam, kas ir “tirgus standarts”.
  - Katrā nacionālā līmenī noteikumi var atšķirties, līdz ar ko svarīgi spēlētājiem neparakstīties zem tādiem līgumiem, kuros nav saprotama izejas opcija pie nemaksāšanas.
- Bankrota Tiesības: Latvijas Maksātnespējas likums:
  - Latvijas Maksātnespējas likums nosaka maksātnespējas procedūras un sekas valstī jeb nosaka “juridiskās” maksātnespējas kritērijus (Latvijas likumos vairs neeksistē tāda “faktiskā maksātnespēja” jau kopš 2008.gada)
  - Maksātnespējas process var būtiski ietekmēt līgumsaistības, potenciāli novedot pie esošo līgumu laušanas vai restrukturizācijas.
  - Šis likums ir paredzēts, lai aizsargātu kreditoru tiesības un nodrošinātu maksātnespējīgu subjektu sakārtotu likvidāciju vai rehabilitāciju.
  - Latvijas likums paredz 2 mēnešu kritēriju kā absolūtu brīdi maksātnespējas konstatēšanai attiecībā uz darba algu – šeit spēlētājiem svarīgi noteikt, ka visi maksājumi ir darba alga, nevis iesaistīties apšaubāmos darījumos, kuri nedos iespēju atrast jaunu darbu problēmsituācijās.
Potenciālais konflikts starp futbola tiesībām un Bankrota Tiesībām

Problēmas būtība slēpjas potenciālajā neatbilstībā starp FIFA fokusu uz spēlētāju (arī klubu) tiesībām un Latvijas maksātnespējas likuma plašāko tvērumu. Kamēr FIFA noteikumi prioritizē spēlētāju iespēju lauzt līgumus neizmaksātu algu dēļ tikai atsevišķos gadījumos un izejot pagaru procedūru, Latvijas maksātnespējas likums ir daudz tiešāks, turklāt var prioritizēt visu kreditoru tiesības un maksātnespējīga subjekta aktīvu saglabāšanu (šoreiz nediskutēsim par to, vai klubiem Latvijā tādi ir un vai tiem ir jebkāda vērtība). Šeit var rasties potenciāli konflikti:
- Līguma laušanas procedūras:
  - FIFA noteikumi paredz īpašas procedūras spēlētāju līgumu laušanai, bieži vien iekļaujot paziņojuma periodus un strīdu risināšanas mehānismus. FIFA noteikumi ignorē Latvijas Bankrota Tiesības, izņemot kad runa ir par UEFA licences izsniegšanu – klubam nedrīkst būt bijusi maksātnepsēja.
  - Latvijas maksātnespējas process var noteikt atšķirīgas vai papildu prasības, potenciāli ignorējot FIFA noteikumus. Taču FIFA process ir katram futbolistam individuāls, kamēr maksātnespēja – visu futbolistu vārdā un interesēs.
  - Maksātnespējas process var izraisīt maksājumu kavēšanos, kamēr FIFA noteikumos ir noteikti laika ierobežojumi, kad maksājumi ir jāveic.
- Prasījumu prioritāte:
  - Maksātnespējas procesā kreditori parasti tiek sarindoti atbilstoši viņu prioritātei.
  - Rodas jautājums: kur spēlētāju prasījumi par neizmaksātām algām atrodas attiecībā pret citiem kreditoru prasījumiem saskaņā ar Latvijas likumiem?
- Sporta sankcijas pret juridiskiem procesiem:
  - FIFA var piemērot sporta sankcijas klubiem, kas nepilda savas finansiālās saistības, piemēram, pārejas aizliegumus. Tāds pats risks ir pret futbolistiem, ja viņi nespēj sagaidīt FIFA procesa galu.
  - Šīs sankcijas var būt pretrunā ar Latvijas maksātnespējas procesa mērķiem, kas ir maksātnespējīga subjekta rehabilitācija vai likvidācija.
Basketbola gadījumā konflikts varētu nebūt tik izteikts un ass, jo basketbolā nepastāv vispārpieņemti noteikumi, kas sliktāki par Bankrota Tiesībās noteikto.

Navigācija sarežģītībā

Lai risinātu šos potenciālos konfliktus, ir rūpīgi jāizvērtē gan futbola regulējums, gan Latvijas maksātnespējas likums. Ir svarīgi, lai spēlētāji, klubi un juristi saprastu šo sistēmu mijiedarbību, lai nodrošinātu spēlētāju tiesību aizsardzību, vienlaikus ievērojot maksātnespējas procesa integritāti.

Galvenie apsvērumi:
- Skaidri līguma noteikumi, kas risina potenciālos nemaksāšanas scenārijus, kas nepasliktina sportistu situāciju.
- Efektīva komunikācija un sadarbība starp futbola pārvaldes iestādēm un nacionālajām juridiskajām iestādēm.
- Ekspertu juridiskie padomi, lai orientētos gan futbola tiesību, gan maksātnespējas tiesību sarežģītībā.
Futbola tiesību un nacionālo maksātnespējas tiesību krustpunkts rada sarežģītu juridisko ainavu. Izprotot potenciālos konfliktus un meklējot ekspertu norādījumus, ieinteresētās personas var censties panākt taisnīgu un līdzsvarotu iznākumu.

Atruna: Šis emuāra ieraksts sniedz vispārīgu informāciju, un to nevajadzētu uzskatīt par juridisku padomu.

ARKA Group SIA / Sportslaw.lv priekšlikums Latvijas klubu līgumos iekļaujamam punktam nemaksāšanas situācijā:
19. March, 2025.
Klienta lieta: klubs nemaksā algu
Palīdzējām sportistam, kurš nebija saņēmis algu un saskārās ar grūtībām atstāt klubu, lai attīstītu savu karjeru piemērotākā vietā.

Photo by Xhemi Photo on Pexels.com

Sportista cīņa par taisnīgumu: Kad klubs nepilda solījumus

Sporta pasaule bieži vien tiek idealizēta kā godīgas konkurences un augstu sasniegumu vieta. Tomēr aiz spožajiem prožektoriem un fanu ovācijām slēpjas realitāte, kas nereti ir daudz skarbāka. Šodien vēlos dalīties ar stāstu par kādu sportistu, kurš nonācis neapskaužamā situācijā – viņš nav saņēmis pienākošo atalgojumu no sava kluba un saskaras ar birokrātiskām barjerām, kas liedz viņam brīvi pārtraukt līgumu.

Sportista aģents vērsās pie sportslaw.lv ar lūgumu pēc palīdzības, lai panāktu viņa klientam opciju pavēršanos.

Photo by Denniz Futalan on Pexels.com

Situācijas apraksts

Mūsu varonis, sauksim viņu par Jāni, ir talantīgs [sporta veids – konfidencialitātes nolūkos ne sporta veidu, ne sportista vārdu (kurš starp citu ir pieteikami unikāls), ne aģenta identitāti nevaram atklāt] sportists, kurš pievienojās [kluba nosaukums] ar lielām cerībām. Viņam tika solīts ne tikai spēles laiks vietējā Latvijas čempionātā [sporta veidā], bet arī regulārs atalgojums, kas nodrošinātu viņa iztiku un ļautu pilnvērtīgi koncentrēties uz treniņiem. Sākās viss labi. Laika gaitā tomēr, pēc vairākiem mēnešiem, Jānis nav saņēmis vairākus algas maksājumus.

Photo by José Martin Segura Benites on Pexels.com

Problēmas ar līgumu un sporta noteikumiem

Situāciju vēl sarežģītāku padara sporta līgumu specifika un šīs starptautiskās nozares specifiskie noteikumi, kas regulē sportistu pārejas. Līgums ir izstrādāts tā, lai aizsargātu kluba intereses, un tajā ir iekļauti sarežģīti punkti, kas apgrūtina tā laušanu. Turklāt sporta federācijas noteikumi paredz stingras sankcijas sportistiem, kuri vienpusēji pārtrauc līgumus, pat ja klubs nepilda savus pienākumus.

No otras puses, protams, jāņem vērā Jāņa talants – bija izaudzis virs [sporta veida] vietējā čempionāta. Nav noslēpums, ka Latvijā nav neviena 100% profesionāla augstākā līmeņa sporta čempionāta. Tāpat faktors bija tas, ka Jānis ir tuvāk karjeras sākumam nekā beigām un nevēlas būt iesprūdis bez naudas un tādā līmenī, kuru ir teju acīmredzami jau pāraudzis.

Photo by Pixabay on Pexels.com

Jāņa cīņa par taisnīgumu

Jānis ir ne tikai finansiāli grūtībās, bet arī psiholoģiski zemākā punktā nekā cerētu. Viņš ir vērsies pie aģenta, lai panāktu taisnīgumu, ņemot vērā ka kluba vadītāji ir daudz rūdītāki dokumentu un sarunu lietās, turklāt apmaksāt speciālistu no nesamaksātās algas ir daudz grūtāks uzdevums.

Sporta tiesībās funkcionāru radītais process ir lēns un birokrātisks. Nepietiek,ka klubs nemaksā, lai pievienotos citam klubam – ir virkne ierobežojumu

Photo by Franco Monsalvo on Pexels.com

Ko mēs varam mācīties no šī gadījuma?

Šis gadījums atklāj vairākas būtiskas problēmas sporta pasaulē:
- Nepietiekama sportistu aizsardzība: Līgumi bieži vien ir vienpusēji un vairāk aizsargā klubu, nevis sportistu intereses.
- Finansiāla nestabilitāte: Daudzi sporta klubi saskaras ar finansiālām grūtībām, kas ietekmē sportistu atalgojumu.
- Birokrātiskas barjeras: Sporta noteikumi var būt sarežģīti un apgrūtināt sportistu iespēju aizstāvēt savas tiesības.
Photo by Laura Rieusset on Pexels.com

Ir nepieciešams stiprināt sportistu tiesības, nodrošināt godīgus līgumus un izveidot efektīvus mehānismus, kas ļautu sportistiem aizstāvēt savas intereses. Mēs ceram, ka stāsts par mūsu klient alietu – Jāņa gadījums – kalpos kā atgādinājums, ka sporta pasaulei ir jābūt godīgai un taisnīgai pret visiem tās dalībniekiem.

Curling at Craighlaw by David Baird is licensed under CC-BY-SA 2.0

Piedāvājam palīdzību šādā un līdzīgos gadījumos sporta tiesībās par fiksētu cenu!

Par 80 euro ne tikai paskatīsimies klienta līgumu, bet arī veltīsim pusstundu, lai pārspriestu situāciju, dalītos pieredzē un ieteikumos no līdzīgiem gadījumiem. Tuvākie konsultāciju laiki jau 16.martā no rīta!

View this post on Instagram

A post shared by Sporta tiesības sportslaw.lv (@sportatiesibas)
11. March, 2025.