Juridiskās konsultācijas sportā

SportsLaw.lv

Starta iela 2, Rīga

+371 22525686

birojs@sportslaw.lv

Kategorija: Ārzemju sporta tiesības

Sporta tiesības ārpus Latvijas

  • UFC cīkstoņu imidža tiesības un to apmaksa

    UFC cīkstoņu imidža tiesības un to apmaksa

    UFC ir izveidota sarežģīta sistēma attiecībā uz cīkstoņu attēlu tiesībām un ieņēmumu sadali.

    Lai gan konkrēta atlēta gadījums var atšķirties atkarībā no atsevišķiem līgumiem (piemēram, Konors Makgregors noteikti ir īpašs gadījums), šeit ir vispārīgs pārskats.

    UFC īpašumtiesības: attēli un imidžs

    UFC parasti saglabā ievērojamu kontroli pār cīnītāja attēla tiesībām. Tas nozīmē, ka viņi var izmantot vārdu, tēlu, atpazīstamību un līdzību reklāmas nolūkos, precēm un citiem komerciāliem pasākumiem bez cīkstoņu tiešas papildus piekrišanas katram atsevišķam gadījumam.

    Cīkstoņu tiesības: ierobežota kontrole

    Cīnītājiem parasti ir ierobežota kontrole pār savām attēla tiesībām. Viņiem var būt iespēja vienoties par konkrētiem darījumiem par apstiprinājumiem vai personisku uzstāšanos, taču tie bieži vien ir pakļauti UFC apstiprinājumam un lēmumam. Reti ir gadījumi, kad cīkstonis ar UFC var dikēt savus noteikumus.

    Ieņēmumu sadale

    Cīņas pasākuma ieņēmumu maciņa liketnis nereti ir skaudrs: lielākajai daļai UFC cīnītāju galvenais ienākumu avots ir viņu atalgojums par dalību pasākumā, kas tiek noteikts par katru cīņu. Tas ir, netiek apspriesta mēnešalga kā regulārais maksājums.

    Snieguma jeb performances bonusi

    Cīnītāji var nopelnīt papildu bonusus par iespaidīgu izpildījumu jeb par priekšnesumiem, piemēram, nokautiem vai uzvaru nesošu paņēmienu pielietojumu (žņaugšana, saspiešana, utt.).

    Publicitātes darījumi (“endorsement deals”)

    Lai gan cīnītāji ir atpazīstami un potenciāli var gūt ievērojamus ienākumus no publicitātes, UFC bieži vien ir ekskluzīvi darījumi ar sponsoriem, ierobežojot atsevišķu cīnītāju iespējas.

    Atribūtikas pārdošana

    Cīnītāji var saņemt nelielu procentuālo daļu no ieņēmumiem par preču pārdošanu, kas satur viņu attēlu vai vārdu, kā arī viņu līdzību. Tomēr UFC parasti patur lielāko daļu peļņas.

    Ir svarīgi atzīmēt, ka UFC cīnītāju līgumi ir bijuši strīdu priekšmets, un daudzi cīnītāji strīdas par godīgāku ieņēmumu sadales modeli. Lai gan UFC gadu gaitā ir veikusi dažus pielāgojumus, kopējā struktūra joprojām ir novirzīta par labu organizācijai.

    Lai iegūtu detalizētāku izpratni par konkrētajiem līguma nosacījumiem, cik tie ir izdevīgi vai ierobežojoši, un kādas biznesa iespējas atstāj pašiem sportistiem, vislabāk ir konsultēties ar juristu vai sporta biznesa ekspertu.

  • Pārrobežu nianses imidža tiesību lietās

    Pārrobežu nianses imidža tiesību lietās

    Atšķirības starp dažādu valstu likumiem par spēlētāju atpazīstamības izmantošanu ir svarīga starptautiskās aprites nianse!

    Likumi, kas regulē spēlētāju atpazīstamības izmantošanu, var ievērojami atšķirties dažādās valstīs. Šīs atšķirības ir saistītas ar vairākiem faktoriem.

    Atšķirību galvenie iemesli

    Atšķirības rada, cita starp:

    Autortiesību un preču zīmju aizsardzības līmenis: Dažās valstīs autortiesības un preču zīmes ir stiprāk aizsargātas nekā citās.

    Personības tiesību aizsardzības līmenis: Atšķiras arī tas, cik lielā mērā tiek aizsargātas personas tiesības uz savu attēlu un privātumu.

    Spēļu industrijas regulējums: Dažās valstīs ir stingrāki noteikumi par spēļu industriju, kas var ietekmēt spēlētāju atpazīstamības izmantošanu.

    Piemēri no dažādām valstīm

    ASV:

    ASV ir ļoti attīstīta autortiesību un preču zīmju aizsardzības sistēma. Turklāt, personības tiesības ir labi aizsargātas, un atlēti bieži vien spēj veiksmīgi aizstāvēt savas tiesības tiesā. Atšķirības starp štatiem pastāv par pierādīšanas standartu un procesu.

    Eiropas Savienība:

    ES valstīs ir līdzīga pieeja autortiesību un preču zīmju aizsardzībai, taču atšķirības var būt sīkākās detaļās. Piemēram, dažās valstīs var būt stingrāki noteikumi par personības tiesību aizsardzību.

    Āzija:

    Āzijas valstīs likumdošana par šo jautājumu var būt atšķirīga, un dažās valstīs aizsardzība var būt mazāk efektīva.

    Padomi imidža tiesību izmantošanas saskaņošanai: minimums

    Kādi ir labākie veidi, kā iegūt spēlētāja atļauju? Lai iegūtu spēlētāja atļauju izmantot viņa atpazīstamību, ir svarīgi ievērot dažus vienkāršus principus.

    Rakstiska vienošanās: Vienmēr noslēdziet rakstisku līgumu. Līgumā skaidri jānorāda, kādos apstākļos un kādos mērķos var izmantot spēlētāja attēlu un vārdu.

    Precīza informācija: Līgumā jābūt detalizētai informācijai par to, kā spēlētāja attēls (imidžs, tēls, utt.) tiks izmantots.

    Atlīdzība: Parasti spēlētājam tiek maksāta atlīdzība par viņa attēla izmantošanu. Atlīdzības apmērs ir atkarīgs no daudziem faktoriem, tostarp spēlētāja slavas, atpazīstamības un protams līguma nosacījumiem.

    Juridiska pārbaude: Pirms līguma parakstīšanas ieteicams konsultēties ar juristu, lai pārliecinātos, ka līgums ir juridiski korekts un aizsargā tavas intereses.

    Labās prakses papildus padomi: extra

    Papildu padomi:

    Sazinies ar spēlētāja aģentu: Ja spēlētājam ir aģents, vislabāk ir sazināties ar viņu. Aģents var palīdzēt organizēt sarunas un salāgot līguma nosacījumus abām pusēm saprotamā un ērtā veidā.

    Esi godīgs un atklāts: Spēlētājam ir jāzina visas detaļas par to, kā viņa attēls tiks izmantots.

    Rūpīgi izvērtē riskus: Pat ja ir noslēgts līgums, pastāv risks, ka spēlētājs vēlāk var apstrīdēt darījumu, tajā skaitā ar tiesas palīdzību.

    Secinājums Lai izvairītos no juridiskām problēmām, ir ļoti svarīgi rūpīgi izpētīt attiecīgās valsts likumus un kā minimums iegūt spēlētāja rakstisku atļauju, piekrišanu vienojoties.

    Ja tev ir šaubas, vienmēr konsultējies ar juristu.

  • Studentu tiesības ASV saņemt atlīdzību – NIL sistēma

    Studentu tiesības ASV saņemt atlīdzību – NIL sistēma

    NCAA jaunie NIL noteikumi nesenajos gados ir izmainījuši Amerikas studentu iespējas legāli saņemt naudu par savu atpazīstamību. Līdz šim tika uzsaktīts, ka “amatierisma” princips izslēdz jebkādas variācijas NCAA studentu-atlētu naudas lietās, lai arī sabiedrībā plaši diskutēts un atspoguļots kā filmās, tā seriālos – amatierisms daudzos gadījumos varētu būt tikai mīts un to bieži apiet.

    NCAA ir mainījusi savus noteikumus par studentu sportistu tiesībām gūt ienākumus. Sākot ar 2021. gadu, ASV augstskolu sportistiem ir atļauts pelnīt naudu, izmantojot savu vārdu, tēlu un līdzību (NIL – Name Image Likeness).

    Studentu sportistu ieguvumi no NIL

    • Sportisti var slēgt līgumus ar sponsoriem: Tagad viņi var reklamēt produktus, piedalīties reklāmas kampaņās un gūt ienākumus no savas slavas.
    • Beidzas stingrie ierobežojumi: Vairāk nekā 100 gadus sportistiem bija aizliegts pelnīt naudu, lai saglabātu amatieru statusu.
    • Jaunas iespējas: Sportisti var iegūt finansiālu atbalstu savām studijām un nākotnes karjerai.

    Formalitātes studentu slavas komercializēšanā

    • Augstskolām ir jānodrošina, lai studentu aktivitātes atbilstu vietējiem (štatu) likumiem.
    • Sportistiem ir jāinformē savas augstskolas par NIL iecerēm.

    Svarīgs progress attieksmē pret studentu darbu

    • Tiek atzīta sportistu darba vērtība.
    • Radītas jaunas iespējas sportistu attīstībai.
    • Mainās tradicionālais skatījums uz studentu sportu.

    Tiesvedības par un pret

    Aktīvās tiesvedības par NCAA NIL noteikumiem ir ļoti dinamisks un ātri mainīgs lauks. Šobrīd notiek daudzas dažādas tiesas prāvas, kas skar dažādus jautājumus, kas saistīti ar jaunajiem NIL noteikumiem.

    Vispārīgi runājot, šīs tiesvedības koncentrējas uz šādiem jautājumiem:

    • Noteikumu interpretācija individuālās lietās: Daudzas prāvas ir saistītas ar to, kā precīzi interpretēt NIL noteikumus un kā tos piemērot konkrētiem gadījumiem.
    • Griesti: Ir strīdi par to, cik lielā mērā NCAA un citas koledžu/augstskolu līmeņa organizācijas var ierobežot sportistu iespēju gūt ienākumus.
    • Kompensācijas lietas jeb naudas jautājumi: Kā tieši sportisti var saņemt atlīdzību par savu vārda, tēla un līdzības izmantošanu komerciālos nolūkos.
    • Konflikti ar esošajiem likumiem: Dažas tiesas prāvas skar jautājumu par to, vai NIL noteikumi nebūtu pretrunā ar konkurences tiesībām (ASV ar to saprot antimonopolistiskos jeb antitrasta likumus) vai citiem ASV federālajiem un štatu likumiem.

    NIL vēl aizvien ir ļoti jauna un strauji augoša joma, tāpēc tiesību akti un interpretācijas var mainīties ļoti ātri.

    Pirmie NIL likumi ASV

    Pirmā ASV štats, kas oficiāli legalizēja studentu sportistu tiesības gūt ienākumus, izmantojot savu vārdu, tēlu un līdzību (NIL), bija Kalifornija. 2019. gadā Kalifornijas likumdevēji pieņēma Fair Pay to Play Act, kas stājās spēkā 2021. gadā. Šis likums deva studentiem sportistiem iespēju slēgt līgumus ar sponsoriem un gūt ienākumus no savas slavas.

    Kalifornijas piemērs iedvesmoja arī citas štatus ieviest līdzīgus likumus, kas galu galā mudināja NCAA mainīt savus nacionālos noteikumus, ļaujot visiem ASV augstskolu sportistiem gūt ienākumus no NIL.

    Svarīgi atzīmēt: Lai gan Kalifornija bija pirmais štats, kas pieņēma šādu likumu, situācija kopš tā laika ir strauji mainījusies. Daudzi citi štati ir pieņēmuši savus NIL likumus, un dažos gadījumos šie likumi atšķiras no Kalifornijas likuma.

  • Spēlētāju imidža tiesību līgums – arī sieviešu futbolā

    Spēlētāju imidža tiesību līgums – arī sieviešu futbolā

    Augot sieviešu sporta popularitātei un izplatībai, arvien aktuālāki ir arī jautājumi par tā komercializēšanos. Lūk, vadošās Francijas futbolistes tiks atalgotas par viņu atpazīstamības un vārda izmantošanu Francijas Futbola federācijas aktivitātēs, kā nesen ziņo profesijas apvienība

    Francijas Profesionālo futbolistu savienība (Union Nationale des Footballeurs Professionnels, UNFP) nesen paziņoja par revolucionāru vienošanos ar Francijas Futbola federāciju (FFF) par sieviešu futbolistu tēla tiesībām Francijā. Šī attīstība iezīmē nozīmīgu soli uz priekšu sieviešu futbolā šajā valstī, jo līguma mērķis ir risināt ieilgušo jautājumu par taisnīgu atlīdzību un kontroli pār viņu tēla tiesībām.

    Saskaņā ar jauno vienošanos futbolistēm būs lielāka autonomija un finansiālas priekšrocības saistībā ar viņu tēla tiesībām. Tas ietver iespēju vienoties par individuāliem sponsorēšanas darījumiem un piedalīties komerciālās aktivitātēs, ļaujot viņiem gūt labumu no pieaugošās popularitātes un ietekmes. UNFP ir aktīvi iestājusies par šīm tiesībām, atzīstot, ka futbolistēm ir jāsaņem taisnīga kompensācija par viņu ieguldījumu sportā.

    Sadarbība starp UNFP un FFF nozīmē pozitīvas pārmaiņas sieviešu futbolā Francijā. Sniedzot spēlētājām lielāku kontroli pār viņu tēla tiesībām, šis nolīgums ne tikai veicina vienlīdzību, bet arī veicina vispārējo izaugsmi un attīstību valstī.

    https://twitter.com/UNFP/status/1848833272245080386https://twitter.com/UNFP/status/1848833272245080386

  • Vai pēc FIFA noteikumiem varētu krist arī nacionālie reglamenti?

    Vai pēc FIFA noteikumiem varētu krist arī nacionālie reglamenti?

    Pēc EST sprieduma un diskusijas “Diaras lietas” kontekstā, nākamie rindā varētu būt nacionālie futbola reglamenti.

    Lai saprastu risku vietējā mēroga noteikumiem, vispirms ieskatīsimies ES likumos un salīdzināsim tos ar Latvijas nacionālā reglamenta īpatnībām.

    Kuram tieši ES noteikumam neatbilst FIFA transfēru reglaments?

    FIFA “Spēlētāju statusa un pāreju” reglamenta 17.punkts atzīts par neatbilstošu Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD“) 45. un 101.pantam. Ko paredz šie ES noteikumi?

    LESD 45.pants paredz, ka darbiniekiem ir tiesības brīvi pārvietoties starp ES valstīm. FIFA noteikumi būtiski bremzēja šī noteikuma efektivitāti īstajā dzīvē. Latvijas likumos, saprotams, šāds analogs noteikums nav, jo tiesības strādāt citā pilsētā vai reģionā ir pārāk pašsaprotamas. Būtu absudri, ja likumā būtu jāraksta, piemēram, ka jaunietis no Valkas var spēlēt Kandavas klubā. Var, un par to nav jautājumu.

    LESD 101. pants paredz, ka ES ietvaros jābūt godīgai konkurencei. FIFA noteikumi bloķēja reālu iespēju klubu starpā sacensties par futbolistiem, jo FIFA ieviestā sistēma mākslīgi bremzēja šo procesu. Par šo noteikumu Latvijas likumos var meklēt analogus.

    LESD IV SADAĻA: PERSONU, PAKALPOJUMU UN KAPITĀLA BRĪVA APRITE

    1. NODAĻA: DARBA ŅĒMĒJI

    45. pants

    (bijušais EKL 39. pants)

    1.   Savienībā nodrošina darba ņēmēju pārvietošanās brīvību.

    2.   Pārvietošanās brīvība nozīmē to, ka likvidē jebkādu dalībvalstu darba ņēmēju diskrimināciju pilsonības dēļ attiecībā uz nodarbinātību, darba samaksu un citiem darba un nodarbinātības nosacījumiem.

    3.   Tā nozīmē turpmāk norādītās tiesības, ko var ierobežot, vienīgi pamatojoties uz sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai sabiedrības veselības apsvērumiem:

    a)tiesības pieņemt faktiskos darba piedāvājumus;
    b)tiesības šajā nolūkā brīvi pārvietoties dalībvalstu teritorijā;
    c)tiesības darba nolūkos uzturēties kādā dalībvalstī saskaņā ar normatīviem un administratīviem aktiem, kas reglamentē šīs valsts pilsoņu nodarbinātību;
    d)tiesības palikt kādā dalībvalstī pēc tam, kad darba attiecības šajā valstī beigušās, atbilstīgi nosacījumiem, kas ietverti regulās, kuras izstrādās Komisija.

    (..)

    LESD VII SADAĻA: KOPĪGI NOTEIKUMI PAR KONKURENCI, NODOKĻIEM UN TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANU

    1. NODAĻA: KONKURENCES NOTEIKUMI

    1. IEDAĻA: NOTEIKUMI, KAS ATTIECAS UZ UZŅĒMUMIEM

    101. pants

    (bijušais EKL 81. pants)

    1.   Turpmāk norādītais ir aizliegts kā nesaderīgs ar iekšējo tirgu: visi nolīgumi uzņēmumu starpā, uzņēmumu apvienību lēmumi un saskaņotas darbības, kas var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm un kuru mērķis vai sekas ir nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū, un jo īpaši darbības, ar kurām:

    a)tieši vai netieši nosaka iepirkuma vai pārdošanas cenas, vai kādus citus tirdzniecības nosacījumus;
    b)ierobežo vai kontrolē ražošanu, tirgus, tehnikas attīstību vai investīcijas;
    c)sadala tirgus vai piegādes avotus;
    d)līdzvērtīgos darījumos ar dažādiem tirdzniecības partneriem piemēro atšķirīgus nosacījumus, tādējādi radot tiem neizdevīgus konkurences apstākļus;
    e)slēdzot līgumus, prasa, lai otra puse uzņemtos papildu saistības, kuras pēc savas būtības vai saskaņā ar nozares praksi nekādi nav saistītas ar attiecīgo līguma priekšmetu.

    2.   Visi nolīgumi vai lēmumi, kas ir aizliegti saskaņā ar šo pantu, automātiski nav spēkā.

    3.   Šā panta 1. punktu tomēr var atzīt par nepiemērojamu:

    jebkuram starp uzņēmumiem noslēgtam nolīgumam vai nolīgumu kategorijai;
    jebkuram uzņēmumu apvienības pieņemtam lēmumam vai lēmumu kategorijai;
    jebkādai saskaņotai darbībai vai darbību kategorijai,

    kas palīdz uzlabot preču ražošanu vai izplatīšanu vai veicina tehnisku vai saimniecisku attīstību, reizē ļaujot patērētājiem baudīt pienācīgu daļu no iegūtajiem labumiem, un kas:

    a)neuzspiež attiecīgiem uzņēmumiem ierobežojumus, kuri nav obligāti vajadzīgi, lai sasniegtu šos mērķus;
    b)neļauj šādiem uzņēmumiem likvidēt konkurenci attiecībā uz šo ražojumu būtisku daļu.

    Latvijas konkurences tiesības

    Latvijā ir spēkā Konkurences likums. Šī likuma vispārīgo uzraudzību veic Konkurences padome, taču arī neapmierinātie sportisti var vērsties ar tiešu prasību savu tiesību aizsardzībā.

    Likuma III nodaļa raksturo konkurenci ierobežojošas darbības, kuras ir aizliegtas:

    11.pants. Aizliegtas vienošanās un par spēkā esošām atzītas vienošanās

    Ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, to skaitā vienošanās par:

    1) tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem;

    2) ražošanas vai realizācijas apjomu, tirgu, tehniskās attīstības vai investīciju ierobežošanu vai kontroli;

    3) tirgu sadali, ņemot vērā teritoriju, pircējus, piegādātājus vai citus nosacījumus;

    4) noteikumiem, kuri darījumu slēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu ar trešo personu padara atkarīgu no tā, vai šī trešā persona uzņemas saistības, kuru komerciālais lietojums neattiecas uz konkrēto darījumu;

    5) piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkursos vai izsolēs vai par šīs darbības (bezdarbības) noteikumiem, izņemot gadījumus, kad konkurenti publiski darījuši zināmu kopīgu piedāvājumu un šā piedāvājuma mērķis nav kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci;

    6) nevienādu noteikumu piemērošanu ekvivalentos darījumos ar trešajām personām, radot tām konkurences ziņā nelabvēlīgākus apstākļus;

    7) darbībām (bezdarbību), kuru dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt kādu konkrēto tirgu vai tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana kādā konkrētajā tirgū.

    Konkurences padomes viedoklis līdzīgā jautājumā

    KP ir rakstījusi:

    Novērojams ir apstāklis, ka “no-poach” vienošanās pastāv sevišķi slēgtās nozarēs, kur darbinieki ir speciālisti kādā nozarē vai ir apveltīti ar īpašiem talantiem, un ir ļoti ierobežots skaits šādu darbinieku konkrētajā tirgū. Piemēram, tehnoloģiju nozarē, veselības aprūpes nozarē u.c. profesionālo pakalpojumu nozarēs. “No-poach” vienošanās nereti tiek panāktas nozaru asociāciju ietvaros, kur konkurenti visas nozares līmenī savstarpēji vienojas nepieņemt darbā viens otra darbiniekus un noteikt darbinieku algu līmeni. Nereti “no-poach” vienošanās tiek pieņemtas kā “džentelmeņu vienošanās”, t.i. ļoti neformāli nozares pārstāvjiem savstarpēji vienojoties, ka neņems darbā viens otra darbiniekus – īpaši mazos tirgos ar šauru konkurentu loku, kas ir savstarpēji pazīstams.

    KP raksts par no-poach tēmu.

    Lai gan KP nemin profesionālos / pusamatieru / amatieru sportistus, tomēr uzskatāms, kā arī uz šo šauro nozari attiecas likuma regulējums. Labs basketbolists, piemēram, nevar ātri kļūt par labu hokejistu vai futbolistu, u.tml.

    Situācija ar konkurences tiesībām Latvijas sportā

    Atbilde uz virsrakstā zudoto jautājumu ir: jā, bet mazākā daļā nekā EST lietā par Diaras situāciju un starptautiskajiem transfēriem (dabīgi, nacionālie reglamenti attiecas uz iekšzemes pārejām, bet FIFA reglamentā starptautiskās pārejas).

    Vai Latvijā kādai federācijai ir līdzīgi reglamenti kā FIFA, kas varētun būt pretēji Konkurences likumam?