Juridiskās konsultācijas sportā

SportsLaw.lv

Starta iela 2, Rīga

+371 22525686

birojs@sportslaw.lv

Kategorija: Finansējums

  • Publikācijas sporta tiesībās: 2024

    Publikācijas sporta tiesībās: 2024

    Atskatamies uz labākajām aizejošā 2024.gada sporta tiesību publikācijām!

    Latvijas sports un rasisms

    Janvāris: par rasisma problēmu, un vai tā vispār ir problēma; kopā ar līdzautoru Elvi, kurš ierosināja šo tēmu paskatīties tuvāk, izceļot (ātri noklusušo) skandālu hokejā un futbolā.

    https://www.diena.lv/raksts/sporta-avize/tuvplana/rasisms-sporta-14311284

    Olimpiešu principi

    Marts: Pirms Olimpiskajām spēlēm Parīzē izskanēja dažādi aicinājumi par dalību vai atteikšanos. Reālos lēmumus varēja ieraudzīt pēc dažiem mēnešiem. Iespējams, pēc dažiem gadiem vai to desmitiem tiks veidotas dokumentālās filmas, kad tā laika varoņi varēs pavisam atklāti uzskaitīt savu lēmumu loģiku.

    https://www.diena.lv/raksts/sporta-avize/tuvplana/piedalities-nedrikst-atteikties-14314943

    Pavasarī gatavojamies vasaras nometnēm

    Maijs: Vasaras nometņu līgumu jautājumi. Tie ir svarīgi pirms maksāt naudu par nometni. Ja tas nav bijis izdarīts, tad var mēģināt apelēt pie patērētāju tiesībām vai kādiem vispārīgiem normatīviem. Bet ir lietas, kuras var precizēt tikai un vienīgi līgumā.

    https://www.diena.lv/raksts/sporta-avize/tuvplana/ligums-par-vasaras-nometni-14317789

    Pirmais WRC Latvijā

    Jūlijs: FIA uz Latviju beidzot atvedusi WRC posmu. Pasaules līmenī juridiski labi sakārtotais motoru un motosports Latvijai nav svešs, tāpat kā Latvijas tiesām ir bijis ko teikt par nacionālo autosporta regulējumu.

    https://www.diena.lv/raksts/sporta-avize/tuvplana/motoru-sporta-tiesibas-14320814

    Sporta strīdu jurisdikcija

    Augusts: Latvijas tiesās izveidojusies nepamatota izvairība pret sporta strīdu izskatīšanu administratīvā procesa kārtībā. Šādai judikatūrai grūti piekrist – šajā rakstā juridiski argumentēti nopietnāka pieeja.

    https://juristavards.lv/doc/285635-sporta-nozares-stridu-paklautiba

    Antidopings

    Septembris: sporta politika un dopings ir balstīts uz dažiem svarīgiem principiem. Dažādas bagātas iestādes cīnās pret dopingu, un reizēm arī savā starpā.

    https://www.diena.lv/raksts/sporta-avize/tuvplana/antidopinga-sistema-14324016

    Spēļu manipulēšana (sarunāšana)

    Novembris: Toķika lietās ir grūti pierādīt, kurš no kura ir paņēmis kādu naudu vai saņēmis instrukcijas. Taču CAS praksē un svarīgāko sporta organizāciju reglamentos tam ir sagatavota spēcīga atbilde.

    https://www.diena.lv/raksts/sporta-avize/tuvplana/sporta-sacensibu-manipulesana-14326743

    Futbola Superlīga ceļas

    Novembris: Futbola bizness ir sūra cīņa starp bagātajiem par vēl lielāku bagātību, varu un ietekmi – Superlīga pret veco varu. FIFA un UEFA zaudē teju katrā cīņā, bet savu pozīciju pagaidām vēl notur itin labi.

    https://www.diena.lv/raksts/sporta-avize/tuvplana/futbola-superligas-cina-14308806

    Treneris sit

    Novembris: Latvijas izlases spēlētāja skandāls Itālijā ar spāņu treneri aktualizēja senāku rakstu par psiholoģisko teroru sportā un fizisko iespaidošanu – protams, ka tādas necilvēcīgas metodes nav atļautas.

    https://www.diena.lv/raksts/sporta-avize/tuvplana/psihologiskais-terors-vai-sapurinasana-14243968

  • UFC cīkstoņu imidža tiesības un to apmaksa

    UFC cīkstoņu imidža tiesības un to apmaksa

    UFC ir izveidota sarežģīta sistēma attiecībā uz cīkstoņu attēlu tiesībām un ieņēmumu sadali.

    Lai gan konkrēta atlēta gadījums var atšķirties atkarībā no atsevišķiem līgumiem (piemēram, Konors Makgregors noteikti ir īpašs gadījums), šeit ir vispārīgs pārskats.

    UFC īpašumtiesības: attēli un imidžs

    UFC parasti saglabā ievērojamu kontroli pār cīnītāja attēla tiesībām. Tas nozīmē, ka viņi var izmantot vārdu, tēlu, atpazīstamību un līdzību reklāmas nolūkos, precēm un citiem komerciāliem pasākumiem bez cīkstoņu tiešas papildus piekrišanas katram atsevišķam gadījumam.

    Cīkstoņu tiesības: ierobežota kontrole

    Cīnītājiem parasti ir ierobežota kontrole pār savām attēla tiesībām. Viņiem var būt iespēja vienoties par konkrētiem darījumiem par apstiprinājumiem vai personisku uzstāšanos, taču tie bieži vien ir pakļauti UFC apstiprinājumam un lēmumam. Reti ir gadījumi, kad cīkstonis ar UFC var dikēt savus noteikumus.

    Ieņēmumu sadale

    Cīņas pasākuma ieņēmumu maciņa liketnis nereti ir skaudrs: lielākajai daļai UFC cīnītāju galvenais ienākumu avots ir viņu atalgojums par dalību pasākumā, kas tiek noteikts par katru cīņu. Tas ir, netiek apspriesta mēnešalga kā regulārais maksājums.

    Snieguma jeb performances bonusi

    Cīnītāji var nopelnīt papildu bonusus par iespaidīgu izpildījumu jeb par priekšnesumiem, piemēram, nokautiem vai uzvaru nesošu paņēmienu pielietojumu (žņaugšana, saspiešana, utt.).

    Publicitātes darījumi (“endorsement deals”)

    Lai gan cīnītāji ir atpazīstami un potenciāli var gūt ievērojamus ienākumus no publicitātes, UFC bieži vien ir ekskluzīvi darījumi ar sponsoriem, ierobežojot atsevišķu cīnītāju iespējas.

    Atribūtikas pārdošana

    Cīnītāji var saņemt nelielu procentuālo daļu no ieņēmumiem par preču pārdošanu, kas satur viņu attēlu vai vārdu, kā arī viņu līdzību. Tomēr UFC parasti patur lielāko daļu peļņas.

    Ir svarīgi atzīmēt, ka UFC cīnītāju līgumi ir bijuši strīdu priekšmets, un daudzi cīnītāji strīdas par godīgāku ieņēmumu sadales modeli. Lai gan UFC gadu gaitā ir veikusi dažus pielāgojumus, kopējā struktūra joprojām ir novirzīta par labu organizācijai.

    Lai iegūtu detalizētāku izpratni par konkrētajiem līguma nosacījumiem, cik tie ir izdevīgi vai ierobežojoši, un kādas biznesa iespējas atstāj pašiem sportistiem, vislabāk ir konsultēties ar juristu vai sporta biznesa ekspertu.

  • Spēlētāju imidža tiesību līgums – arī sieviešu futbolā

    Spēlētāju imidža tiesību līgums – arī sieviešu futbolā

    Augot sieviešu sporta popularitātei un izplatībai, arvien aktuālāki ir arī jautājumi par tā komercializēšanos. Lūk, vadošās Francijas futbolistes tiks atalgotas par viņu atpazīstamības un vārda izmantošanu Francijas Futbola federācijas aktivitātēs, kā nesen ziņo profesijas apvienība

    Francijas Profesionālo futbolistu savienība (Union Nationale des Footballeurs Professionnels, UNFP) nesen paziņoja par revolucionāru vienošanos ar Francijas Futbola federāciju (FFF) par sieviešu futbolistu tēla tiesībām Francijā. Šī attīstība iezīmē nozīmīgu soli uz priekšu sieviešu futbolā šajā valstī, jo līguma mērķis ir risināt ieilgušo jautājumu par taisnīgu atlīdzību un kontroli pār viņu tēla tiesībām.

    Saskaņā ar jauno vienošanos futbolistēm būs lielāka autonomija un finansiālas priekšrocības saistībā ar viņu tēla tiesībām. Tas ietver iespēju vienoties par individuāliem sponsorēšanas darījumiem un piedalīties komerciālās aktivitātēs, ļaujot viņiem gūt labumu no pieaugošās popularitātes un ietekmes. UNFP ir aktīvi iestājusies par šīm tiesībām, atzīstot, ka futbolistēm ir jāsaņem taisnīga kompensācija par viņu ieguldījumu sportā.

    Sadarbība starp UNFP un FFF nozīmē pozitīvas pārmaiņas sieviešu futbolā Francijā. Sniedzot spēlētājām lielāku kontroli pār viņu tēla tiesībām, šis nolīgums ne tikai veicina vienlīdzību, bet arī veicina vispārējo izaugsmi un attīstību valstī.

    https://twitter.com/UNFP/status/1848833272245080386https://twitter.com/UNFP/status/1848833272245080386

  • Aizsargāts: Nacionālie nepilngadīgo spēlētāju pārejas noteikumi – vai likumīgi?

    Aizsargāts: Nacionālie nepilngadīgo spēlētāju pārejas noteikumi – vai likumīgi?

    Šis saturs ir aizsargāts ar paroli. Lai to apskatītu, lūdzu, ievadiet savu paroli zemāk:

  • EST virzība arī jauno basketbolistu atlīdzības (Bertānu) lietā

    EST virzība arī jauno basketbolistu atlīdzības (Bertānu) lietā

    Teju gadu pēc informācijas, ka basketbolista un viņa vecāku strīdā ar aģentūru/akadēmiju lieta nonākusi Eiropas Savienības Tiesā, ir publiskoti EST ģenerāladvokāta secinājumi. Izskatās, ka argumentam par jaunā talanta atbilstību “patērētāja” statusam ir arvien vairāk argumentu.

    Kādas perspektīvas lietā prognozē sportiskajai ģimenei?

    Lai arī jaunais basketbolists atbilst statusam “patērētājs”, ģenerāladvokāts sašķoba cerīgo lietu ar tēzi, ka līgumā tomēr bija pavisam skaidri uzrakstīts: būs jāatdod desmit procenti! Nobeigumā gan tiek paskaidrots, ka pierādīšanas slieksnis gramatiski skaidri pateiktajai domai ir krietni augsts – aģentūras/akadēmijas pakalpojums (un tā izptatne, apraksts) nedrīkst būt pārāk gaisīgs.

    Galvenais secinājums

    Ģenerāladvokāts A. Rantos raksta: līguma noteikums, kurā jaunam sportistam
    paredzēts pienākums maksāt daļu no saviem ienākumiem, ja viņš kļūst
    par profesionālu sportistu, var būt negodīgs, ja tiek pierādīts, ka ar to tiek
    radīta ievērojama nelīdzsvarotība no līguma izrietošajās tiesībās un
    pienākumos.

    Lai izprastu šo galveni secinājumu, jāielūkojas argumentācijā soli pa solim: kas ir jāņem vērā?

    Aizsardzība pret negodīgajiem

    Vadošais secinājums lietā ir tāds, ka līgums, kas noslēgts starp jaunu sportistu un uzņēmumu, kurš viņam palīdz attīstīt sporta karjeru, principā ietilpst direktīvas par patērētāju aizsardzību pret negodīgiem noteikumiem piemērošanas jomā.

    No jaunieša par pieaugušo

    2009. gadā jauns nepilngadīgs sportists, kuru pārstāvēja viņa vecāki, noslēdza līgumu ar Latvijas uzņēmumu, kurš sportistiem piedāvā pakalpojumu kopumu to profesionālo spēju un karjeras attīstībai. Šī līguma mērķis bija nodrošināt šim jaunajam sportistam veiksmīgu profesionāla sportista karjeru basketbolā. Minētajā līgumā, kas tika noslēgts uz 15 gadiem, bija paredzēti dažādi pakalpojumi, piemēram, treniņi speciālistu uzraudzībā un sporta medicīnas pakalpojumi, psihologa pakalpojumi, kā arī atbalsts mārketinga, juridisko pakalpojumu un grāmatvedības jomās. Jaunais sportists par to apņēmās – gadījumā, ja viņš kļūtu par profesionālu sportistu, – maksāt šim uzņēmumam atlīdzību 10 % apmērā no visiem neto ienākumiem par attiecīgā sporta veida spēlēšanu, kā arī reklāmas, mārketinga un mediju pasākumiem, kas gūti šī līguma darbības laikā, ja šie ienākumi būtu vismaz 1500 EUR mēnesī.

    Ņemot vērā, ka jaunā sportista, kurš nu jau ir kļuvis par profesionālu basketbolistu, ienākumi no līgumiem ar sporta klubiem kopsummā ir sasnieguši vairāk nekā 16 miljonus EUR, viņam esot jāsamaksā minētajam uzņēmumam 10 % no šīs summas, proti, vairāk nekā 1,6 miljoni EUR

    Strīda esence: šoreiz sports nemaz nav TIK īpašs

    Latvijas tiesas ir argumentējušas, ka Direktīva par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos ir piemērojama strīdīgajam līgumam. Pēc aģentūras/akadēmijas sūdzības, jautājumu uz pārbaudi Eiropas Savienības Tiesā nosūtīja Latvijas Augstākā tiesa. Strīda esence paplašināta līdz tam, ka ir jānoskaidro iespējami negodīgā līguma apmērs – ja tas tā ir – cik lielā mērā šāds noteikums ir pretrunā patērētāju aizsardzības direktīvai.

    Ģenerāladvokāts Atanasijs Rants secinājumos uzskata, ka

    • šāda veida līgums principā ietilpst direktīvas piemērošanas jomā
    • šāds līguma noteikums var būt negodīgs
    • direktīvu var piemērot visās saimnieciskās darbības nozarēs un principā visa veida preču iegādes un pakalpojumu sniegšanas līgumu veidiem, kas noslēgti starp komersantu un patērētāju.

    Papildinot argumentāciju, ģenerāladvokāts arī īpaši uzsver, ka arī ar sporta nozari saistītie pakalpojumi nav izņēmums.

    Strīdīgā līguma noslēgšanas brīdī jaunais sportists vēl nebija sācis savu profesionālo karjeru un līdz ar to darbojās kā “patērētājs”, kurš objektīvi gan tehnisko zināšanu, gan iespēju risināt sarunas ziņā atradās vājākā pozīcijā, salīdzinot ar uzņēmumu.

    Šo secinājumu nevar atspēkot apstāklis, ka vēlāk šis jaunais sportists kļuva par profesionālu sportistu, jo noteikuma negodīgums tiek novērtēts līguma slēgšanas brīdī. Proti, tieši šajā brīdī, kas sakrīt ar iespējamu nelabvēlīgu pozīciju, salīdzinot ar komersantu, līgums patērētājam var radīt (tostarp ilgtermiņa) nelabvēlīgas sekas.

    Ko vēl jāpārbauda Latvijas tiesai

    Vērtējumā valsts tiesai īpaši jāpārbauda, vai līguma noteikums atbilst pārskatāmības prasībai, proti:

    • ka tas bija formulēts vienkāršā, skaidri saprotamā valodā,
    • lai radītu patērētājam iespēju, pamatojoties uz skaidriem un saprotamiem kritērijiem, novērtēt ekonomiskās sekas, kādas viņam no tā izriet.

    Desmit procenti!

    Ģenerāladvokāta ieskatā šajā lietā principā bija skaidri definēts līguma noteikums attiecībā uz maksājamās atlīdzības aprēķināšanas metodi.

    Tomēr Latvijas tiesai jāizvērtē arī tas, vai komersanta sniegtā informācija ļāva jaunajam sportistam pieņemt lēmumu piesardzīgi.

    Nav pietiekami, ka līgumā ir ierakstīti kaut kādi procenti un gadi. Precīzāk, ir jāskatās – vai viņš varēja novērtēt uzņēmuma sniegto pakalpojumu vērtību kopumā, salīdzinot ar tam eventuāli izmaksājamo atlīdzību.

    No kā, kad un kāpēc kaut kādi 10%?

    Ģenerāladvokāts atgādina, ka līguma noteikumu, par kuru nebija atsevišķas apspriešanās, uzskata par negodīgu, ja tas rada “ievērojamu nelīdzsvarotību” pušu tiesībās un pienākumos, kas izriet no līguma, un tas notiek par sliktu patērētājam.

    Šajā ziņā Latvijas tiesai īpaši jāpārbauda, vai pastāv tiesību normas, kas atbilstoši valsts tiesībām būtu piemērojamas, ja starp pusēm nebūtu vienošanās, lai novērtētu, vai ar šo līgumu jaunajam sportistam tiek radīts neizdevīgāks tiesiskais stāvoklis salīdzinājumā ar valsts tiesību aktos paredzēto. Šādu tiesību aktu neesamības gadījumā šai tiesai jāatsaucas uz tirgus praksi saistībā ar atlīdzību par attiecīgajiem pakalpojumiem sporta jomā un, precīzāk, uz to, vai pastāv saikne starp uzņēmuma sniegtā pakalpojuma vērtību un atlīdzību, kas pieprasīta no jaunā sportista. Tiesai īpaši jāņem vērā risks, kādu uzņēmumam rada apstāklis, ka tam nav garantijas saņemt atlīdzību, ja jaunais sportists nekļūs par profesionālu sportistu, savukārt šī atlīdzība tiks izmantota ne tikai, lai finansētu jaunajam sportistam piedāvātos pakalpojumus, bet arī lai finansētu visus pārējos jaunos sportistus, kuri ir noslēguši līdzīgus līgumus (to skaitā arī tos, kas nebūs kļuvuši par profesionāliem sportistiem).

    Kādas būtu sekas?

    Attiecībā uz sekām, kas izriet no noteikuma kvalificēšanas par “negodīgu”, šāds noteikums principā jāuzskata par tādu, kas nekad nav pastāvējis. Tāpēc tam nevar būt nekādas ietekmes uz sportistu, kuram jāatjauno tiesiskais un faktiskais stāvoklis, kāds tam būtu bijis šī noteikuma neesamības gadījumā, un valsts tiesa nevar tam noteikt pienākumu samaksāt kādu summu kā atlīdzību, kas paredzēta noteikumā, kurš atzīts par negodīgu.

    Kopsavilkums

    Ģenerāladvokāts savos secinājumos atsaucas uz virkni nacionālu un lokālu apsvērumu. Lai gan desmit procentu kritērijs ir uzrakstīts skaidri, tomēr tikpat skaidram būtu jābūt arī aģemtūras/akadēmijas solījuma aprakstam – vai ir kāds izmērāms KPI?

    Šķiet, ka līguma tekstā šis apraksts ir bijis tik gaisīgs, ka ģenerāldvokāts referē uz Latvijas likumiem un tirgus praksi.

    Ir skaidrs, ka Latvijā nav likums par jauno sportistu attīstīšanas aģenūrām. Tāpat arī grūti runāt par jebkādu tirgus praksi, jo šāds pakalpojums ir reti sastopams, par to sabiedrībā nerunā. Attiecīgi, starp jauniešu vecākiem nevar pastāvēt no mutes-mutē nododamā izpratne par šādu pakalpojumu jēgu un būtību, kritērijiem.

    Vai EST tam piekritīs, un ko no šī visa izlobīs Latvijas tiesas?