Author: Oļegs Perevozbuždenijs

Valmieras FC un Latvijas Futbola Federācijas strīds: Arbitra Nolēmums
Gadu pēc aktīvā strīda ir publiskots tiesneša argumentētais lēmums strīdā starp Valmieras FK un LFF. Argumentos tiesnesis uzsver, ka klubu licencēšanas noteikumi ir obligāta prasība, ko federācija likumīgi drīkst uzspiest savu tiesisko pilnvaru realizācijas ietvaros. Šo prasību ietvaros no kluba var prasīt saistību izpildi.

Citiem vārdiem – federācijas varas pozīcija pieļauj prasīt no klubiem pakļaušanos futbola interesēm, noteiktajai publiskajai kārtībai.

Īsumā par lietas būtību

Valmieras FC, profesionāls futbola klubs no Valmieras, Latvijā, iesaistījās juridiskā strīdā ar Latvijas Futbola Federāciju (LFF) par UEFA licences piešķiršanu 2024./2025. gada sezonai. Šis raksts sniedz pārskatu par notikumiem, kas noveda pie strīda, un galvenajiem punktiem no Arbitra Nolēmuma, ko pieņēma Sporta Arbitrāžas Tiesa (CAS).

Informācija par apstākļu kontekstu

Valmieras FC ir profesionāls futbola klubs, kas spēlēja Virslīgā, augstākajā Latvijas futbola līgā. Klubs bijatiesīgs piedalīties UEFA klubu sacensībās, pateicoties LFF kā Latvijas Republikā atzītas federācijas futbola jomā dalībai UEFA. 2023. gada sezonā Valmieras FC ieguva ceturto vietu Virslīgā, kas ļāva klubam pretendēt uz UEFA Konferences līgas kvalifikācijas kārtu.

Tik tālu par sportisko pusi.

Licencēšanas Process

2023.gada 24. novembrī LFF uzsāka klubu licencēšanas procesu 2024. gada Virslīgas sezonai un 2024./2025. gada UEFA klubu sacensībām. Valmieras FC iesniedza pieteikumu gan Virslīgas, gan UEFA licencēm. Tomēr 2024. gada 10. maijā LFF atteica piešķirt UEFA licenci klubam, pamatojoties uz kluba nodokļu parādiem un negatīvo pašu kapitālu.

Photo by Pixabay on Pexels.com
Arbitra Nolēmums

Valmieras FC apstrīdēja LFF lēmumu Sporta Arbitrāžas Tiesā (CAS). Arbitrs Marks A. Hovels izskatīja lietu un pieņēma lēmumu, kas apstiprināja LFF atteikumu piešķirt UEFA licenci Valmieras FC. Galvenie punkti no nolēmuma ir šādi:
1. Nodokļu Parādi: 2024. gada 31. martā Valmieras FC bija nodokļu parādi 188 327,57 eiro apmērā. Lai gan klubs vēlāk vienojās ar nodokļu iestādēm par parādu atmaksas grafiku, šī vienošanās tika panākta tikai 2024. gada 10. maijā, kas bija pēc noteiktā termiņa.
2. Darbinieku Algu Parādi: 2024. gada 31. martā Valmieras FC bija parādi darbiniekiem 302 124,11 eiro apmērā. Lai gan klubs vēlāk samaksāja šos parādus, tas notika pēc noteiktā termiņa.
3. Licencēšanas Noteikumu Pārkāpumi: Arbitrs konstatēja, ka Valmieras FC pārkāpa LFF licencēšanas noteikumus, kas paredz, ka klubiem jābūt bez parādiem līdz 31. martam, lai saņemtu UEFA licenci.
Secinājumi

Sporta Arbitrāžas Tiesa apstiprināja LFF lēmumu atteikt piešķirt UEFA licenci Valmieras FC, pamatojoties uz kluba nodokļu un algu parādiem. Šis nolēmums uzsver nepieciešamību klubiem ievērot licencēšanas noteikumus un termiņus, lai nodrošinātu dalību starptautiskās sacensībās.

Noslēgums

Valmieras FC un LFF strīds par UEFA licenci ir svarīgs precedents Latvijas futbola vēsturē. Tas uzsver licencēšanas procesa nozīmi un nepieciešamību klubiem būt finansiāli stabiliem, lai piedalītos starptautiskās sacensībās. Arbitra Nolēmums kalpo kā atgādinājums par licencēšanas noteikumu ievērošanas nozīmi un sekām, ja tie tiek pārkāpti.

Šis nav pirmais gadījums, kad futbola klubi parādu dēļ arī labu sportisko sasniegumu gadījumos nevar realizēt savu potenciālu. Arī futbolisti kā darbinieki ir pelnījuši vadošās nozares iestādes aizsardzību, un citi klubi arī ir pelnījuši godīgu konkurenci.

Valmieras FC Argumenti Pret Latvijas Futbola Federācijas Lēmumu

Nosbeigumam piedāvājam nelielu pārskatu par galvenajiem argumentiem, ko Valmieras FC izvirzīja savā apelācijā pret LFF lēmumu.

Galvenie Argumenti
1. Atbilstība Licencēšanas Noteikumiem:
  - 63. pants (Neto kapitāla noteikums): Valmieras FC apgalvoja, ka neto kapitāla noteikums, kas stājās spēkā no 2024. gada sezonas, nedrīkst būt pamats licences atteikumam. Klubs uzskatīja, ka pat ja viņi nebija atbilstīgi, tas būtu jārisina ar disciplinārsankcijām, nevis licences atteikumu.
  - 64. pants (Parādi darbiniekiem): Klubs atzina, ka 2024. gada 31. martā viņiem bija parādi darbiniekiem 302 124,11 eiro apmērā, bet apgalvoja, ka šie parādi tika novērsti līdz 2024. gada 8. maijam. Viņi uzskatīja, ka LFF jau bija piemērojusi sankciju ar reģistrācijas aizliegumu, kas tika atcelts pēc atbilstības, padarot šo jautājumu res judicata (jau izskatīts).
  - 65. pants (Parādi nodokļu iestādēm): Valmieras FC atzina, ka 2024. gada 31. martā viņiem bija parādi nodokļu iestādēm 188 327,57 eiro apmērā. Tomēr viņi apgalvoja, ka līdz 2024. gada 10. maijam viņi bija panākuši atmaksas grafiku ar nodokļu iestādēm, tādējādi atbilstot prasībām.
2. Proporcionalitāte un Vienlīdzīga Attieksme:
  - Valmieras FC apgalvoja, ka licences atteikums bija nesamērīgs un priekšlaicīgs. Viņi uzskatīja, ka LFF vajadzēja apsvērt mazākas sankcijas pirms visstingrākās sankcijas piemērošanas – licences atteikuma.
  - Viņi arī apgalvoja, ka citiem klubiem līdzīgās situācijās, piemēram, FK Auda, FK Liepāja, BFC Daugavpils, FK Metta un FC Noah Jurmala, tika piešķirtas UEFA licences, neskatoties uz līdzīgiem pārkāpumiem.
3. Principi par Vainu un Proporcionalitāti:
  - Klubs uzsvēra, ka sankcijām jāievēro vainas, vienlīdzīgas attieksmes un proporcionalitātes principi. Viņi apgalvoja, ka visstingrākā sankcija nedrīkst tikt piemērota pirms citu mazāk stingru sankciju izsmelšanas.
4. Apelācijas Maksas Atmaksa:
  - Valmieras FC arī pieprasīja 2 000 eiro apelācijas nodevas atmaksu, apgalvojot, ka viņiem vajadzētu piešķirt UEFA licenci.
Secinājumi

Valmieras FC argumenti bija vērsti uz to, lai pierādītu, ka klubs ir veicis nepieciešamos pasākumus, lai novērstu savus finanšu pārkāpumus, un ka UEFA licences atteikums bija netaisnīgs un nesamērīgs.

Vai bija taisnīgi, ka klubs uzreiz saņēma bargāko sodu?

Vai ir korekts arguments, ka klubam vispār pirmo reizi jebkad būtu bijuši kādi pārkāpumi?

Iespējams, ka klubs būtu varējis piemekkēt daudz atbilstošākus juridiskos argumentus savas pozīcijas pamatošanai, jo lai gan vispārīgi šie argumenti šķiet loģiski, tomēr neiet kopā ar to, kas vispār bija zināms par kluba problēmām – nav vērts veidot teorētiskus argumentus, ignorējot reālos faktus. Tāpēc svarīgi piesaistīt juristu, kurš var palīdzēt un konsultēt atbilstoši dzīves situācijai un ne tikai pēc teorijas.
2. May, 2025.
Nacionālie nepilngadīgo spēlētāju pārejas noteikumi – vai likumīgi?
Pēc FIFA spēlētāju transfēru noteikumu atzīšanas par nepareiziem attiecībā pret ES pamatvērtībām, Eiropas juristi un akadēmiķi diskutē par šī EST sprieduma iespējamo tālāko likteni un iespējamo pielīdzināšanu arī nacionālā līmenī.

Lieta Latvijas tiesās pret “aizsargāto spēlētāju sarakstu”

Saskaņā ar tiesu datubāzi, nu jau vairākus gadus notiek interesanta tiesvedība, ar nākamo cēlienu ’24.gada novembra sākumā, un kuras būtība ir:
- par iekšējā reglamenta atzīšanu par prettiesisku ,
- par biedrības faktiskās darbības par personas iekļaušanu aizsargāto spēlētāju sarakstā atzīšanu par prettiesisku un
- morālās kompensācijas piedziņu.
Diemžēl publiski nav iespējams uzzināt visas notikušā detaļas, tāpēc var tikai pavērtēt esošo informāciju, kas pieejama publiski no federāciju vietnēm.

Atkal jau tas futbols?

Diemžēl, jā. Kā atbildētāji lietā ir norādīti gan futbola federācija, gan attiecīgais sporta klubs, kurā jaunais sportists acīmredzot ir trenējies.

Saskaņā ar federācijas vietnē publiskotajiem dokumentiem, 2021.gadā ir publicēti tādi “Akreditēto jaunatnes futbola klubu spēlētāju sagatavošanas kompensācijas noteikumi”, kuri paredz kārtību Latvijas klubu starpā par kritērijiem, lai bērni varētu mainīt klubu.

Tas ir, par bērnu pārejām faktiski ir reglamentētas “transfēra maksas”, kas nosaukts par “trenēšanas kompensācijām”. Līdzīgi kā FIFA noteikumos, ir paredzēti ierobežoti pāreju laiki (2x gadā).

Kādas ir summas “zem jautājuma”?

Reglamentā ir noteikts (saglabāta oriģinālā transkripcija no reglamenta):

Noteikumu p.2. minēto spēlētāju sagatavošanas kompensācija tiek noteikta sekojošā veidā:
a) Viens spēlētāja sagatavošanas gads FA klubā ir ekvivalents 200 EUR;
b) Viens spēlētāja sagatavošanas gads 1LK klubā ir ekvivalents 150 EUR;
c) Viens spēlētāja sagatavošanas gads 2LK klubā ir ekvivalents 125 EUR;
d) Viens spēlētāja sagatavošanas gads 3LK klubā ir ekvivalents 100 EUR

Skaidrojums reglamentā neatšifrētiem saīsinājumiem: “FA” ir futbola akadēmija”, “1LK” ir 1.līmeņa klubs, “2LK” un “3LK” attiecīgi 2. un 3. līmeņa klubs.

Atkarībā no kluba piederības kādai kastai, norādītās summas tiek reizinātas ar kādu koeficientu. Tātad faktiski neviens FA klubs nemaksā/nesaņem tieši 200 eiro, bet kādu citu izrēķinātu ciparu.

Arī atrašanās izlasēs kompensācijas ciparu palielina par noteikto koeficientu – šādi futbolisti ir vērtīgāki.

Aizsargāto saraksta nozīme

Papildus kritērijs jaunieša pārejas apmaksai ir par atrašanos “aizsargāto spēlētēju sarakstā”: kompensācija par spēlētāja pāreju no viena akreditētā jaunatnes futbola kluba uz citu akreditēto jaunatnes futbola klubu var tikt pieprasīti tikai par spēlētāju, kurš iekļauts kluba aizsargājamo spēlētāju sarakstā.

Saskaņā ar reglamentu šis saraksts ir pa pusei slepens – klubam par to jāinformē federācija un vecāki (pierādīšanas pienākums gulst uz klubu, jo reglaments neparedz speciālu formu vai veidu kā tas darāms).

Jāmaksā arī citos gadījumos

Reglamentā ir paredzēts, ka transfēra maksa par bērna “sagatavošanu” ir jāmaksā arī tad, ja bērsn nav bijis aizsargāto sarakstā (saglabāta oriģinālā noteikumu transkripcija):

Ja no viena Akreditētā jaunatnes kluba uz otru pāriet spēlētājs, kuram ir spēkā atsevišķs līgums par spēlētāja sagatavošanu ar kādiem speciāliem noteikumiem, tad kompensācija var tikt noteikta atsevišķi, pat, ja spēlētājs nav iekļauts aizsargājamo spēlētāju sarakstā.

Šādi “atsevišķie” līgumi parasti ir konfidenciāli un katrā gadījumā jāvērtē atsevišķi.

Minētie noteikumi vairākos aspektos atgādina Diaras EST lietu.

Var nojaust, ka futbolā izveidotā kārtība ne vienmēr ir pa prātam klubiem un vecākiem: ja nepilngadīgais vēlas mainīt klubu, bet jaunais klubs nevēlas par to maksāt, tad bērns vairs īsti nevar spēlēt futbolu. Labi, ja tas ir viens no daudziem interešu punktiem, bet slikti tieši futbola mīļiem.
2. April, 2025.
Nelikumīgie reglamenti sportā: bērnu tiesības sportot
Bērnu futbolā reglamentētās pārejas starp klubiem var aizskart ne tikai klubu vai federācijas merkantilas intereses, bet arī … bērnu pilnveides tiesības.

Kā zināms, tad pasaules bagātākajā sporta veidā periodiski ir strīdi par naudu un 2024.gads ir bijis īpašs – papildus argumentiem, kad EST atzina FIFA spēlētāju pārejas reglamentu par nelikumīgu (Diaras lieta) un vietējā mēroga zināmo tiesvedību pret vietējās futbola federācijas reglamentu bērnu

Klubu un federācijas cīņas kaitē bērniem

Bērnu sport askolas un akadēmijas vairs nav valsts / pašvaldību bizness. Latvijā aug un attīstās arī privātās skolas un treniņu centri, turklāt ļoti bieži ar labiem panākumiem. Tajā skaitā saņemot publisko finansējumu.

Taču, kā zināms, tad nereti dažādu sporta skolu veidotāji tikai publiskajos paziņojumos ir cēlu mērķu vadīti, reālajā darbā tomēr cenšoties parūpēties kā par savas skolas prestižu un panākumiem sporta laukumā, tā par materiālo jeb finanšu pusi. Audzēķnu uin viņu vecāku intereses, izaugsme, paliek otrajā plānā. Klubu cīņu rezultātā bērniem pat var nākties ciest, atsevišķos gadījumos vecākiem pat nonākot izvēles priekšā: vai nu būtiski ieguldīt savu naudu (papildus ikmēneša maksai par nodarbībām un aprīkojumu), vai pamest sporta veidu.

Šāda situācija jau vairākus gadus ir identificēta futbola nozarē. Par esošo regulējumu kopš 2021.gada jau rakstīts atsevišķi. Taču saskaņā ar publiski pieejamo infomrāciju, problēma ir daudz senāka.

Tiesībsarga lieta par bērnu tiesību pārkāpumiem futbolā

2020.gada 15.decembrī Tiesībsargs publicējis vēstuli futbola federācijai, kurā izceļ vairākas problēmas:
- bērns, iepriekš trenējās kādā Rīgas FK, bet vēlāk ieskaitīts citā Rīgas FS. Bērna tēvs 2019. gada maijā saņēma no “FK” trenera mutisku apstiprinājumu, ka nekādas materiālās formalitātes nav nepieciešamas. Tomēr 2020. gada janvārī uzzināja, ka bērns (decembrī) ir iekļauts “FK” aizsargājamo spēlētāju sarakstā, kas liedza bērnam dalību turnīros kā FS spēlētājam. “FK”, ka bērns tiks izņemts no “FK” aizsargājamo spēlētāju saraksta, kad klubs saņems kompensāciju par bērna pāreju uz FS.
- LFF Spēlētāju statusa un pāreju komisija noraidīja tēva iesniegumu, atzīstot “FK” interešu pārākumu un tiesības saņemt kompensāciju par pāreju uz FS. Arī LFF Apelācijas komiteja apstiprināja FK interešu prioritāti.
- Tiesībsargs izmeklēšanā konstatēja, ka bērna pāreja uz FS notika, mutiski informējot sporta kluba treneri par vēlmi mainīt bērnam sporta klubu, kas neatbilst nedz sadarbības ar “FK” izbeigšanas kārtībai saskaņā ar noslēgto vienošanos starp klubu un bērna vecāku, nedz LFF dokumentos noteiktajai spēlētāja pārejas kārtībai.
  - federācija tēva argumentu atfutbolēja, ka kompensāciju reglaments ir bijis ielādēts tās interneta vietnē
  - Tiesībsargs tomēr konstatēja, ka “FK” standarta līgumā vai nolikumā netika ietverta informācija par LFF dokumentiem, kas regulē spēlētāju pāreju uz citiem klubiem un kompensācijas jautājumus
  - Ja jaunais klubs nevēlas vai nevar samaksāt kompensācijas summu iepriekšējam klubam par bērna pāreju saskaņā ar LFF kompensācijas noteikumiem, vecāks sava bērna interesēs faktiski ir spiests samaksāt iepriekšējam klubam kompensāciju no personīgiem naudas līdzekļiem, lai noformētu bērna juridisku pāreju uz jauno klubu un nodrošinātu viņam iespēju turpināt pilnveidot savas prasmes futbolā un piedalīties sacensībās, kā tas notika arī konkrētā bērna gadījumā
  - federācija atfutbolēja tēva pretenzijas arī ar tādu argumentu, ka kompensācija nav jāmaksā, ja vēlas pāriet uz klubu, kas nav LFF biedrs*
* citas valsts atzītas federācijas futbolā jomā Latvijā nav, līdz ar ko arguments savā būtībā ir visai spekulatīvs.

Atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 65.2 pantā noteiktajai kompetencei Tiesībsarga birojs: informē sabiedrību par bērna tiesībām; izskata sūdzības par bērna tiesību pārkāpumiem, īpašu uzmanību pievēršot valsts vai pašvaldību iestāžu un to darbinieku izdarītajiem pārkāpumiem; iesniedz priekšlikumus, kas veicina bērna tiesību ievērošanu. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību konvencijas (turpmāk – Konvencija) 31.pantu katram bērnam ir tiesības uz atpūtu un brīvo laiku, tiesības piedalīties spēlēs un izklaides pasākumos, kas atbilst viņa vecumam, un brīvi iesaistīties kultūras dzīvē un nodarboties ar mākslu. Tiesībsarga ieskatā tas, ka pārejas neapstiprināšanas gadījumā bērnam tiek liegta iespēja mainīt sporta klubu un turpināt attīstīt savas prasmes viņa izvelētajā sportiskajā aktivitātē – futbolā, kas ir komandas sporta veids, ir pretrunā ar viņa tiesībām brīvi, pilnvērtīgi iesaistīties viņa izvēlētajā ārpusskolas aktivitātē.
- klubs par darbu ar jauniem futbolistiem saņem atbalsta finansējumu no LFF un atsevišķos gadījumos arī pašvaldības līdzfinansējumu, tomēr bērna vecāki ir tie, kuri sedz lielāko daļu izmaksu par bērna sagatavošanu, t.i., apmaksā treniņus, papildu nodarbības, apmaksā formas, inventāra iegādi, dalību sporta nometnēs un turnīros. Līdz ar to būtu rūpīgi izvērtējams jautājums par kompensācijas noteikumu piemērošanu attiecībā uz nepilngadīgajiem spēlētājiem – amatieriem un spēlētāja vecumu, no kura klubam rodas tiesības prasīt spēlētāja sagatavošanas kompensāciju
- LFF kompensācijas noteikumi regulē attiecības starp sporta klubiem, nav pieļaujama prakse, kad nepilngadīgā spēlētāja pārejas gadījumā spēlētāja sagatavošanas kompensācijas pienākums tiek uzlikts uz bērna vecāku, nevis uz klubu, uz kuru spēlētājs pāriet
Tiesībsarga atzinumā norādīts uz vispārīgām darbībām, kas futbola klubiem būtu jāizpilda, pieņemot pie sevis audzēkņus. Šajā aspektā bez šaubām var vilkt paralēles ar EST lietu Bertāna strīdā par aģentūru/akadēmiju par nākotnes ieņēmumu sadali (ja bērns/vecāki ir uzskatāmi par patērētājiem).

No Tiesībsarga vēstules LFF
```
Slēdzot līgumu ar bērna likumisko pārstāvi, klubam ir jānodrošina likumiskā pārstāvja informēšana par visām tiesībām un saistībām, kas izriet no līguma, tai skaitā par LFF kompensācijas noteikumiem, kas var tikt piemēroti bērna pārejas uz citu futbola klubu gadījumā. Informācijai par kluba spēlētājiem, attiecībā uz kuriem piemērojami kompensācijas noteikumi, ir jābūt publiski pieejamai, kā arī bērna likumiskajam pārstāvim ir jānodrošina tiesības savlaicīgi saņemt informāciju par sava bērna iekļaušanu aizsargājamo spēlētāju sarakstā. Tiesībsargs aicina LFF veikt atbilstošas darbības, lai atrisinātu minētos jautājumus.

Tiesībsargs, vērtējot konkrēto situāciju, ir konstatējis, ka, 
pastāvot domstarpībām
starp klubiem 
par kompensācijas jautājumu, tiek ierobežotas bērna tiesības juridiski noformēt pāreju uz citu klubu, tiesības piedalīties čempionātos un iespēja turpināt attīstīt savas prasmes attiecīgajā sporta veidā.
Tādējādi bērns faktiski tika izmantots kā ietekmes līdzeklis jaunā kluba saistību izpildes nodrošināšanai, kas neatbilst bērna vislabākajām interesēm.
Tiesībsarga ieskatā materiālā rakstura pretenzijas, kas izriet no klubu savstarpējām attiecībām un LFF dokumentiem, klubiem ir jārisina patstāvīgi vai ar LFF starpniecību un nodalot no jautājuma, kas saistīts ar bērna pārejas uz citu klubu juridisku noformēšanu.
Bērnam ir jābūt garantētām tiesībām piedalīties jaunā kluba treniņos un visa veida sacensībās (arī Latvijas Jaunatnes futbola čempionātā) laikā, kad tiek risinātas klubu domstarpības par pāreju no bērna iepriekšējā sporta kluba uz jauno klubu.
```
Jurista komentārs: 1) tēvs stratēģiski nepareizi rīkojās, informējot FK treneri par vēlmi mainīt klubu (darbība maijā) – izmantojot šo informāciju, FK (decembrī) šo bērnu ielikt aizsargāto spēlētāju sarakstā. 2) federācijas reglaments faktiski aizmuguriski pārlika kompensācija pienākumu uz vecākiem, bez skaidra mehānisma par to, kā tad federācija bija iztēlojusies piespiest savus biedrus – klubus – to ievērot; 3) federācijas 2021.gada “jaunais” reglaments” pēc būtības nav novērsis Tiesībsarga konstatētos bērnu tiesību pārkāpumus no “LFF Akreditēto jaunatnes futbola klubu spēlētāju sagatavošanas kompensācijas noteikumiem (apstiprināti 19.11.2014.)”.
Vai šāda FK rīcība bija labā ticībā un godprātīga, vai tomēr vērsta uz iedzīvošanos no tēva, zinot neizbēgamo audzēkņa aiziešau (taču deformēta informētības līmeņa dēļ tēvs nokavēja ar pāreju)? Vai LFF attieksme pret bērnu futbolu ir godīga, pieļaujot klubu patvaļu reglamentu (ne)izpildē un faktiski arī likvidējot konkurenci starp klubiem par labākajiem audzēkņiem, motivējot tos kļūt labākiem un pilnveidot savu servisu, nevis meklējot lētu peļņu no neinformētiem vecākiem?

Juridiskie dokumenti bērnu tiesībās arī sportā

Bērnu tiesību konvencija:

https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1150

Bērnu tiesību likums:

https://likumi.lv/ta/id/49096-bernu-tiesibu-aizsardzibas-likums
31. March, 2025.
CAS lieta par RFS strīdu ar Brazīlijas futbolistu nonākusi FIFA gadagrāmatā
Sporta šķīrējtiesā (CAS) nonāca strīds starp vienu no Latvijas futbola komandām un futbolistu, kurš šajā komandā tā īsti pat nemaz neuzsāka spēlēt dažādu pārpratumu dēļ. Lieta tika izlemta un tās zīmīguma dēļ futbola tiesībās un sporta tiesībās ir iekļauta gadagrāmatā. Ielūkosimies lietas īsajā kopsavilkumā.

Rigas Futbola Skola un Pedro Igor Martins da Silva: Konflikts un Tiesvedība

Ievads

2023.gada februārī Latvijas futbola klubs Rigas Futbola Skola izrādīja interesi par Brazīlijas spēlētāju Pedro Igor Martins da Silva un nosūtīja Floresta EC vēstuli par interesi. Spēlētājs atbrauca atrādīties – bet ne uz Rīgu, Latviju. Futbolists piedalījās Riga FS treniņnometnē Turcijā, pēc kuras puses izteica dažādus viedokļus par notikumiem, kas noveda pie Spēlētāja ceļojuma uz Brazīliju.

Photo by Şahin Doğdu on Pexels.com

Notikumu Gaita

Spēlētājs apgalvoja, ka viņš devās uz Rīgu, bet viņam tika liegta ieceļošana vīzas neesamības dēļ. Viņš tika informēts no cita spēlētāja Klubā, ka personāls viņam iesaka atgriezties Brazīlijā, jo viņš nevarēs spēlēt bez nepieciešamajām imigrācijas atļaujām. Savukārt Klubs apgalvoja, ka Spēlētājs acīmredzot izvēlējās nepieņemt darba piedāvājumu neapmierinātības dēļ un ilgojoties pēc mājām; rezultātā viņš nolēma atgriezties Brazīlijā un turpināt spēlēt Floresta EC.

Tiesvedība

Gan Spēlētājs, gan Klubs iesniedza prasības FIFA, apgalvojot, ka ir pārkāpta “vēstule par interesi”. DRC noraidīja abas prasības, uzskatot, ka vēstule par interesi nekad nebija paredzēta kā saistošs līgums. Spēlētājs iesniedza apelāciju CAS. Kā sākotnējo jautājumu tiesnesis izskatīja Atbildētāja iebildumu par apelācijas pieņemamību, jo Spēlētājs iesniedza divus dokumentus apelācijas iesniegšanas termiņā: vienu dokumentu ar nosaukumu “Apelācijas Paziņojums” un otru ar nosaukumu “Apelācija CAS”.

Komentārs: Piedāvājumam un tā akceptam jābūt objektīvi saprotamam un pieteikami skaidram. Tipiski futbola klubu piedāvājumi nezināmiem futbolistiem satur atsauci uz izmēģinājuma periodu, pārbaudes laiku un nosacījumu par faktisku vēlāku līguma piedāvājumu, kurā būtu atrunātas tālākās detaļas. Ja futbolists ir reģsitrēts citā komandā, tad svarīgs nosacījums būtu arī esošā kluba akcepts pārejai.
Piemēram, kluba piedāvājums var saturēt priekšlikumu trenēties ar komandu valstī, kur Brazīlijas pilsonis var ieceļot bez vīzas (vai uz kurieni viņam jau ir vīza). Savukārt sekmīgas atrādīšanās gadījumā klubs piedāvātu darba līgumu – šāda norāde “piedāvājuma vēstulē” vēl neprecizē, piemēram, līguma summu un termiņu.

Photo by Pixabay on Pexels.com

Šķīrējtiesas Lēmums

Lēmums risināja divas problēmas – spēlētāja haotisko pieteikumu un tikai tad strīdu pēc būtības.

Formālā sadaļa

Vienīgais Arbitrs noteica, ka Kodekss ļauj iesniegt apelācijas paziņojumu kopā ar apelācijas paziņojumu. Lai gan Apelants neprasīja, lai Apelācijas Paziņojums tiktu uzskatīts par Apelācijas Paziņojumu, Vienīgais Arbitrs konstatēja, ka dokuments “Apelācija CAS” formāli atbilst Kodeksa R51. panta prasībām.

Par RFS vs Silva pēc būtības

Pēc būtības, Vienīgais Arbitrs noteica, ka Spēlētājam bija jāpierāda saistoša darba attiecību esamība ar Klubu. Lai gan Spēlētājs piedalījās treniņnometnē Turcijā, tas vien nenodrošināja derīgu līgumu.
- Turklāt vēstule par interesi, ko parakstīja Kluba sporta direktors, netika atgriezta ar Spēlētāja parakstu, un nebija sniegti pierādījumi, kas apstiprinātu tās atgriešanu.
- Vienīgais Arbitrs secināja, ka vēstule par interesi bija piedāvājums, nevis saistošs līgums, kas bija atkarīgs no Kluba vienošanās ar Floresta EC, kas nenotika. Ņemot vērā minēto, Vienīgais Arbitrs noraidīja apelāciju.
Secinājums par futbola strīdiem CAS

Šis gadījums parāda sarežģījumus, kas var rasties starptautiskajos futbola pārejas darījumos. Tas arī uzsver nepieciešamību pēc skaidriem un saistošiem līgumiem, lai izvairītos no līdzīgiem konfliktiem nākotnē.

Futbolists būtu varējis ar salīdzinoši nelielu sakotnējo ieguldījumu par jurista konsultāciju nodrošināties, ka iekļūst Eiropas futbolā. Acīmredzot viņam bija nepieciešamie līdzekļi ceļošanai (Turcija-Brazīlija reiss nav gluži pilsētas maršruta biļete), taču prioritāte nebija karjera.
28. February, 2025.
FK Valmiera licences atteikums – vai klubs cīnīsies par savu nākotni?
Šokējošā pavērsienā 2022. gada Latvijas Virslīgas čempioniem, FK Valmiera, ir atteikta licence dalībai 2025. gada sezonā. Latvijas Futbola federācija (LFF) kā galveno iemeslu lēmumam minējusi finansiālas neatbilstības, atstājot kluba nākotni absolūti neskaidru.

Futbola tiesības vs. Latvijas likumi

Lai gan sākotnējais lēmums ir smags trieciens, FK Valmiera vēl ir visas iespējas nepadoties. Neskatoties uz to, ka nav iespējams pārsūdzēt lēmumu Sporta arbitrāžas tiesā (CAS), klubam ir iespēja izmantot visas pieejamās iespējas tepat Latvijā. Ja viņi plāno apstrīdēt LFF lēmumu, tad ceļš vestu pie Latvijas Sporta federāciju padomes. Un, ja nepieciešams, Valmiera varētu vērsties administratīvajā tiesā.

Izredzes strīdā paaugstina tas, ka:
- LFF ir valsts atzīta federācija, un uz šī statusa pamata rīko Virslīgas un citus “nacionālos čempionātus” futbola nozarē
- minētā iemesla dēļ LFF lēmumiem šo īpašo valsts doto pilnvaru izmantošanā jābūt atbilstošiem un saskanīgiem ar publisko tiesību principiem (APL, VPIL, utt.)
- licencēšana nav brīvprātīga lieta, no kuras klubi var atteikties, tāpēc viena no prasībām šādos gadījumos ir uz LFF pamatot tās lēmumus, ievērot vadošos publisko tiesību principus – ja LFF lēmumā tas nav vērtēts, tad ir diezgan lielas izredzes, ka licences atteikums varētu nebūt likumīgs lēmums – konkrētas detaļas, protams, juridiski jāvērtē.
Izredzes pēc būtības

Šī nav pirmā reize, kad FK Valmiera saskaras ar finansiālām grūtībām. Klubu ir nomocījuši pieaugoši parādi un neizmaksātas algas, kas noveda pie čempionu trenera aiziešanas un zaudētiem ienesīgiem Eiropas sacensību startiem UEFA turnīros.

Sākotnēji Valmierai izdevās pārvarēt šīs grūtības un pagājušajā sezonā finišēt ceturtajā vietā līgā.

Licences atteikums rada nopietnus jautājumus par kluba spēju vēl atgūt iespēju būt augstākajā līgā tuvākajā laikā. Ja patiešām apelācijas sūdzības paliks tik neveiksmīgas kā ir (vai cīņa netiks turpināta), FK Valmiera varētu tikt pazemināta ne tikai uz vienu līmeni zemāku turnīru, bet uz zemāko divīziju valstī.

Kopsavilkums

Šīs juridiskās cīņas iznākumam varētu būt būtiska ietekme uz Latvijas futbola kopbildi. Šobrīd nav skaidrs, vai FK Valmiera vēlēsies un vai varēs veiksmīgi apstrīdēt LFF lēmumu un nodrošināt savu vietu 2025. gada Virslīgas sezonā arī ārpus LFF standarta rāmjiem.

Šis nav juridisks padoms vai konsultācija. Ir nepieciešams nopietns juridisks izvērtējums un lietas materiālu izvērtējums, pirms izdarīt tālakus secinājumus par apelāciju iespējām un izredzēm. Cerību varētu dot tas, ka īpaši jāakcentē futbola tiesību un Latvijas tiesību aktu iespējamās pretrunas.
11. February, 2025.