+37122525686 | birojs@sportslaw.lv | Starta iela 2, Rīga

Jaunākais sportslaw.lv blogā


Sporta tiesību avoti

Sporta likums, Ministru Kabineta noteikumi un citi “Lex Sportiva” tiesību akti veidi nosaka sporta tiesību speciālo saturu.

Autortiesības un intelektuālais īpašums sportā

NIL rights jeb “name, image, likeness”. Sporta zvaigžņu tēla, vārda un līdzības izmantošana reklāmās ir ar likumu aizsargāta darbība, ko var darīt tikai ar konkrētās sportista (un/vai) slavenības piekrišanu.

Arī sportistu personas dati pieder viņiem pašiem, to zimantošana ir aizsargājama.

GDPR jeb fizisko personu datu aizsardzības regula (Vispārīgā datu aizsardzības regula. Eiropas Savienības Regula 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti) – aktuāla arī sportā.

Sportistu līgumi – mārketinga, reklāmas, sponsorēšanas, licencēšanas un sporta translāciju līgumi.

Strīdi

Mediācijas pārrunas, tiesvedības, šķīrējtiesas un arbitrāžas, apelācijas par diskvalifikācijām, dopinga apsūdzībām vai sarunāto spēļu (manipulācijas ar sporta rezultātiem jeb match fixing).


Iestādes

Sporta skolas un organizācijas, fitnesa klubi dod iespēju sportot, ja klienti ir gatavi solīt ievērot noteikto kārtību. Likumi īpaši aizsargā bērnu un jauniešu sportu, lai veicinātu godīgu jaunatnes realizēšanos. Valsts, pašvaldības vai privātās akadēmijas un treniņi.

Vecāki, nosūtot vai aizvedot savu bērnu uz treniņu pie sporta pedagoga vai trenera, sagaida zināmu profesionāļa kompetences līmeni darbā ar nepilngadīgo.

Lai līgumos un iekšējos reglamentos nepieļautu diskrimināciju un citu pārkāpumus, valsts izvirza noteiktas prasības darbam ar jauniešiem un bērniem, pārkāpumu gadījumā bērniem un vecākiem ir tiesības vērsties pie augstākstāvošām iestādēm.

Drošības un drošuma prasības nosaka likums, ko nevar atcelt ar līgumu vai parakstoties par visu risku uzņemšanos.