Category: Bērnu un jauniešu sports

Sporta tiesības bērniem un jauniešiem

  • Nacionālie nepilngadīgo spēlētāju pārejas noteikumi – vai likumīgi?

    Nacionālie nepilngadīgo spēlētāju pārejas noteikumi – vai likumīgi?

    Pēc FIFA spēlētāju transfēru noteikumu atzīšanas par nepareiziem attiecībā pret ES pamatvērtībām, Eiropas juristi un akadēmiķi diskutē par šī EST sprieduma iespējamo tālāko likteni un iespējamo pielīdzināšanu arī nacionālā līmenī.

    Lieta Latvijas tiesās pret “aizsargāto spēlētāju sarakstu”

    Saskaņā ar tiesu datubāzi, nu jau vairākus gadus notiek interesanta tiesvedība, ar nākamo cēlienu ’24.gada novembra sākumā, un kuras būtība ir:

    • par iekšējā reglamenta atzīšanu par prettiesisku ,
    • par biedrības faktiskās darbības par personas iekļaušanu aizsargāto spēlētāju sarakstā atzīšanu par prettiesisku un
    • morālās kompensācijas piedziņu.

    Diemžēl publiski nav iespējams uzzināt visas notikušā detaļas, tāpēc var tikai pavērtēt esošo informāciju, kas pieejama publiski no federāciju vietnēm.

    Atkal jau tas futbols?

    Diemžēl, jā. Kā atbildētāji lietā ir norādīti gan futbola federācija, gan attiecīgais sporta klubs, kurā jaunais sportists acīmredzot ir trenējies.

    Saskaņā ar federācijas vietnē publiskotajiem dokumentiem, 2021.gadā ir publicēti tādi “Akreditēto jaunatnes futbola klubu spēlētāju sagatavošanas kompensācijas noteikumi”, kuri paredz kārtību Latvijas klubu starpā par kritērijiem, lai bērni varētu mainīt klubu.

    Tas ir, par bērnu pārejām faktiski ir reglamentētas “transfēra maksas”, kas nosaukts par “trenēšanas kompensācijām”. Līdzīgi kā FIFA noteikumos, ir paredzēti ierobežoti pāreju laiki (2x gadā).

    Kādas ir summas “zem jautājuma”?

    Reglamentā ir noteikts (saglabāta oriģinālā transkripcija no reglamenta):

    Noteikumu p.2. minēto spēlētāju sagatavošanas kompensācija tiek noteikta sekojošā veidā:
    a) Viens spēlētāja sagatavošanas gads FA klubā ir ekvivalents 200 EUR;
    b) Viens spēlētāja sagatavošanas gads 1LK klubā ir ekvivalents 150 EUR;
    c) Viens spēlētāja sagatavošanas gads 2LK klubā ir ekvivalents 125 EUR;
    d) Viens spēlētāja sagatavošanas gads 3LK klubā ir ekvivalents 100 EUR

    Skaidrojums reglamentā neatšifrētiem saīsinājumiem: “FA” ir futbola akadēmija”, “1LK” ir 1.līmeņa klubs, “2LK” un “3LK” attiecīgi 2. un 3. līmeņa klubs.

    Atkarībā no kluba piederības kādai kastai, norādītās summas tiek reizinātas ar kādu koeficientu. Tātad faktiski neviens FA klubs nemaksā/nesaņem tieši 200 eiro, bet kādu citu izrēķinātu ciparu.

    Arī atrašanās izlasēs kompensācijas ciparu palielina par noteikto koeficientu – šādi futbolisti ir vērtīgāki.

    Aizsargāto saraksta nozīme

    Papildus kritērijs jaunieša pārejas apmaksai ir par atrašanos “aizsargāto spēlētēju sarakstā”: kompensācija par spēlētāja pāreju no viena akreditētā jaunatnes futbola kluba uz citu akreditēto jaunatnes futbola klubu var tikt pieprasīti tikai par spēlētāju, kurš iekļauts kluba aizsargājamo spēlētāju sarakstā.

    Saskaņā ar reglamentu šis saraksts ir pa pusei slepens – klubam par to jāinformē federācija un vecāki (pierādīšanas pienākums gulst uz klubu, jo reglaments neparedz speciālu formu vai veidu kā tas darāms).

    Jāmaksā arī citos gadījumos

    Reglamentā ir paredzēts, ka transfēra maksa par bērna “sagatavošanu” ir jāmaksā arī tad, ja bērsn nav bijis aizsargāto sarakstā (saglabāta oriģinālā noteikumu transkripcija):

    Ja no viena Akreditētā jaunatnes kluba uz otru pāriet spēlētājs, kuram ir spēkā atsevišķs līgums par spēlētāja sagatavošanu ar kādiem speciāliem noteikumiem, tad kompensācija var tikt noteikta atsevišķi, pat, ja spēlētājs nav iekļauts aizsargājamo spēlētāju sarakstā.

    Šādi “atsevišķie” līgumi parasti ir konfidenciāli un katrā gadījumā jāvērtē atsevišķi.

    Minētie noteikumi vairākos aspektos atgādina Diaras EST lietu.

    Var nojaust, ka futbolā izveidotā kārtība ne vienmēr ir pa prātam klubiem un vecākiem: ja nepilngadīgais vēlas mainīt klubu, bet jaunais klubs nevēlas par to maksāt, tad bērns vairs īsti nevar spēlēt futbolu. Labi, ja tas ir viens no daudziem interešu punktiem, bet slikti tieši futbola mīļiem.

  • Nelikumīgie reglamenti sportā: bērnu tiesības sportot

    Nelikumīgie reglamenti sportā: bērnu tiesības sportot

    Bērnu futbolā reglamentētās pārejas starp klubiem var aizskart ne tikai klubu vai federācijas merkantilas intereses, bet arī … bērnu pilnveides tiesības.

    Kā zināms, tad pasaules bagātākajā sporta veidā periodiski ir strīdi par naudu un 2024.gads ir bijis īpašs – papildus argumentiem, kad EST atzina FIFA spēlētāju pārejas reglamentu par nelikumīgu (Diaras lieta) un vietējā mēroga zināmo tiesvedību pret vietējās futbola federācijas reglamentu bērnu

    Klubu un federācijas cīņas kaitē bērniem

    Bērnu sport askolas un akadēmijas vairs nav valsts / pašvaldību bizness. Latvijā aug un attīstās arī privātās skolas un treniņu centri, turklāt ļoti bieži ar labiem panākumiem. Tajā skaitā saņemot publisko finansējumu.

    Taču, kā zināms, tad nereti dažādu sporta skolu veidotāji tikai publiskajos paziņojumos ir cēlu mērķu vadīti, reālajā darbā tomēr cenšoties parūpēties kā par savas skolas prestižu un panākumiem sporta laukumā, tā par materiālo jeb finanšu pusi. Audzēķnu uin viņu vecāku intereses, izaugsme, paliek otrajā plānā. Klubu cīņu rezultātā bērniem pat var nākties ciest, atsevišķos gadījumos vecākiem pat nonākot izvēles priekšā: vai nu būtiski ieguldīt savu naudu (papildus ikmēneša maksai par nodarbībām un aprīkojumu), vai pamest sporta veidu.

    Šāda situācija jau vairākus gadus ir identificēta futbola nozarē. Par esošo regulējumu kopš 2021.gada jau rakstīts atsevišķi. Taču saskaņā ar publiski pieejamo infomrāciju, problēma ir daudz senāka.

    Tiesībsarga lieta par bērnu tiesību pārkāpumiem futbolā

    2020.gada 15.decembrī Tiesībsargs publicējis vēstuli futbola federācijai, kurā izceļ vairākas problēmas:

    • bērns, iepriekš trenējās kādā Rīgas FK, bet vēlāk ieskaitīts citā Rīgas FS. Bērna tēvs 2019. gada maijā saņēma no “FK” trenera mutisku apstiprinājumu, ka nekādas materiālās formalitātes nav nepieciešamas. Tomēr 2020. gada janvārī uzzināja, ka bērns (decembrī) ir iekļauts “FK” aizsargājamo spēlētāju sarakstā, kas liedza bērnam dalību turnīros kā FS spēlētājam. “FK”, ka bērns tiks izņemts no “FK” aizsargājamo spēlētāju saraksta, kad klubs saņems kompensāciju par bērna pāreju uz FS.
    • LFF Spēlētāju statusa un pāreju komisija noraidīja tēva iesniegumu, atzīstot “FK” interešu pārākumu un tiesības saņemt kompensāciju par pāreju uz FS. Arī LFF Apelācijas komiteja apstiprināja FK interešu prioritāti.
    • Tiesībsargs izmeklēšanā konstatēja, ka bērna pāreja uz FS notika, mutiski informējot sporta kluba treneri par vēlmi mainīt bērnam sporta klubu, kas neatbilst nedz sadarbības ar “FK” izbeigšanas kārtībai saskaņā ar noslēgto vienošanos starp klubu un bērna vecāku, nedz LFF dokumentos noteiktajai spēlētāja pārejas kārtībai.
      • federācija tēva argumentu atfutbolēja, ka kompensāciju reglaments ir bijis ielādēts tās interneta vietnē
      • Tiesībsargs tomēr konstatēja, ka “FK” standarta līgumā vai nolikumā netika ietverta informācija par LFF dokumentiem, kas regulē spēlētāju pāreju uz citiem klubiem un kompensācijas jautājumus
      • Ja jaunais klubs nevēlas vai nevar samaksāt kompensācijas summu iepriekšējam klubam par bērna pāreju saskaņā ar LFF kompensācijas noteikumiem, vecāks sava bērna interesēs faktiski ir spiests samaksāt iepriekšējam klubam kompensāciju no personīgiem naudas līdzekļiem, lai noformētu bērna juridisku pāreju uz jauno klubu un nodrošinātu viņam iespēju turpināt pilnveidot savas prasmes futbolā un piedalīties sacensībās, kā tas notika arī konkrētā bērna gadījumā
      • federācija atfutbolēja tēva pretenzijas arī ar tādu argumentu, ka kompensācija nav jāmaksā, ja vēlas pāriet uz klubu, kas nav LFF biedrs*

    * citas valsts atzītas federācijas futbolā jomā Latvijā nav, līdz ar ko arguments savā būtībā ir visai spekulatīvs.

    Atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 65.2 pantā noteiktajai kompetencei Tiesībsarga birojs: informē sabiedrību par bērna tiesībām; izskata sūdzības par bērna tiesību pārkāpumiem, īpašu uzmanību pievēršot valsts vai pašvaldību iestāžu un to darbinieku izdarītajiem pārkāpumiem; iesniedz priekšlikumus, kas veicina bērna tiesību ievērošanu. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību konvencijas (turpmāk – Konvencija) 31.pantu katram bērnam ir tiesības uz atpūtu un brīvo laiku, tiesības piedalīties spēlēs un izklaides pasākumos, kas atbilst viņa vecumam, un brīvi iesaistīties kultūras dzīvē un nodarboties ar mākslu. Tiesībsarga ieskatā tas, ka pārejas neapstiprināšanas gadījumā bērnam tiek liegta iespēja mainīt sporta klubu un turpināt attīstīt savas prasmes viņa izvelētajā sportiskajā aktivitātē – futbolā, kas ir komandas sporta veids, ir pretrunā ar viņa tiesībām brīvi, pilnvērtīgi iesaistīties viņa izvēlētajā ārpusskolas aktivitātē.

    • klubs par darbu ar jauniem futbolistiem saņem atbalsta finansējumu no LFF un atsevišķos gadījumos arī pašvaldības līdzfinansējumu, tomēr bērna vecāki ir tie, kuri sedz lielāko daļu izmaksu par bērna sagatavošanu, t.i., apmaksā treniņus, papildu nodarbības, apmaksā formas, inventāra iegādi, dalību sporta nometnēs un turnīros. Līdz ar to būtu rūpīgi izvērtējams jautājums par kompensācijas noteikumu piemērošanu attiecībā uz nepilngadīgajiem spēlētājiem – amatieriem un spēlētāja vecumu, no kura klubam rodas tiesības prasīt spēlētāja sagatavošanas kompensāciju
    • LFF kompensācijas noteikumi regulē attiecības starp sporta klubiem, nav pieļaujama prakse, kad nepilngadīgā spēlētāja pārejas gadījumā spēlētāja sagatavošanas kompensācijas pienākums tiek uzlikts uz bērna vecāku, nevis uz klubu, uz kuru spēlētājs pāriet

    Tiesībsarga atzinumā norādīts uz vispārīgām darbībām, kas futbola klubiem būtu jāizpilda, pieņemot pie sevis audzēkņus. Šajā aspektā bez šaubām var vilkt paralēles ar EST lietu Bertāna strīdā par aģentūru/akadēmiju par nākotnes ieņēmumu sadali (ja bērns/vecāki ir uzskatāmi par patērētājiem).

    No Tiesībsarga vēstules LFF

    Slēdzot līgumu ar bērna likumisko pārstāvi, klubam ir jānodrošina likumiskā pārstāvja informēšana par visām tiesībām un saistībām, kas izriet no līguma, tai skaitā par LFF kompensācijas noteikumiem, kas var tikt piemēroti bērna pārejas uz citu futbola klubu gadījumā. Informācijai par kluba spēlētājiem, attiecībā uz kuriem piemērojami kompensācijas noteikumi, ir jābūt publiski pieejamai, kā arī bērna likumiskajam pārstāvim ir jānodrošina tiesības savlaicīgi saņemt informāciju par sava bērna iekļaušanu aizsargājamo spēlētāju sarakstā. Tiesībsargs aicina LFF veikt atbilstošas darbības, lai atrisinātu minētos jautājumus.
    
    Tiesībsargs, vērtējot konkrēto situāciju, ir konstatējis, ka, 
    pastāvot domstarpībām
    starp klubiem 
    par kompensācijas jautājumu, tiek ierobežotas bērna tiesības juridiski noformēt pāreju uz citu klubu, tiesības piedalīties čempionātos un iespēja turpināt attīstīt savas prasmes attiecīgajā sporta veidā.
    Tādējādi bērns faktiski tika izmantots kā ietekmes līdzeklis jaunā kluba saistību izpildes nodrošināšanai, kas neatbilst bērna vislabākajām interesēm.
    Tiesībsarga ieskatā materiālā rakstura pretenzijas, kas izriet no klubu savstarpējām attiecībām un LFF dokumentiem, klubiem ir jārisina patstāvīgi vai ar LFF starpniecību un nodalot no jautājuma, kas saistīts ar bērna pārejas uz citu klubu juridisku noformēšanu.
    Bērnam ir jābūt garantētām tiesībām piedalīties jaunā kluba treniņos un visa veida sacensībās (arī Latvijas Jaunatnes futbola čempionātā) laikā, kad tiek risinātas klubu domstarpības par pāreju no bērna iepriekšējā sporta kluba uz jauno klubu.

    Jurista komentārs: 1) tēvs stratēģiski nepareizi rīkojās, informējot FK treneri par vēlmi mainīt klubu (darbība maijā) – izmantojot šo informāciju, FK (decembrī) šo bērnu ielikt aizsargāto spēlētāju sarakstā. 2) federācijas reglaments faktiski aizmuguriski pārlika kompensācija pienākumu uz vecākiem, bez skaidra mehānisma par to, kā tad federācija bija iztēlojusies piespiest savus biedrus – klubus – to ievērot; 3) federācijas 2021.gada “jaunais” reglaments” pēc būtības nav novērsis Tiesībsarga konstatētos bērnu tiesību pārkāpumus no “LFF Akreditēto jaunatnes futbola klubu spēlētāju sagatavošanas kompensācijas noteikumiem (apstiprināti 19.11.2014.)”.

    Vai šāda FK rīcība bija labā ticībā un godprātīga, vai tomēr vērsta uz iedzīvošanos no tēva, zinot neizbēgamo audzēkņa aiziešau (taču deformēta informētības līmeņa dēļ tēvs nokavēja ar pāreju)? Vai LFF attieksme pret bērnu futbolu ir godīga, pieļaujot klubu patvaļu reglamentu (ne)izpildē un faktiski arī likvidējot konkurenci starp klubiem par labākajiem audzēkņiem, motivējot tos kļūt labākiem un pilnveidot savu servisu, nevis meklējot lētu peļņu no neinformētiem vecākiem?

    Juridiskie dokumenti bērnu tiesībās arī sportā

    Bērnu tiesību konvencija:

    https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1150

    Bērnu tiesību likums:

    https://likumi.lv/ta/id/49096-bernu-tiesibu-aizsardzibas-likums

  • Dokumentācija un sports

    Dokumentācija un sports

    Sporta organizācijai vajag pareizus dokumentus, lai tā sasniegtu savus sportiskos mērķus.

    Iekšējās kārtības noteikumi – uzvedības reglamenti, datu apstrādes noteikumi, darba kārtība, ētikas kodekss, dažādas procedūras, utt. periodiski ir jāpārskata un jāpielāgo jauniem likumiem.

    Sporta veida organizāciju iekšējās kārtības noteikumi veido būtisku pamatu organizatoriskajiem un sportiskajiem jautājumiem. Tāpat kā ikvienam sporta veidam ir savi spēles noteikumi, tiem ir arī sava čempionātu un dažādu juridisko institūciju darba noteikumi. Savukārt katrā sporta veidā uzņemtajiem biedriem, to komandām un klubiem, ir arī savi principi, uz kuriem tie darbojas. Sporta tiesību jurists var palīdzēt identificēt sporta nozarei un sporta veidam tipiskākos riskus vai potenciālos jautājumus, pievēršot tiem pienācīgu uzmanību nolikumu un reglamentu izstrādes procesā. Tāpat arī šo noteikumu un reglamentu atjaunināšanā, grozīšanā un ieviešanā dzīvē.

    Sporta nozarē pieaug nozīme labas pārvaldības prasību ieviešanā un ievērošanā. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu jeb naudas atmazgāšanas prasības attiecas uz sporta organizācijām, kas saņem finansējumu no privātām personām vai ārzemju korporācijām. Sportā ienāk trauksmes celšanas un korupcijas novēršanas prasību laiks.

    Statūti

    Visu kapitālsabiedrību un bezpeļņas organizācijas formu darbības pamatu pamats ir statūti. Neatkarīgi no sporta veida, uz biedrībām, nodibinājumiem, sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrībām attiecas likuma prasība, ka statūtos nosaka organizācijas darbības mērķi un citus svarīgākos noteikumus.

    Juridiskā formāta izvēle sporta organizācijām

    Lai izvēlētos sporta organizācijas formu, jāsāk ar jautājumu par iecerēto darbības virzienu un modeli.

    • Vai ir plānots gūt peļņu?
    • Kas būs lēmēji un vadītāji (galvenie noteicēji) darba procesā?
    • Kādi būs ienākumu avoti?

    Sporta organizāciju telpas

    Katrai organizācijai ir nepieciešama juridiskā adrese. Atsevišķos sporta veidos ir nepieciešamas arī fiziskās telpas, bet vēl citos šīm telpām ir jābūt speciāli aprīkotām.

    Organizācijas ar lielākiem finanšu līdzekļiem var uzbūvēt un iekārtot sev piederošas telpas un sporta bāzes. Sportā finansējums var būt gan privāts, gan valsts vai pašvaldības, gan arī piesaistīts no starptautiskajām sporta federācijām un asociācijām. Starptautisko organizāciju finansējums daudzām organizācijām Latvijā dod iespēju iekārtot savu infrastruktūru augstā līmenī.

    Virkne organizāciju treniņus, spēles un sacensības aizvada nomātā īpašumā.

    Drošība un drošums

    Arvien ierastāk ir redzēt, ka sporta notikumus to rīkotāji organizē labi sagatavotās vietās. Valstī noteiktās prasības publisko telpu sagatavošanā nemitīgi pilnveido un tas uzlabo gan sportistu un personāla apstākļus, gan skatītāju komfortu un drošumu.

    Pēc Covid-19 uzliesmojuma 2020.gadā telpu drošuma aspektu varēja izjust visizteiktāk.

    Sporta organizācijas stratēģija – ilgtspēja, vides aizsardzība

    Starptautisko sporta organizāciju spiediena rezultātā arī Latvijā sporta komandas (ja tās vēlas piedalīties starptautiskajos turnīros un saņemt sponsoru sarūpēto balvu fondu – Eiropas un pasaules turnīros sadala miljoniem eiro) tiek spiestas domāt ilgtermiņā.

    Sporta organizācijas izveidotājiem var būt stratēģija piesaistīt jaunos atlētus un izveidot tādu juridisko rāmi, ka par viņu pārdošanu varēs nopelnīt milzīgu naudu. Tomēr nacionālo un kontinentālo turnīru kontekstā vairāk domā par to, lai komandas būtu ilgtspējīgas, lai sportistiem izmaksātu atalgojumu, lai valstī sporta veids attīstītos arī pēc spilgtāko talantu pārdošanas uz bagātākām valstīm. Ieguvējs no tādas pārdošanas ir tikai pārdevējs – ne valsts, ne sporta veids no tā nav ieguvējs.

    Ētika, laba korporatīvā pārvaldība sportā

    Valsts ieņēmumu dienests var pārbaudīt sporta organizāciju grāmatvedības lietu stāvokli. Tomēr no sporta klubiem, kuru gaitām seko ļoti daudz iedzīvotāju, būtu jārāda priekšzīme ne tikai dokumentu korkektā noformēšanā.

    GDPR jeb personu dati sportā

    GDPR – tā ir Eiropas savienības regula, kura paredz noteikumus fizisku personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi un noteikumus personas datu brīvai apritei.

  • Publikācijas sporta tiesībās: 2024

    Publikācijas sporta tiesībās: 2024

    Atskatamies uz labākajām aizejošā 2024.gada sporta tiesību publikācijām!

    Latvijas sports un rasisms

    Janvāris: par rasisma problēmu, un vai tā vispār ir problēma; kopā ar līdzautoru Elvi, kurš ierosināja šo tēmu paskatīties tuvāk, izceļot (ātri noklusušo) skandālu hokejā un futbolā.

    https://www.diena.lv/raksts/sporta-avize/tuvplana/rasisms-sporta-14311284

    Olimpiešu principi

    Marts: Pirms Olimpiskajām spēlēm Parīzē izskanēja dažādi aicinājumi par dalību vai atteikšanos. Reālos lēmumus varēja ieraudzīt pēc dažiem mēnešiem. Iespējams, pēc dažiem gadiem vai to desmitiem tiks veidotas dokumentālās filmas, kad tā laika varoņi varēs pavisam atklāti uzskaitīt savu lēmumu loģiku.

    https://www.diena.lv/raksts/sporta-avize/tuvplana/piedalities-nedrikst-atteikties-14314943

    Pavasarī gatavojamies vasaras nometnēm

    Maijs: Vasaras nometņu līgumu jautājumi. Tie ir svarīgi pirms maksāt naudu par nometni. Ja tas nav bijis izdarīts, tad var mēģināt apelēt pie patērētāju tiesībām vai kādiem vispārīgiem normatīviem. Bet ir lietas, kuras var precizēt tikai un vienīgi līgumā.

    https://www.diena.lv/raksts/sporta-avize/tuvplana/ligums-par-vasaras-nometni-14317789

    Pirmais WRC Latvijā

    Jūlijs: FIA uz Latviju beidzot atvedusi WRC posmu. Pasaules līmenī juridiski labi sakārtotais motoru un motosports Latvijai nav svešs, tāpat kā Latvijas tiesām ir bijis ko teikt par nacionālo autosporta regulējumu.

    https://www.diena.lv/raksts/sporta-avize/tuvplana/motoru-sporta-tiesibas-14320814

    Sporta strīdu jurisdikcija

    Augusts: Latvijas tiesās izveidojusies nepamatota izvairība pret sporta strīdu izskatīšanu administratīvā procesa kārtībā. Šādai judikatūrai grūti piekrist – šajā rakstā juridiski argumentēti nopietnāka pieeja.

    https://juristavards.lv/doc/285635-sporta-nozares-stridu-paklautiba

    Antidopings

    Septembris: sporta politika un dopings ir balstīts uz dažiem svarīgiem principiem. Dažādas bagātas iestādes cīnās pret dopingu, un reizēm arī savā starpā.

    https://www.diena.lv/raksts/sporta-avize/tuvplana/antidopinga-sistema-14324016

    Spēļu manipulēšana (sarunāšana)

    Novembris: Toķika lietās ir grūti pierādīt, kurš no kura ir paņēmis kādu naudu vai saņēmis instrukcijas. Taču CAS praksē un svarīgāko sporta organizāciju reglamentos tam ir sagatavota spēcīga atbilde.

    https://www.diena.lv/raksts/sporta-avize/tuvplana/sporta-sacensibu-manipulesana-14326743

    Futbola Superlīga ceļas

    Novembris: Futbola bizness ir sūra cīņa starp bagātajiem par vēl lielāku bagātību, varu un ietekmi – Superlīga pret veco varu. FIFA un UEFA zaudē teju katrā cīņā, bet savu pozīciju pagaidām vēl notur itin labi.

    https://www.diena.lv/raksts/sporta-avize/tuvplana/futbola-superligas-cina-14308806

    Treneris sit

    Novembris: Latvijas izlases spēlētāja skandāls Itālijā ar spāņu treneri aktualizēja senāku rakstu par psiholoģisko teroru sportā un fizisko iespaidošanu – protams, ka tādas necilvēcīgas metodes nav atļautas.

    https://www.diena.lv/raksts/sporta-avize/tuvplana/psihologiskais-terors-vai-sapurinasana-14243968

  • EST virzība arī jauno basketbolistu atlīdzības (Bertānu) lietā

    EST virzība arī jauno basketbolistu atlīdzības (Bertānu) lietā

    Teju gadu pēc informācijas, ka basketbolista un viņa vecāku strīdā ar aģentūru/akadēmiju lieta nonākusi Eiropas Savienības Tiesā, ir publiskoti EST ģenerāladvokāta secinājumi. Izskatās, ka argumentam par jaunā talanta atbilstību “patērētāja” statusam ir arvien vairāk argumentu.

    Kādas perspektīvas lietā prognozē sportiskajai ģimenei?

    Lai arī jaunais basketbolists atbilst statusam “patērētājs”, ģenerāladvokāts sašķoba cerīgo lietu ar tēzi, ka līgumā tomēr bija pavisam skaidri uzrakstīts: būs jāatdod desmit procenti! Nobeigumā gan tiek paskaidrots, ka pierādīšanas slieksnis gramatiski skaidri pateiktajai domai ir krietni augsts – aģentūras/akadēmijas pakalpojums (un tā izptatne, apraksts) nedrīkst būt pārāk gaisīgs.

    Galvenais secinājums

    Ģenerāladvokāts A. Rantos raksta: līguma noteikums, kurā jaunam sportistam
    paredzēts pienākums maksāt daļu no saviem ienākumiem, ja viņš kļūst
    par profesionālu sportistu, var būt negodīgs, ja tiek pierādīts, ka ar to tiek
    radīta ievērojama nelīdzsvarotība no līguma izrietošajās tiesībās un
    pienākumos.

    Lai izprastu šo galveni secinājumu, jāielūkojas argumentācijā soli pa solim: kas ir jāņem vērā?

    Aizsardzība pret negodīgajiem

    Vadošais secinājums lietā ir tāds, ka līgums, kas noslēgts starp jaunu sportistu un uzņēmumu, kurš viņam palīdz attīstīt sporta karjeru, principā ietilpst direktīvas par patērētāju aizsardzību pret negodīgiem noteikumiem piemērošanas jomā.

    No jaunieša par pieaugušo

    2009. gadā jauns nepilngadīgs sportists, kuru pārstāvēja viņa vecāki, noslēdza līgumu ar Latvijas uzņēmumu, kurš sportistiem piedāvā pakalpojumu kopumu to profesionālo spēju un karjeras attīstībai. Šī līguma mērķis bija nodrošināt šim jaunajam sportistam veiksmīgu profesionāla sportista karjeru basketbolā. Minētajā līgumā, kas tika noslēgts uz 15 gadiem, bija paredzēti dažādi pakalpojumi, piemēram, treniņi speciālistu uzraudzībā un sporta medicīnas pakalpojumi, psihologa pakalpojumi, kā arī atbalsts mārketinga, juridisko pakalpojumu un grāmatvedības jomās. Jaunais sportists par to apņēmās – gadījumā, ja viņš kļūtu par profesionālu sportistu, – maksāt šim uzņēmumam atlīdzību 10 % apmērā no visiem neto ienākumiem par attiecīgā sporta veida spēlēšanu, kā arī reklāmas, mārketinga un mediju pasākumiem, kas gūti šī līguma darbības laikā, ja šie ienākumi būtu vismaz 1500 EUR mēnesī.

    Ņemot vērā, ka jaunā sportista, kurš nu jau ir kļuvis par profesionālu basketbolistu, ienākumi no līgumiem ar sporta klubiem kopsummā ir sasnieguši vairāk nekā 16 miljonus EUR, viņam esot jāsamaksā minētajam uzņēmumam 10 % no šīs summas, proti, vairāk nekā 1,6 miljoni EUR

    Strīda esence: šoreiz sports nemaz nav TIK īpašs

    Latvijas tiesas ir argumentējušas, ka Direktīva par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos ir piemērojama strīdīgajam līgumam. Pēc aģentūras/akadēmijas sūdzības, jautājumu uz pārbaudi Eiropas Savienības Tiesā nosūtīja Latvijas Augstākā tiesa. Strīda esence paplašināta līdz tam, ka ir jānoskaidro iespējami negodīgā līguma apmērs – ja tas tā ir – cik lielā mērā šāds noteikums ir pretrunā patērētāju aizsardzības direktīvai.

    Ģenerāladvokāts Atanasijs Rants secinājumos uzskata, ka

    • šāda veida līgums principā ietilpst direktīvas piemērošanas jomā
    • šāds līguma noteikums var būt negodīgs
    • direktīvu var piemērot visās saimnieciskās darbības nozarēs un principā visa veida preču iegādes un pakalpojumu sniegšanas līgumu veidiem, kas noslēgti starp komersantu un patērētāju.

    Papildinot argumentāciju, ģenerāladvokāts arī īpaši uzsver, ka arī ar sporta nozari saistītie pakalpojumi nav izņēmums.

    Strīdīgā līguma noslēgšanas brīdī jaunais sportists vēl nebija sācis savu profesionālo karjeru un līdz ar to darbojās kā “patērētājs”, kurš objektīvi gan tehnisko zināšanu, gan iespēju risināt sarunas ziņā atradās vājākā pozīcijā, salīdzinot ar uzņēmumu.

    Šo secinājumu nevar atspēkot apstāklis, ka vēlāk šis jaunais sportists kļuva par profesionālu sportistu, jo noteikuma negodīgums tiek novērtēts līguma slēgšanas brīdī. Proti, tieši šajā brīdī, kas sakrīt ar iespējamu nelabvēlīgu pozīciju, salīdzinot ar komersantu, līgums patērētājam var radīt (tostarp ilgtermiņa) nelabvēlīgas sekas.

    Ko vēl jāpārbauda Latvijas tiesai

    Vērtējumā valsts tiesai īpaši jāpārbauda, vai līguma noteikums atbilst pārskatāmības prasībai, proti:

    • ka tas bija formulēts vienkāršā, skaidri saprotamā valodā,
    • lai radītu patērētājam iespēju, pamatojoties uz skaidriem un saprotamiem kritērijiem, novērtēt ekonomiskās sekas, kādas viņam no tā izriet.

    Desmit procenti!

    Ģenerāladvokāta ieskatā šajā lietā principā bija skaidri definēts līguma noteikums attiecībā uz maksājamās atlīdzības aprēķināšanas metodi.

    Tomēr Latvijas tiesai jāizvērtē arī tas, vai komersanta sniegtā informācija ļāva jaunajam sportistam pieņemt lēmumu piesardzīgi.

    Nav pietiekami, ka līgumā ir ierakstīti kaut kādi procenti un gadi. Precīzāk, ir jāskatās – vai viņš varēja novērtēt uzņēmuma sniegto pakalpojumu vērtību kopumā, salīdzinot ar tam eventuāli izmaksājamo atlīdzību.

    No kā, kad un kāpēc kaut kādi 10%?

    Ģenerāladvokāts atgādina, ka līguma noteikumu, par kuru nebija atsevišķas apspriešanās, uzskata par negodīgu, ja tas rada “ievērojamu nelīdzsvarotību” pušu tiesībās un pienākumos, kas izriet no līguma, un tas notiek par sliktu patērētājam.

    Šajā ziņā Latvijas tiesai īpaši jāpārbauda, vai pastāv tiesību normas, kas atbilstoši valsts tiesībām būtu piemērojamas, ja starp pusēm nebūtu vienošanās, lai novērtētu, vai ar šo līgumu jaunajam sportistam tiek radīts neizdevīgāks tiesiskais stāvoklis salīdzinājumā ar valsts tiesību aktos paredzēto. Šādu tiesību aktu neesamības gadījumā šai tiesai jāatsaucas uz tirgus praksi saistībā ar atlīdzību par attiecīgajiem pakalpojumiem sporta jomā un, precīzāk, uz to, vai pastāv saikne starp uzņēmuma sniegtā pakalpojuma vērtību un atlīdzību, kas pieprasīta no jaunā sportista. Tiesai īpaši jāņem vērā risks, kādu uzņēmumam rada apstāklis, ka tam nav garantijas saņemt atlīdzību, ja jaunais sportists nekļūs par profesionālu sportistu, savukārt šī atlīdzība tiks izmantota ne tikai, lai finansētu jaunajam sportistam piedāvātos pakalpojumus, bet arī lai finansētu visus pārējos jaunos sportistus, kuri ir noslēguši līdzīgus līgumus (to skaitā arī tos, kas nebūs kļuvuši par profesionāliem sportistiem).

    Kādas būtu sekas?

    Attiecībā uz sekām, kas izriet no noteikuma kvalificēšanas par “negodīgu”, šāds noteikums principā jāuzskata par tādu, kas nekad nav pastāvējis. Tāpēc tam nevar būt nekādas ietekmes uz sportistu, kuram jāatjauno tiesiskais un faktiskais stāvoklis, kāds tam būtu bijis šī noteikuma neesamības gadījumā, un valsts tiesa nevar tam noteikt pienākumu samaksāt kādu summu kā atlīdzību, kas paredzēta noteikumā, kurš atzīts par negodīgu.

    Kopsavilkums

    Ģenerāladvokāts savos secinājumos atsaucas uz virkni nacionālu un lokālu apsvērumu. Lai gan desmit procentu kritērijs ir uzrakstīts skaidri, tomēr tikpat skaidram būtu jābūt arī aģemtūras/akadēmijas solījuma aprakstam – vai ir kāds izmērāms KPI?

    Šķiet, ka līguma tekstā šis apraksts ir bijis tik gaisīgs, ka ģenerāldvokāts referē uz Latvijas likumiem un tirgus praksi.

    Ir skaidrs, ka Latvijā nav likums par jauno sportistu attīstīšanas aģenūrām. Tāpat arī grūti runāt par jebkādu tirgus praksi, jo šāds pakalpojums ir reti sastopams, par to sabiedrībā nerunā. Attiecīgi, starp jauniešu vecākiem nevar pastāvēt no mutes-mutē nododamā izpratne par šādu pakalpojumu jēgu un būtību, kritērijiem.

    Vai EST tam piekritīs, un ko no šī visa izlobīs Latvijas tiesas?